Atklājumi.lv

Vai gripas vakcīna ir nekaitīga?

Gripa, protams, ir nopietna infekcijas slimība, ar kuru saslimt nevēlas neviens. Taču vai vakcinācija ir labākais veids, kā no tās izvairīties?

Vai gripas vakcīna ir tik nekaitīga un droša, kā to apgalvo Sabiedrības veselības aģentūra (SVA), kuras īstenotajā imunizācijas programmā paredzēts panākt, lai 2010. gadā vakcinācijai tiktu pakļauti 75% no noteiktajām riska grupām - bērni no 6 līdz 23 mēnešu vecumam, pieaugušie, kas vecāki par 65 gadiem (pēc jaunākajiem ieteikumiem riska grupā tiek ieskaitīti pieaugušie jau no 50 gadu vecuma), ārstnieciskais personāls un sabiedrisko iestāžu darbinieki, kā arī ar hroniskām saslimšanām sirgstošie ļaudis.

Oficiālais viedoklis.

Ja vadāmies pēc Veselības ministrijas, SVA un Latvijas Infektoloģijas centra mājaslapās iegūstamās informācijas, var secināt, ka gripas vakcīna ir drošs un efektīvs profilakses līdzeklis. "Vakcīna nesatur dzīvu vīrusu, tāpēc vakcinācija nevar izraisīt saslimšanu ar gripu. Vairāki pretgripas vakcīnas klīniskie pētījumi pierādījuši, ka nopietnus blakusefektus un simptomus, kas raksturīgi gripas infekcijai, mūsdienu vakcīnas neizraisa," rakstīts šā gada 12. novembrī Veselības ministrijas mājaslapā publicētā rakstā. Tajā gan nav ievietotas atsauces uz pētījumu rezultātu publikācijām vai informācija par to finansētājiem. Toties kā vienīgā iespējamā pretgripas vakcīnas blakusparādība minēts "neliels apsārtums un pietūkums dūriena vietā". Savukārt izvairīties no vakcinēšanās esot ieteicams tikai "cilvēkiem, kuriem ir putnu olbaltumvielu nepanesamība, kā arī cilvēkiem ar kādu akūtu infekciju". Izklausās ļoti skaisti un potēties ierosinoši, bet vai tā ir patiesība, kurai vajadzētu uz vārda ticēt?

Viena vakcīna - dažādi apraksti.

Šķiet, ka tomēr nevajadzētu, jo ne tik rožaina aina paveras, ja ielūkojamies, piemēram, Latvijā kompensējamo medikamentu A grupā iekļautās (Zāļu cenu valsts aģentūras lēmums 03.10.2008. Nr. 654) farmakoloģiskās korporācijas GlaxoSmithKline piegādātās vakcīnas Fluarix zāļu aprakstā. Punkts 4.3. (Kontrindikācijas) šajā dokumentā brīdina, ka vakcīna nav izmantojama, ja ir "paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām, pret jebkuru no palīgvielām, pret atlieku vielām, pret olām un pret vistu olbaltumvielām. Vakcīna var saturēt šādu vielu atliekas: formaldehīds, gentamicīna sulfāts un nātrija deoksiholāts". Vakcīnas sastāvā esošās palīgvielas uzskaitītas punktā 6.1: "Nātrija hlorīds, nātrija hidrogēnfosfāta dodekahidrāts, kālija dihidrogēnfosfāts, kālija hlorīds, magnija hlorīda heksahidrāts, ? - tokoferila hidrogēnsukcināts, polisorbāts 80, oktoksinols 10 un ūdens injekcijām."

Ļoti maza iespējamība, ka Latvijā ir kaut viens cilvēks, kam būtu veikti alerģiskie testi, lai noteiktu organisma reakciju pret visām nosauktajām vielām. Turklāt formaldehīds ir kancerogēna, indīga, alerģiska un kodīga gāze, kuras šķīdumu ūdenī, sauktu par formalīnu, izmanto bioloģisko paraugu uzglabāšanai laboratorijās un muzejos. Gan GlaxoSmithKline, gan vairāki citi vakcīnu ražotāji šo indi izmanto kā lētu konservantu, lai izvairītos no nevēlamas mikroorganismu savairošanās vakcīnās.

