Atklājumi.lv

Emocionālo un racionālo cilvēku smadzenēs ir fiziskas atšķirības

Visus cilvēkus iespējams iedalīt divās lielās grupās. Pirmajā ietilpst tie, kuru rīcība vairāk atkarīga no emocijām, bet otrajā - cilvēki, kuru lēmumi lielākoties ir racionāli. Kas rada šīs atšķirības? Monaša universitātes (Austrālija) pētnieki atklājuši, ka starp emocionālo un racionālo cilvēku smadzenēm pastāv fiziskas atšķirības. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Neurolmage”. 

Empātija ir intuitīvs izpratnes veids, kura rezultātā „iejušanās otra cilvēka ādā” izraisa attiecīgu rīcību. Tā cilvēkam piemīt jau no agras bērnības. Piemēram, ja zīdainis dzirdēs cita bērna raudas, visticamāk arī viņš sāks raudāt.

Empātijai ir vairāki veidi. Izšķir kognitīvo jeb izziņas empātijas formu, kurā cilvēks izprot līdzcilvēka stāvokli, taču izjustajam pieiet racionāli, novērtējot, vai viņš otram vispār ir spējīgs palīdzēt un situāciju mainīt.

Otrs empātijas veids ir emocionālā jeb afektīvā empātija, kurai raksturīgs emocionāls līdzpārdzīvojums.

Cilvēki, kuri labi izjūt emocionālo empātiju, ir tie, kuri bieži mēdz raudāt, skatoties skumju filmu vai izjust spēcīgas bailes, šausmenes seansa laikā. Savukārt tie cilvēki, kuriem ir labāka kognitīvā empātija, ir tie, kuru rīcības un jūtu izpausmes ir ievērojami racionālākas, kā, piemēram, psihologam, kurš sniedz konsultāciju savam pacientam.

Jauno pētījumu zinātnieki veica ar mērķi, noskaidrot sakarības starp smadzeņu pelēkās vielas blīvumu un abām empātijas formām. Zinātnieki vēlējās noskaidrot, vai un kā atšķiras šūnu daudzums noteiktās smadzeņu vietās cilvēkiem, kas tendēti uz emocionālu vai racionālu empātiju.

Pētījumā tika izmantota neiroattēlu analīzes tehnika, kas ļauj fokusēties uz atšķirībām smadzeņu uzbūvē – voxel-based morphometry (VBM). Pētījuma ietvaros smadzeņu pelēkās masas blīvums tika analizēts 176 cilvēkiem. Pirms smadzeņu uzbūves izpētes, pētījuma dalībniekiem lūdza aizpildīt testu, pēc kura tika novērtēts viņu afektīvās un kognitīvās empātijas līmenis.

Apkopojot pētījuma datus, bija redzams, ka tiem dalībniekiem, kuriem, spriežot pēc testa rezultātiem, bija augsts emocionālās empātijas līmenis, smadzeņu pelēkā masa bija blīvāka smadzeņu vidus reģionā, ko dēvē par „saliņu” (insula).

Dalībniekiem, kuriem bija augstāks izziņas empātijas rādītājs, pelēkā masa bija biezāka virs lielā smadzeņu saikļa, kas savieno abas smadzeņu puslodes.
„Kopumā pētījums apstiprina pieņēmumu, ka empātija ir daudzkomponentu konstrukcija. Iegūtie rezultāti mudina domāt, ka emocionālā un izziņas empātija smadzeņu uzbūvē tiek reprezentēta atšķirīgi,” norādījuši pētījuma autori.

Jaunais pētījums aktualizē jautājumus par to, vai konkrētu empātijas veidu ir iespējams uzlabot treniņu ceļā un, vai šādā gadījumā notiktu izmaiņas smadzeņu uzbūvē? Vai cilvēks var zaudēt spēju izjust empātiju, ja tā netiek izmantota gana bieži? Kas notiek gadījumā, ja ar empātiju saistītās smadzeņu struktūras tiek bojātas, piemēram, triekas gadījumā – vai mazinās cilvēka spēja izjust empātiju?

Tie ir jautājumi, kuriem pētnieki cer pievērsties jau tuvākajā nākotnē.

„Cilvēki empātiju pielieto katru dienu, lai orientētos sociālajā pasaulē. Tā tiek lietota saziņai, attiecību veidošanai, kā arī citu cilvēku izprašanai,” empātijas nozīmīgumu uzsvēris pētījuma vadošais autors Roberts Ērs (Robert Eres).

Attēls: wikipedia.org.

Avots:

monash.edu

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.