Atklājumi.lv

Atrasta pirmā dinozauru smadzeņu fosilija

Dinozauru intelekta līmenis ir interesants jautājums, uz kuru zinātne vēl pagaidām nav spējusi rast skaidru atbildi, taču tagad, pateicoties jaunam atradumam, vismaz pašas smadzenes ir kļuvušas mazliet saprotamākas.

Gadskārtējā “Society of Vertebrate Paleontology” sanāksmē paziņots, ka paleontologiem izdevies identificēt dinozaura smadzeņu gabala fosiliju, kas atrasta plūdmaiņu baseinā Lielbritānijas dienvidu daļā. Tā ir pirmā atrastā dinozaura smadzeņu audu fosilija zinātnes vēsturē. 

Reto fosiliju 2004.gadā Saseksas austrumu daļā atrada kāds amatieris-fosiliju kolekcionārs Džeimijs Hiskoks (Jamie Hiscocks), taču toreiz zinātniekiem to neizdevās identificēt kā dinozaura smadzeņu fosiliju.

Fosilijas, ko neuzmanīgs vērotājs varētu noturēt par parastu brūnganu oli, aptuvenais vecums ir 122 miljoni gadu, un tajā ir saglabājusies smadzeņu krokotā virsmas struktūra.

Retā pieauguša cilvēka plaukstas lieluma fosilija satur nelielus kaulu gabaliņus, audus no smadzeņu kodola un smadzeņu plēvi – membrānu, kas palīdz smadzenes noturēt paredzētajā vietā.

Zinātnieki uzskata, ka smadzenes visticamāk piederējušas kādam liela izmēra dinozauram-zālēdājam, kas dzīvojis agrajā krīta periodā. Suga, iespējams, bijusi līdzīga igvanodoniem.

Fosilijas mikroskopiskās analīzes rezultātā zinātniekiem izdevās atklāt smadzeņu asinsvadu sistēmu – sīkus, sazarojušos asinsvadu tīklu pāri visai fosilijas virsmai. Šis atklājums apstiprināja, ka fosilija patiešām ir gabals no dinozaura smadzenēm.

Pēc uzbūves fosilizētās smadzenes atgādina mūsdienu putnu un krokodilu smadzenes.

Vēl izpētes gaitā zinātnieki secinājuši, ka fosilizētie smadzeņu audi dinozaura dzīves laikā, iespējams, bijuši cieši piespiesti galvaskausam, kas mudina domāt, ka dažiem dinozauriem, bijušas daudz lielākas smadzenes, nekā esam domājuši. Tomēr no šī pieņēmuma vien zinātnieki nevēlas izdarīt nekādus secinājumus par dzīvnieku inteliģenci – neredzot smadzeņu daivas, nav iespējams droši pateikt, cik lielas bijušas visas smadzenes.

Mīkstie audi fosilijās ir liels retums. Paleontologi uzskata, ka dinozaurs agrā krīta perioda sākumā iekritis purvā, kur tā galva ātri vien nogrimusi purva nogulumos vai arī tas miris netālu no purva un tā galva vēlāk nonākusi purva ūdeņos, kur stāvošais, skābais ūdens ar mazo skābekļa saturu smadzenes “iemarinējis” īsi pēc dinozaura nāves, un vēlāk minerāli pakāpeniski sākuši mīkstos audus pārakmeņot.

“Šajā atklājumā neparastākais ir tas, ka trauslie smadzeņu audi ir saglabājušies 133 miljonus gadu,” norādījis pētījuma galvenais autors, Kembridžas universitātes (ASV) paleontologs Deivids Normens (David Norman).

Tiesa gan, fosilija nedod mums iespēju skaidrāk izprast dinozauru prāta darbību. To, ka dinozauriem bija smadzenes mēs jau zinājām un tāpat bija skaidrs, ka tās droši vien bijušas līdzīgas krokodilu un putnu smadzenēm. Tomēr Normens uzsvēris, ka jau pats smadzeņu audu fosilijas atrašanas fakts ir gana nozīmīgs. Turklāt šis notikums pamudinās paleontologus turpmāk kārtīgāk izpētīt fosilijas, jo šķietami necili atradumi var glabāt unikālu informāciju.

Avoti:

lv.wikipedia.org
sciencenews.org
nytimes.com

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.