Atklājumi.lv

Leģendas nemelo – krokodili patiešām guļ ar vienu atvērtu aci

Reizēm senās leģendas stāsta vistīrāko patiesību. Nesen par to pārliecinājās zinātnieki no La Trobe universitātes (Austrālija), atklājot, ka sena aborigēnu leģenda, par to, ka krokodili guļ ar vienu atvērtu aci, ir patiesa. 

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „The Journal of Experimental Biology”.

Gulēt ar vienu atvērtu aci dzīvniekiem ļauj vienas smadzeņu puslodes miega (unihemispheric sleep) fenomens. Šī spēja ļauj atsevišķām sugām miegā ielaisties tikai ar vienu smadzeņu puslodi, kamēr otra paliek nomodā. Vaļējā acs ir savienota ar nomodā esošo smadzeņu puslodi, tādēļ pat atpūtas brīdī dzīvnieks ir spējīgs reaģēt uz draudiem, medījuma klātbūtni vai pieskatīt mazuļus.

Vienas puslodes miega praksi spēj piekopt dažas putnu sugas (piemēram, melnais meža strazds, parastā mājas vista, lielais piekūns u.c.) un jūras zīdītāji (piemēram, baltvalis, dažādas delfīnu sugas).

Līdz šim krokodili bieži bija novēroti ar vienu atvērtu aci, taču nebija nekādu zinātnisku pierādījumu tam, ka dzīvnieki šai laikā patiešām varētu gulēt, kā vēsta senās Austrālijas iezemiešu leģendas.

Lai leģendu pārbaudītu, pētnieki 24 stundas filmēja pusaugu sāļūdens krokodilus Crocodylus porosus. Video tika fiksēta uzvedība – tas, kā viņi snauda un kā reaģēja uz citu jauno krodokilu vai cilvēku klātbūtni. Pusaugu krokodili pētījumam tika izvēlēti drošības apsvērumu dēļ.

Ja tuvumā atradās cilvēks, krokodili gulēja ar vienu vaļēju aci. Turklāt krokodils ar vaļējo aci cilvēkam sekoja un brīdī, kad tas no viņa redzesloka pazuda, krokodila skatiens palika piekalts vietai, kur cilvēks redzēts pēdējo reizi. Šis novērojums apstiprina pieņēmumu, ka viens no galvenajiem vienas puslodes miega evolūcijas iemesliem ir sevis pasargāšana no briesmām.

Nākamajā pētījuma solī pētnieki krokodilu grupā ielika jaunu krokodilu. Arī šai gadījumā snaudošie krokodili atvēra vaļā vienu aci, visticamāk tādēļ, ka jaunie krokodili bieži vien ir viegls laupījums citiem plēsējiem.

Jaunais atklājums ir interesants ne tikai tāpēc, ka tas pierāda, ka tautas folklora reizēm var būt patiesāka, nekā mums liekas, bet arī tāpēc, ka tas varētu mainīt zinātnieku līdzšinējos uzskatus par miega evolūciju.

“„Normālais” miegs jeb miegs, kura laikā vienlaikus tiek atpūtinātas abas smadzeņu puslodes patiesībā varētu būt jaunāks, nekā līdz šim domāts,” paskaidrojis pētījuma galvenais autors Maikls Kellijs (Michael Kelly).

Pētījuma rezultāti dod pamatu apšaubīt to, ka abu pusložu miegs ir uzskatāms par „normālo”. Ja turpmākajos pētījumos izdosies pierādīt, ka arī citi krokodilu kārtas pārstāvji un senie rāpuļi, kas novēroti ar vien aizvērtu aci, patiesībā šai laikā ir ieslīguši vienas puslodes miegā, citu sugu vidū izplatītais visu smadzeņu jeb abu pusložu miegs kļūs par evolūcijas dīvainību.

Pētnieki norādījuši, ka nākamais solis, kas jāveic, lai atbrīvotos no pēdējām šaubām, ir krokodilu smadzeņu aktivitātes ieraksts. Par labu uzskatam, ka krokodili, līdzīgi kā putni, patiešām spēj gulēt ar vienu atvērtu aci, runā arī putnu un krokodilu ciešā radniecība – krokodili un putni pirms aptuveni 240 miljoniem gadu ir evolucionējuši no viena kopīga senča.

Attēls: pixabay.com

Avoti:

phys.org
theguardian.com
dailymail.co.uk

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.