Atklājumi.lv

Atklāts, kādēļ pretgripas vakcīnas nav efektīvas

Kādēļ pretgripas vakcīnas nav efektīvas? Jaunā pētījumā Skripsa Pētniecības institūta (The Scripps Research Institute) (ASV) zinātnieki noskaidrojuši, ka zemā pretgripas vakcīnu efektivitāte varētu būt saistīta ar mutācijām, kas rodas vīrusu audzēšanas laikā. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “PLOS Pathogens”. 

“Tagad mēs varam izskaidrot vakcīnu ražošanas problēmas atomu līmenī,” norādījis pētījuma galvenais autors, Nikolas Vū (Nicholas Wu).

Skripsa Pētniecības institūta zinātnieki atklājuši, ka populārā metode audzēt gripas vakcīnu komponentus vistu olās, vīrusos rada mutācijas, kas samazina vakcīnu efektivitāti.

Vairāk nekā 70 gadus pretgripas vakcīnas ražotas, injicējot gripas vīrusu vistu olās. Pēc injicēšanas vīrusam olā ļauj vairoties un pēc tam no inficētajām olām iegūto šķidrumu attīra, lai iegūtu pietiekamu vīrusa daudzumu lietošanai vakcīnās.

Jaunajā pētījumā zinātnieki pievērsās H3N2 vīrusu apakštipam. H3N2 apakštipa vīrusu izplatība pēdējo gadu laikā ir strauji pieaugusi, tādēļ šobrīd notiek aktīvs darbs pie tā vakcīnu izstrādes un uzlabošanas. Neskatoties uz ieguldīto darbu, pagaidām H3N2 tipa vīrusiem vakcīnu efektivitāte nepārsniedz 33%.

“Jebkurš gripas vīruss, kas audzis olā, ir adaptējies šai videi un izveidojis dažādas mutācijas, kas palīdz tam labāk augt,” paskaidrojis viens no pētījuma autoriem, bioloģijas profesors Īans Vilsons (Ian Wilson).

Lai izpētītu, vai H3N2 pretgripas vakcīnu efektivitāti ietekmē to audzēšanas metode, pētījuma autori izmantoja augstas izšķirtspējas rentgenstaru kristalogrāfiju.

Metode uzskatāmi parādīja, ka H3N2 apakštipa vīrusi izmaina galveno proteīnu, lai pielāgotos dzīves videi putna olā. Zinātniski šo mutāciju sauc par vīrusa hemaglutinīna glikoproteīna mutāciju (L194P). Zinātnieku atklājums nozīmē to, ka vakcīnas, kas radītas, izmantojot putnu olās audzētu vīrusu, satur to mutēto versiju, kuru cilvēka imūnsistēma nespēj atpazīt. Tā rezultātā aizsardzība pret H3N2 apakštipa vīrusiem neizveidojas.

Papildus tam pētījuma autoriem izdevies atklāt arī to, ka pašreiz vakcīnās lietotais H3N2 vīruss satur mutāciju L194P, kas pazemina to efektivitāti.

Pētījuma autori norādījuši, ka vakcīnu ražotājiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība mutācijām vīrusos to audzēšanas laikā, lai paaugstinātu pretgripas vakcīnu šobrīd zemo efektivitāti.

Turpmākajos pētījumos zinātnieki plāno pētīt iespējas, kā varētu izmainīt vīrusu audzēšanas sistēmu, lai izvairītos no nevēlamām mutācijām un līdz ar to – padarītu pretgripu vakcīnas efektīvākas.

Avots:

scripps.edu

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.