Atklājumi.lv

Zinātnieki noskaidrojuši - flourīds tavā zobu pastā radies uz kādas zvaigznes pirms miljardiem gadu

Zviedru zinātnieki noskaidrojuši, ka fluors, kura savienojumi tiek izmantoti zobu pastu, košļājamo gumiju un citu ikdienas preču ražošanā, visticamāk veidojies pirms vairākiem miljardiem gadu uz Saules tipa (galvenās secības) zvaigznēm.

Jauno pētījumu izstrādājuši Lundas universitātes (Zviedrija) zinātnieki sadarbībā ar kolēģiem no Īrijas un ASV.

Lai gan fluors ir plaši pazīstams un izmantots ķīmiskais elements, tā izcelsme vienmēr ir bijusi noslēpumā tīta. Par fluora izcelsmi pastāvēja vismaz trīs dažādas teorijas. Viena no tām – ķīmiskais elements veidojies uz Saulei līdzīgām, taču smagākām zvaigznēm to eksistences beigu posmā. No šo pašu zvaigžņu paliekām veidojušās arī Saules sistēmas planētas, to skaitā Zeme, un pati saule.

„Tagad mēs zinām, ka fluors mūsu zobupastā nāk no mirušajiem Saules priekštečiem,” izteicies Lundas universitātes astronomijas pasniedzējs un pētījuma līdzautors Nils Raids (Nils Ryde).

Lai atklātu fluora patieso izcelsmi, zinātnieki pētīja zvaigžņu veidošanos dažādos laika periodos, cenšoties noskaidrot, vai tajās esošā fluora daudzums atbilst teorijā paredzētajam. Analizējot zvaigznes izstaroto gaismu, ir iespējams aprēķināt, cik daudz dažādu elementu tā satur, jo katram elementam atbilst noteikts gaismas viļņu garums. Pētījumā tika izmantots Mauna Kea observatorijas Havaju salās teleskops, apvienojumā ar instrumentu, kas ir jūtīgs pret vidējo infrasarkano starojumu (viļņa garums - 3–50 µm)

Fluors zvaigžņu iekšienē rodas to dzīves cikla beigu posmā, kad tās sāk izplesties un pakāpeniski kļūt par sarkanajiem milžiem. Fluors tad virzās tuvāk zvaigznes ārējām daļām. Dzīves cikla beigās zvaigzne, sprādzienā kļūstot par novu, no ārējā apvalka atbrīvojas, veidojot planetāro miglāju. Pārmaiņu rezultātā fluors kopā ar citām ķīmiskajām vielām izkļūst no zvaigznes un sajaucas kopā ar zvaigzni aptverošajām gāzēm, no kā arī pēc tam veidojas jaunās zvaigznes un planētas.

Lai iegūtu vēl pilnīgāku izpratni par fluora rašanos, pētnieki šobrīd sākuši citu zvaigžņu tipu izpēti, lai noskaidrotu, vai fluors varētu būt veidojies arī senāk – agrīnajā Visumā, laikā pirms pirmo sarkano milžu rašanās. Tiks pētītas arī citas iespējamās fluora veidošanās vides, piemēram, melnais caurums Piena ceļa centrā, kur zvaigžņu iznīcība un dzimšana notiek daudz ātrāk, nekā Saules tuvumā.

Fluors (simbols F) ir visaktīvākais no visiem elementiem. Fluors normālos apstākļos ir gāzveida formā. Brīvā veidā fluora gāze ir toksiska, taču patiesībā fluors tīrā veidā spēcīgās aktivitātes dēļ dabā nemaz nav sastopams. To iespējams iegūt tikai ķīmisku savienojumu, piemēram, fluorīdu veidā.

Attēls: Eskimo miglājs, kas radies uzsprāgstot Saulei līdzīgai zvaigznei. Avots: commons.wikimedia.org.

Avots:

lunduniversity.lu.se

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.