Atklājumi.lv

Muzeja krājumā atrod pasaulē vecāko dinozauru

Ar mūsdienīgām metodēm izpētot fragmentārus skeleta kaulus, kas vairāk nekā 70 gadu glabājušies kādas Londonas Dabas muzeja krājuma telpas putekļainajos plauktos, paleontologi atklājuši, iespējams, senāko dinozauru, kas staigājis uz Zemes pirms aptuveni 245 miljoniem gadu - 10 līdz 15 miljonus gadu senāk nekā iepriekš domāts. Raksts par atklājumu 5.decembrī publicēts žurnāla Biology Letters tīmekļa versijā.

Atsevišķus jaunatklātā dinozaura kaulus (labo augšdelma kaulu un vairākus mugurkaula skriemeļus), kopā ar tādu vidējā triasa dzīvnieku kā cinodonta, dicinodonta un rīnhozaura paliekām jau XX gs. 30.gados Mandas iegulās pie Njasa ezera Tanzānijā atrada Kembridžas universitātes paleontologs F.R.Peringtons. Apmēram tajā pašā laikā dažus kakla skriemeļus atrada un aprakstīja arī Dienvidāfrikas paleontologs Sidnijs Hautons (Sidney Haughton), kura darbs diemžēl palika neievērots līdz pat mūsdienām.

Pirmo reizi, atradumu nosaucot par "paraugu 50b", jaunatklāto reptīli savā doktora disertācijā 1956.gadā pieminēja bijušais Londonas Dabas muzeja kurators Alans Čarigs, kuram Peringtons bija atdevis kaulus. 1967.gadā Londonas Ģeoloģijas biedrības simpozija materiālos publicētā rakstā par arhozauriem viņš dzīvniekam deva vārdu, atbilstoši atklāšanas vietai un atklājējam, to nosaucot par Nyasasaurus parringtoni. Tomēr, tā kā līdz ar vārdu netika sniegts apraksts, pēc starptautiskiem klasifikācijas noteikumiem njasazaurs līdz Biology Letters š.g. 5.decembra publikācijai nebija zinātniski pierādīta suga.

Līdzās datējuma pārbaudei svarīgākais bija jautājums par kaulu piederību dinozauriem. To noteica gan vadoties pēc formas līdzības, gan pēc iekšējās struktūras. Ir pierādīts, ka dinozauri auga ātri un njasazaura augšdelma kaula šķērsgriezums sniedza liecības par strauju asinsvadu veidošanos, lielu kaulu šūnu blīvumu, kā arī nebija redzamas līnijas, kas liecinātu par periodisku augšanas ātruma samazināšanos. Tāpat augšdelma kaulam bija tikai agrīnajiem dinozauriem raksturīgs, īpaši pielināts mugurpuses izvirzījums, kas varēja kalpot kā augšējās ekstremitātes muskuļu piestiprinājuma vieta.

Atbilstoši rekonstrukcijai, Nyasasaurus parringtoni, iespējams, stāvējis uz divām kājām. Izmēros tas līdzinājies lielam zelta retrīveram ar garu kaklu, kopējam garumam no astes līdz galvai sasniedzot 3 metrus, bet augstumam - 1 m. Dzīvnieka svars varēja būt no 20 līdz 60 kg. Tā kā nebija saglabājušies žokļi vai zobi, pētnieki nevarēja noteikt vai N. parringtoni bija gaļēdājs jeb zālēdājs. Līdzīgi kā vairumā gadījumu, arī N. parringtoni tika atveidots, izmantojot tikai dažus skeleta kaulus. Pilnīgus dinozauru skeletus izdodas atrast ļoti reti.

Dinozauru izcelšanās bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem mugurkaulnieku vēsturē, tomēr joprojām nav īsti skaidrs, kur un kad notikusi to atdalīšanās no senākajiem arhozauriem un sākusies Dinosauria virskārtas agrīnā diversifikācija. Līdz šim senākās dinozauru fosīlijas bija atrastas Argentīnā, vēlā triasa iegulās, kas datētas ar 230 miljonu gadu senu pagātni. Par iespējamu agrīnāku dinozauru pastāvēšanu liecināja vien daži neviennozīmīgi identificējami kauli un atsevišķi neskaidri pārakmeņojušies pēdu nospiedumi.

Tagad, kopējai ainai pievienojot datus par Nyasasaurus parringtoni, var uzskatīt, ka dinozauri izcēlušies Pangejas superkontinenta dienvidu daļā - Gondvanā (mūsdienu Āfrika, Madagaskara, Indija, Dienvidamerika, Austrālija un Antarktīda) jau vidējā triasā (pirms 245-228 milj. g.).

Protams, ņemot vērā, ka secinājumi izdarīti balstoties tikai uz dažiem kauliem, var gadīties, ka Nyasasaurus parringtoni pārstāv nevis pašus senākos dinozaurus, bet to tuvākos radiniekus, kuru līnija vēlāk pārtrūkusi, atzīst viens no pētījuma autoriem biologs S. Nesbits no Vašingtona universitātes Sietlā (ASV). Tomēr arī šādā gadījumā njasazaura nozīme nemazinās, jo, aplūkojot divas sugas, kas nesen atdalījušās no kopējā senča, atšķirības var būt pavisam niecīgas.

N.parringtoni ir pierādījums tam, zinātnieki secina, ka dinozauri neparādījās pēkšņi, ļoti ātri kļūstot par Zemes ekosistēmu valdniekiem, kādus tos redzam juras un krīta periodā. Kā īpaša grupa tie pakāpeniski evolucionēja ilgākā laika posmā.

S. Nesbits cer, ka pēc šīs publikācijas arī citi paleontologi vairāk pievērsīs uzmanību vidējā triasa slāņiem un nākotnē atradīs vēl citus agrīnos dinozaurus.

Attēli: Londonas Dabas muzeja publicitātes foto.

Avoti:
rsbl.royalsocietypublishing.org
lv.wikipedia.org