Atklājumi.lv

ĢIS tehnoloģijas vieš cerību, ierobežot Ebolas vīrusa izplatību

Vai tā būtu Melnā mēra epidēmija 14.gadsimta vidū vai Ebolas vīruss mūsdienu Rietumāfrikā, viena pazīme bīstamajām pandēmijām ir kopīga – to progress notiek, ievērojot noteiktu ģeogrāfisko kursu. Tomēr starp mūsdienu un viduslaiku epidēmijām ir kāda būtiska atšķirība – ja kādreiz bija praktiski neiespējami paredzēt to izplatības ātrumu un virzienu, tad tagad to vismaz daļēji iespējams prognozēt un vizualizēt, izmantojot modernās ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS).

Pētījuma par ĢIS pielietojumu Ebolas vīrusa monitoringā autors ir Karaliskā Tehnoloģiju institūta (Zviedrija) pētnieks, ģeoinformātikas speciālists Lars Skogs (Lars Skog).  

Pagātnes epidēmijas palīdz Ebolas vīrusa izpētē

Zviedru pētnieks izstrādājis metodi, ko medicīnas speciālisti var izmantot, lai vizualizētu Ebolas ģeogrāfisko izplatību laika gaitā. Lai to paveiktu, Skogs detāli izpētījis citu vēsturisko pandēmiju, to skaitā melnā mēra (kopumā buboņu mēris prasīja 75-200 miljonus upuru), krievu gripas (1889.-1890., aptuveni 1 miljons upuru), Āzijas gripas (1957.-1958., 1-4 miljoni upuru) un cūku gripas (pandēmija 2009.gadā, 284,500 – 579 tūkstoši upuru), ģeogrāfiskās izplatības sakarības. Vēsturisko pandēmiju izpēte tika veikta ar mērķi izveidot pamatu nākotnes epidēmiju un pandēmiju izplatības paredzēšanai.

Pandēmijām, kas pasauli skārušas iepriekš, piemēram, melnajam mērim, ir daudz kopīga ar Ebolas epidēmiju – abu slimību sākotnējie pārnēsātāji bijuši mazie zīdītāji. Mēra gadījumā tās bija melnās žurkas, bet Ebolas gadījumā, pēc zinātnieku šā brīža uzskatiem, tie ir augļsikspārņi. Abām bīstamajām slimībām kopīgs ir arī tas, ka to izplatības ātrumu un apjomu pēc pirmajiem uzliesmojumiem ievērojami palielināja cilvēki. Kā norādījis pētījuma autors, melnās nāves izplatības milzīgie apjomi un upuru skaits lielā mērā bija rezultāts slimības cēloņu un izplatības izpratnes trūkumam, kā arī efektīvu ierobežošanas pasākumu neesamībai, kas arī Ebolas gadījumā ir iemesls, kādēļ vīruss turpina izplatīties Āfrikas nomaļajos apgabalos.

Ebolas vaininieki –augļsikspārņi un bushmeat

No Ebolas sākotnējiem pārnēsētājiem, augļsikspārņiem, slimība tika pārnesta uz cilvēkiem, pateicoties Āfrikas lauku iedzīvotāju paražai lietot pārtikā tā dēvēto „bushmeat” – tropu mežos nomedīto savvaļas dzīvnieku gaļu. „Bushmeat ” jeb savvaļas dzīvnieku gaļa var būt jebkas, sākot no savvaļas putniem, abiniekiem, rāpuļiem un pērtiķiem, beidzot ar jau minētajiem augļsikspārņiem. Caur sikspārņu izkārnījumiem slimība pakāpeniski izplatījusies arī citu dzīvnieku sugu starpā, un šobrīd Ebolas pārnēsātāji ir arī, piemēram, pērtiķi un cūkas.

Ebolas vīruss tālāk izplatās caur ķermeņa šķidrumiem. Tā kā, savvaļas gaļa ir ļoti populāra Āfrikas iedzīvotāju ēdienkartes sastāvdaļa, rezultātā ir ievērojami pieaudzis vīrusa upuru skaits. Iedzīvotāji, kas uzturā lieto "bushmeat", ar Ebolu var inficēties pavisam vienkāršās sadzīves situācijās, piemēram, gaļas gatavošanas laikā iegriežot sev pirkstā.

