Atklājumi.lv

Turcijā atklāts "īsts," asinis dzerošs "vampīrs"

Kā veidojies mītiski folkloristiskais asinis dzerošā vampīra tēls? Neapšaubāmi, tajā savijušies dažādi priekšstati par mirušajiem un pazemes jeb aizkapa valstības briesmoņiem. Taču zināma loma varētu būt bijusi arī reālajā dzīvē novērotām psihopatoloģijām. Par to liek domāt šausminošs, izdevuma "Journal of Psychotherapy and Psychosomatics" 2012.g. 5. numurā turku ārstu aprakstīts "vampīrisma" gadījums.

23 gadus vecais vīrietis, kura vārds un dzīvesvieta netiek minēta, sākotnēji dzēris pats savas asinis, kuras ieguvis no iegriezumiem rokās, krūtīs un vēderā. Taču drīz vien tieksmi pēc asinīm viņš izjutis tikpat spēcīgu "kā pēc elpas" un, lai to apmierinātu, viņš "pievērsies citiem avotiem".

Pie ārstiem vīrietis nogādāts tikai pēc tam, kad jau vairākkārt ticis aizturēts par uzbrukumiem citiem cilvēkiem, tos sadurot vai sakožot, lai savāktu un dzertu viņu asinis. Viņš esot pat piespiedis savu tēvu, lai tas sagādātu viņa kāroto dzērienu no asins bankām slimnīcās.

Ārsti secinājuši, ka līdz šādam stāvoklim vīrietis nonācis pēc piedzīvotiem vairākiem traumatiskiem notikumiem. Saslimusi un nomirusi viņa 4 mēnešus vecā meitiņa; viņš redzējis kā nogalina viņa tēvoci, ka arī bijis liecinieks citai nežēlīgai slepkavībai, ko izdarījis kāds viņa draugs, kas "nogriezis upura galvu un dzimumlocekli".

Citi cilvēki esot novērojuši kā "vampīrs" runājas ar sevi, bet viņš pats paziņojis, ka to nomocot "iedomāts pavadonis", kas viņu piespiedis veikt vardarbīgos aktus kā arī izdarīt pašnāvības mēģinājumu. "Vampīram" nereti gadoties arī atmiņas zudumi un viņš stāstījis, ka dažreiz attopoties kādā vietā, nezinot, kā tur nonācis.

Ziņojumā teikts, ka, iespējams, "pārslēdzoties" uz citu personību, viņš izvairās no "asiņainajām" atmiņām, lai nebūtu jādomā par upuriem.

Ārsti, Direnka Sakarijas vadībā, Denizli militārajā slimnīcā rūpīgi veica "vampīra" izpēti, to iztaujājot ar dažādu testu palīdzību, kā arī veicot smadzeņu skenēšanu. Viņiem neizdevās atklāt nekādu fizisku patoloģiju, vīrietim nekonstatēja arī prāta trulumu, formālās domāšanas traucējumus, nesakarīgu izturēšanos vai mānijas. Bērnības traumatisma aptaujā ārsti noteica tikai paaugstinātus rādītājus saistībā ar emocionāliem apvainojumiem. Tomēr, par laika posmu vecumā no 5 līdz 11 gadiem "vampīrs" neko neatcerējās. Neskatoties uz viņa kriminālajām darbībām, "vampīrs" nesasniedza testu sastādītāju noteiktos kritērijus, lai tam varētu diagnosticēt šizofrēniju, robežjoslas vai antisociālas personības traucējumus. Tomēr bez savas diagnozes "vampīrs" nepalika - līdzās šajā gadījumā neko daudz neizsakošajiem vispārējiem depresīvajiem traucējumiem un atkarībai no alkohola, ārsti turkam noteica saslimšanu ar dissociatīvajiem identitātes traucējumiem (agrāk diagnoze bija pazīstama kā personības dalīšanās traucējumi). Vienīgā šīs diagnozes problēma - daļa psihiatru to uzskata par izdomātu, pieļaujot, ka dažādās "personības" rodas nevis traumatiska stresa, bet noteiktu psihoterapeitisku prakšu rezultātā.

Pēc sešām slimnīcā pavadītām nedēļām "vampīra" tieksme pēc asinīm, stāsta ārsti, esot mazinājusies, traucējumiem ieejot remisijas fāzē, bet viņš pats teicis, ka medikamenti ir tikai miega zāles, kuras viņu neizārstēšot.

Avots:
alphagalileo.org