Atklājumi.lv

Amazon bez paskaidrojumiem slēdz kontu, bloķējot piekļuvi Kindle Store legāli nopirktām e-grāmatām

Kāda norvēģiete nesen uzzināja, ka elektroniskās grāmatas, ko viņa nopirkusi no tīmekļa mazumtirdzniecības giganta Amazon tai patiesībā nemaz nepieder un kompānija jebkurā brīdī var slēgt lietotāja kontu, liedzot pircējam iespēju piekļūt iegādātajiem izdevumiem.

Notikumam, kas kļuva par katalizatoru e-grāmatu licenžu un digitālo tiesību pārvaldības (DRM - digital rights management) tehnoloģiju emocionālai apspriešanai internetā, uzmanība tika pievērsta, kad savā blogā par to uzrakstīja norvēģu IT žurnālists Martins Bekelunds.

Martins 22.oktobrī publicēja bloga ierakstu, kurā pastāstīja, ka kāda viņa paziņa, Linna, pēkšņi atklājusi, ka tās Amazon Kindle e-grāmatu lasītāja saturs ir pazudis, bet lietotāja konts slēgts. Pieņemot, ka notikusi kāda kļūme, Linna nosūtīja e-pasta vēstuli Amazon, lūdzot palīdzību. Var tikai iedomāties sievietes pārsteigumu, saņemot kāda amazon.co.uk klientu apkalpošanas speciālista Maikla Mērfija atbildi:

"Mēs atklājām, ka jūsu konts ir tieši saistīts ar citu kontu, kas par mūsu noteikumu pārkāpumu iepriekš ticis slēgts. Jūsu amazon.co.uk konts tika slēgts un pasūtījumi atcelti.

Šīs darbības notikušas saskaņā ar mūsu lietošanas noteikumiem, kas nosaka: Amazon.co.uk un tās sadarbības partneri patur vienpusējas tiesības atteikt pakalpojumus, slēgt kontus, dzēst vai rediģēt saturu un atcelt pasūtījumus.

Lūdzu ņemiet vērā, ka tieši tāpat mēs reaģēsim uz katru jūsu mēģinājumu atvērt jaunu kontu."

Šeit, veicot nelielu atkāpi, jānorāda, ka Bekelunda sākotnēji radītais un, piemēram, guardian.co.uk tālāk izplatītais priekšstats par e-grāmatām, ko tirgotājs attālināti izdzēsis no Linnas Jordetas Nīgārdas (Linn Jordet Nygaard) Kindle ierīces izrādījās aplams. Datorzinātnieks, interneta brīvības un atvērtā koda aizstāvis Saimons Fips (Simon Phipps) sazinājās ar Linnu un noskaidroja lietas apstākļus, kurus izklāstīja savā blogā. Linna viņam pastāstīja, ka lietotā, kādā Dānijas sludinājumu portālā iegādātā Kindle, ar kuru viņa no Amazon sekmīgi iegādājusies vairākas grāmatas, sabojājās - e-tintes ekrānu pārklāja baltas strīpas. Lai noskaidrotu, ko darīt, viņa telefoniski sazinājusies ar Amazon atbalsta dienestu. Darbinieks ātri atradis viņas ierīci datu bāzē un paziņojis, ka to bez maksas būs iespējams izlabot vai apmainīt pret citu, darbojošos, taču, ņemot vērā, ka šī Kindle pirkta Lielbritānijā, Linna to varēs saņemt atpakaļ tikai norādot kādu vietējo (t.i. - Apvienotās Karalistes) saņemšanas adresi. Tā kā Linnai Londonā dzīvo kāds paziņa, viņa teikusi, ka tuvākajā laikā piezvanīs Amazon un pateiks adresi. Nākošajā dienā, kad Linna gribēja pieslēgties Amazon, lai nopirktās e-grāmatas no lietotāja bibliotēkas lejupielādētu lasīšanai kādā citā ierīcē, viņa to nevarēja izdarīt, jo konts bija slēgts. Grāmatas, domājams, joprojām atradās Kindle, taču ierīces bojājuma dēļ lasīt tās nevarēja.