Ebolas vīrusa ierobežošanas atslēga, pētniekaprāt, varētu būt tuvāka augļsikpārņu izpēte. „Es uzskatu, ka Ebolas uzliesmojuma vaininieks ir bijis lielais skaits inficēto augļsikspārņu, ” norādījis Skogs.

Kartēšana var palīdzēt prognozēt Ebolas izplatību un izprast tās dabu

Pieņemot, ka augļsikspārņi izplata Ebolas vīrusu, būtu nepieciešams noskaidrot, vai pirmie Ebolas uzliesmojuma gadījumi notikuši augļsikspārņu apdzīvotajās teritorijās vai netālu no tām, novērot dzīvnieku migrācijas ceļus un salīdzināt tos ar vīrusa izplatības sākotnējiem ceļiem. „Ja var tikt definēti augļsikspārņu apdzīvoto biotopu klimatoloģiskie un vides parametri, šos pašus biotopus iespējams arī kartēt, izmantojot pieejamos kartogrāfiskos materiālus, satelītattēlus un no lidaparātiem iegūtos tālizpētes materiālus,” paskaidrojis pētnieks. Ja kartēšana izdotos, Ebolas uzliesmojuma riskam pakļautās teritorijas varētu novērot pastiprināti un veselības organizācijas spētu sākt profilakses pasākumus jau laikus. Pat gadījumā, ja izrādītos, ka sākotnējie vīrusa pārnēsātāji tomēr varētu būt citi dzīvnieki, pirmo saslimšanas gadījumu precīzu lokācijas vietu pozicionēšana dotu pavedienus par to, kur meklēt slimības cēloņus.

Veselības aizsardzības organizācijām un Ebolas novērotāju grupām ir pieejamas dažādas ģeoinformācijas tehnoloģijas (sākot ar vienkāršām GPS ierīcēm, kurām vajadzētu būt katra lauka epidemiologa rīcībā), ar kuru palīdzību centrālajā datu bāzē var uzkrāt precīzu informāciju par saslimšanas gadījumu ģeogrāfisko izplatību. Uzkrātos datus pēc tam var izmantot centralizētiem novērojumiem, slimības monitoringam un nākotnes prognožu veidošanai.

7492 saslimšanas gadījumi un 3439 upuri nepilna gada laikā

Pašreizējais Ebolas uzliesmojums sākās Rietumāfrikā, Gvinejā, 2013.gada decembrī, pēc tam turpinot izplatību Libērijā, Sjerra-Leonā, Nigērijā un Senegālā. Šobrīd vairāki saslimšanas gadījumi fiksēti arī ASV (pirmais gadījums fiksēts 2014.gada 30.septembrī) un Eiropā (pirmais gadījums - 2014.gada 6.oktobrī).

Ebolas vīruss atklāts jau 1976.gadā, taču vēl nekad iepriekš slimības izplatība nav notikusi tik strauji, un jau šobrīd inficēti vairāk cilvēki, nekā visos iepriekšējos uzliesmojumos kopā. 2014.gada 1.oktobrī Pasaules Veselības organizācija ziņoja, ka kopumā kopš slimības uzliesmojuma sākuma fiksēti 7492 iespējamie saslimšanas un 3439 Ebolas vīrusa izraisīti nāves gadījumi, laboratorijas apstākļos apstiprināti 4108 saslimšanas un 2078 letālie gadījumi. Ebolas izplatības ierobežošanu šobrīd apgrūtina antisanitārie apstākļi vīrusa izplatības areālos, medicīniskā personāla un līdzekļu trūkums, kā arī iedzīvotāju nevēlēšanās saprast problēmas nopietnību – liela daļa apdraudētajos apgabalos mītošo cilvēku joprojām nevēlas atteikties no savvaļas gaļas lietošanas, paraduma pēc nāves upurus mazgāt u.tml. Vēl apdraudētajās valstīs ir izplatīts mīts, ka Ebola ir valdības izdomājums, kas rada neuzticību veselības organizācijām un to ieteiktajiem drošības pasākumiem.

Augšējais attēls: Augļsikspārņi (Pteropodidae), kuri pēc zinātnieku domām ir galvenie Ebolas vīrusa pārnēsātāji dabā. Pašiem sikspārņiem šis vīruss nekaitē. Publicitātes attēls. Autors: Satit Srihin.

Avoti:

kth.se

en.wikipedia.org/wiki/Ebola_virus_epidemic_in_West_Africa

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.