Atklājumi.lv

Atrasta senākā zināmā jūras bruņurupuča fosilija

Zenkenbergas izpētes institūta (Vācija) zinātnieki noteikuši un aprakstījuši senāko zināmo jūras bruņurupuča fosiliju. Tās vecums sasniedz vismaz 120 miljonus gadu, kas ir par 25 miljoniem vairāk, nekā līdz šim zināmajai vecākajai jūras bruņurupuča fosilijai.

Izpētes rezultāti publicēti žurnālā „PaleoBios”. 

Jūras bruņurupuči cēlušies no sauszemes un saldūdens bruņurupučiem, kuri uz Zemes virsas pirmo reizi parādījās pirms 230 miljoniem gadu. Zinātnieki sliecas domāt, ka tas noticis krīta periodā. Diemžēl šī laika posma fosilijas ir liels retums, tāpēc nav iespējams precīzi noteikt, kad tieši sāļajos ūdeņos sākuši mitināties pirmie mūsdienu jūras bruņurupuču priekšteči. Tieši tādēļ jaunais atklājums paleontoloģijas pasaulē ir tik īpašs.

Vācu zinātnieku identificētā senā jūras bruņurupuča skeleta fosilija ir gandrīz pilnībā saglabājusies. Konkrētais krīta periodā dzīvojušais bruņurupucis mitinājies pie Kolumbijas krastiem. Augumā tas bijis lielāks par vidēja izmēra cilvēku – tā garums sasniedzis gandrīz 2 metrus. Pēc uzbūves īpatnībām tas bijis ļoti līdzīgs mūsdienu jūras bruņurupučiem.

Līdz šim tika uzskatīts, ka senākā jūras bruņurupuču suga ir Santanachelys gaffneyi, kas tika aprakstīta 1998.gadā. Tagad šis rekords ir pārspēts.

„Mūsu izpētītais indivīds piederējis sugai, ko nodēvējām par Desmatochelys padillai. Fosilija nākusi no krīta perioda nogulumiem, un tās vecums ir vismaz 120 miljoni gadu,” norādījis Edvīns Kadena (Edwin Cadena) no Zenkenbergas izpētes institūta.

Senākā jūras bruņurupuča fosilijas tika atrastas 2007.gadā netālu no Villa de Leyva pilsētas Kolumbijā. Nozīmīgās fosilijas atrada Mērija Luz Parra (Mary Luz Parra) kopā ar saviem brāļiem Huanu un Frediju, kuri ar paleontoloģiju nodarbojas tikai hobija līmenī. Vēlāk atrastās fosilijas tika nodotas Villa Leyna paleontoloģijas centram "Centro de Investigaciones Paleontológicas" un Kalifornijas universitātes Paleontoloģijas muzejam. Starp atrastajām fosilijām bija viens gandrīz pilnībā saglabājies bruņurupuča skelets, četri galvaskausi un divas daļēji saglabājušās bruņurupuču bruņas. Visas no tām piederēja jūras bruņurupučiem.
Fosiliju izpētes rezultātā zinātnieki noskaidroja, ka dzīves laikā šie indivīdi mitinājušies tropiskos un subtropiskos ūdeņos, līdzīgi kā mūsdienu zaļais jūras bruņurupucis un knābjkājainais bruņurupucis.

Augšējais attēls: Senākā zināmā jūras bruņurupuča fosilija, salīdzinot ar vidēja auguma cilvēku. Publicitātes attēls.

Avots:

alphagalileo.org

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.