Par M.Mērfija, iespējams neesošas personas, atbildi Linna bija nesaprašanā - viņai bija konts tikai amazon.com (Norvēģijā Amazon nav sava filiāle) nevis amazon.co.uk. Tomēr pats šokējošākais bija turpmākais - Amazon atteicās paskaidrot, kādus tieši pārkāpumus Linna izdarījusi.

Uz norvēģietes jautājumiem:
1. Kā mans konts ir saistīts ar iepriekš bloķēto kontu?
2. Kāds ir saistītā bloķētā konta vārds/ID?
3. Kādus noteikumus tā īpašnieks pārkāpis?

Sekoja Amazon atbilde:
"Diemžēl mēs nevaram atbildēt uz jūsu jautājumiem, sniegt kādu detalizētāku ieskatu šajā gadījumā vai veikt kādas darbības, kas mainītu esošo situāciju. Novēlam jums atrast citu tirgotāju, kas labāk varēs nodrošināt jūsu vajadzības."

Tas arī viss. Bez paskaidrojumiem par veikto pārkāpumu raksturu, bez brīdinājumiem, bez noskaidrošanas vai nav notikusi kļūda, personas datu vai kredītkaršu numuru ļaunprātīga izmantošana Amazon slēdza kontu, liedzot Linnai piekļuvi pie nopirktajām 43 grāmatas, bet naudu, ko par tām bija saņēmusi, paturēja sev. Turklāt, kā bija norādīts Mērfija pirmajā atbildē Linnai, tas tika izdarīts saskaņā ar Amazon lietošanas noteikumiem, kuriem viņa - kā jebkurš cits -, saprotams, piekritusi, izveidojot kontu.

Šie garie noteikumi, ko daudzi Amazon un citu e-grāmatu, e-mūzikas un programmatūras tirgotāju pircēji nav izlasījuši, nosaka, ka pircējs digitālās datnes, Linnas Jordetas Nīgārdas gadījumā - grāmatas -, nevis iegādājas savā īpašumā, bet faktiski ilgtermiņā iznomā, iegūstot atrunām pilnu licenzi, kura ir spēkā tik ilgi, kamēr tās izdevējs neizlemj, ka nomnieks ir pārkāpis kādus no daudzajiem lietošanas ierobežojumiem.

Bieži vien tas nozīmē ne tikai to, ka nomnieks iznomāto grāmatu nevar ne izdrukāt, ne uzdāvināt vai iedot izlasīt draugam, bet arī to, ka viņš nav tiesīgs šo failu pārvietot no vienas savā īpašumā esošas digitālas ierīces uz citu. Gadījumā, ja pircējs/nomnieks tomēr veic darbības, kuras pārdevējs/iznomātājs uzskata par neatļautām, DRM tehnoloģija datni (grāmatu, dziesmu, programmu) bloķē. Cena digitālo grāmatu licenzēm, jāatzīmē, bieži vien ir nevis mazāka vai vienāda, kā tam vajadzētu būt, ņemot vērā, ka izdevējam nav jāmaksā par iespiešanu, bet pat lielāka nekā papīra izdevumiem. Turklāt, tās iegādājoties, lietotājs spiež maldinošo pogu "Pirkt ar vienu klikšķi" nevis "Iegūt apgrūtinātu licenzi ar vienu klikšķi", kas patiesībā ir īstais pirkuma objekts.

Izdevēji un tirgotāji šos ierobežojumus, kā zināms, skaidro ar nepieciešamību mazināt datņu neatļautu kopēšanu, kas, savukārt, tiem samazina iespējamos ienākumus. Tikmēr DRM oponenti uzskata, ka lietošanas ierobežojumi, tai skaitā ierobežojumi iegādāties digitālās datnes atsevišķu valstu iedzīvotājiem, digitālo pirātismu tikai palielina. Viņi arī norāda, ka pilsoniskās sabiedrības neierobežota peļņas gūšanas veidu un lietotāja kontroles palielināšana ir ceļš uz digitālo totalitārismu.

Tas ir jautājums par brīvību, tiesībām un taisnīgumu visiem, ne tikai megakompānijām un korporācijām. Cik daudz savu kā brīvu cilvēku tiesību mēs klusējot esam ar mieru atdot korporācijām un korumpētām valdībām, kuras pieņem lēmumus šauru, bet ietekmīgu lobija grupu, nevis savu vēlētāju interesēs? Vai nebūtu godīgi, piemēram, ja reiz no visiem attiecīgo ierīču pircējiem bez izņēmuma, pēc būtības pārkāpjot nevainības prezumciju, Latvijā iekasē datu nesēju nodevu (resp. - nodevu par nelikumīgu ar autortiesībām aizsargātu materiālu kopēšanu, ko pēc korporāciju pārstāvju un V.Dombrovska valdības domām veic katrs CD, DVD matricas, USB zibatmiņu un datora pircējs), tad licenzētu datu pārkopēšana šajos nesējos privātai lietošanai vairs netiktu uzlūkota par pārkāpumu?

Viens no vietnes boingboing.net autoriem Korijs Doktorovs (Cory Doctorow), atsaucoties uz 2009.gada notikumiem, kad Amazon attālināti izdzēsa no Kindle pircēju ierīcēm Dž.Orvela grāmatas "Dzīvnieku ferma" un "1984" (Cik zīmīga sakritība!), kuru pārdevējs izrādījās nebija saņēmis atļauju šo darbu izdošanai no autortiesību turētāja, raksta: "Pēc šī gadījuma Amazon apsolīja, ka turpmāk neveiks nekādu failu attālinātu dzēšanu, ja vien to nepieprasīs tiesa. Es atkārtoti esmu jautājis Amazon vai tā varētu attālināti izdzēst DRM neaizsargātas e-grāmatas vai citas datnes, ko lietotājs pats augšupielādē savā Kindle ierīcē? Nekad neesmu saņēmis atbildi." Doktorovs pieļauj, ka Amazon spēj ne vien izdzēst, bet arī izlasīt jebkuru failu lietotāja Kindle ierīcē.

Lasīšana bez uzraudzības, publicēšana bez sekojošas cenzūras, grāmatu turēšana īpašumā, nevienam neatskaitoties par to, kā un kur jūs tās lietojiet, norāda Doktorovs, - šīs tiesības ir vecākas par autortiesībām. Tās ir radušās sen pirms iespiedmašīnas izgudrošanas. Tie ir pamati, pie kuriem vajadzētu turēties katram grāmattirgotājam, izdevējam, izplatītājam un lasītājam. Tie būtiski brīvas preses un brīvas sabiedrības pastāvēšanai.

Norvēģietei Linnai šis stāsts beidzās labvēlīgi. Īsi pēc tam, kad rakstus par viņas nedienām ar Amazon, publicēja daudzas lielas tīmekļa vietnes un tos bija izlasījuši simtiem tūkstošu potenciālo vai jau esošo Kindle Store pircēju, kompānija, atkal neko nepaskaidrojot, atjaunoja Linnas piekļuvi savam kontam. Vienlaikus Amazon visām lielākajām vietnēm, kas bija rakstījušas par Linnas gadījumu, izsūtīja paskaidrojumu: "Mēs vēlamies paskaidrot mūsu politiku šajā jautājumā. Konta statusam nevajadzētu ietekmēt klienta iespējas piekļūt savai bibliotēkai. Ja kādam klientam ir grūtības ar piekļūšanu savam saturam, viņam vai viņai jālūdz palīdzība klientu atbalsta dienestam. Paldies, ka jūs interesējaties par Kindle."

Augšējais attēls: Flickr, Creative Commons licenze, listentomyvoice galerija

Avoti:

bekkelund.net
guardian.co.uk
boingboing.net
blogs.computerworlduk.com
nbcnews.com
en.wikipedia.org

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.