Arī ražotāja sniegtās ziņas par novērotajām blakusparādībām ievērojami paplašina Veselības ministrijas sabiedrības informētāju teikto. Izrādās, saskaņā ar klīnisku pētījumu rezultātiem pirmajās četrās dienās pēc potes saņemšanas var nākties rēķināties ne vien ar "lokālu apsārtumu un pietūkumu", bet arī galvassāpēm, svīšanu, muskuļu un locītavu sāpēm, drudzi, savārgumu, drebuļiem, nogurumu un zemādas asinsizplūdumiem (gripas infekcijai raksturīgiem simptomiem, kuru parādīšanos pēc "modernu vakcīnu" saņemšanas noliedz Veselības ministrija). Ar to viss vēl nebeidzas - papildus klīniskajos pētījumos novērotajām blakusparādībām vakcīnu saņēmušie ziņojuši par tādiem traucējumiem kā alerģiskas reakcijas, kas retos gadījumos izraisa šoku, angioneirotiskā tūska, neiralģija, parestēzija, febrilie krampji, neiroloģiski traucējumi, piemēram, encefalomielīts, neirīts un Gijēna-Barē sindroms.

Taču situācija kļūst vēl interesantāka, ja iepazīstamies ar paša Fluarix ražotāja mājaslapā lejupielādējamo ASV tirgum paredzēto vakcīnas aprakstu. Lai arī vakcīna tā pati, kas Eiropā (sastāvā ietilpst identiski antigēni), virkne slēdzienu, norāžu un ietverto vispārējo ziņu krasi atšķiras. Salīdzināšanai aplūkosim LR Zāļu valsts aģentūras (ZVA) datu bāzē pieejamā Fluarix apraksta fragmentus un attiecīgās vietas no ASV Zāļu un pārtikas aģentūras (ZPA) apstiprinātā, patērētāju informēšanai paredzētā teksta.

Ja Latvijā Fluarix paredzēts injicēšanai bērniem no sešu mēnešu vecuma, tad ASV šī vakcīna paredzēta tikai pieaugušajiem no 18 gadu vecuma. Ja ZVA par vakcīnas izmantošanu grūtniecēm un zīdītājām norāda: "Ierobežoti dati par vakcināciju grūtniecēm neliecina, ka vakcīna būtu saistīta ar kaitīgu ietekmi uz augli un māti. Varētu apsvērt šīs vakcīnas izmantošanu, sākot no grūtniecības otrā trimestra. Grūtniecēm, kuru veselības stāvoklis paaugstina gripas komplikāciju risku, ieteicams ievadīt vakcīnu neatkarīgi no grūtniecības perioda. Zīdīšanas periodā Fluarix drīkst lietot,", tad ZPA uzsver: "Pētījumi par Fluarix ietekmi uz dzīvnieku reprodukciju nav veikti. Nav zināms, vai Fluarix, ja lietots grūtnieces vakcinācijai, neietekmē augli vai sievietes reproduktīvo kapacitāti. Fluarix var ordinēt grūtniecei tikai tad, ja viņai tas patiešām vajadzīgs. (..) Nav zināms, vai Fluarix izdalās mātes pienā. Tā kā daudzi medikamenti izdalās pienā, parakstot zīdītājai Fluarix, jābrīdina par iespējamām sekām."

Kāpēc tādi dubultstandarti? Vai ne tāpēc, ka Beļģijā bāzētā megakorporācija, Eiropā trešā lielākā zāļu ražotāja GlaxoSmithKline ir sekmīgi lobējusi savas intereses Eiropas Zāļu aģentūrā un Eiropas Komisijā? Ja tā nav, tad kāpēc Eiropā Fluorix izmanto jau kopš 1992. gada, bet ASV šis medikaments tika iekļauts pretgripas vakcīnu sarakstā tikai 2005. gadā, kad no tā sastāva pazuda toksiskā dzīvsudraba sāls? (Fluarix ražošanā dzīvsudrabs joprojām tiek izmantots, taču pirms vakcīnu iepildīšanas ampulās to no šķīduma atdala.)

Līdzīga situācija ir ar citu Latvijā reģistrētu vakcīnu - Influvac. ZVA to apstiprinājusi izmantošanai bērnu vakcinēšanai no sešu mēnešu vecuma, savukārt Kanādā ar Influvac var vakcinēt cilvēkus tikai no 18 gadu vecuma.

Vai bērnu vakcinēšana ir zinātniski pamatota?

Daudzi vecāki, vienpusīgās informācijas ietekmēti, dodas vakcinēt savas atvases, tā teikt, drošs paliek drošs. Bet vai patiešām vakcinēšanās palīdzēs viņiem izvairīties no saslimšanas ar gripu? GlaxoSmithKline Latvija SI-A piederošā (to gan izdevās noskaidrot, tikai izpētot domēna reģistrācijas datus) viedokļa veidošanas mājaslapa vakcina.lv apgalvo: "Vakcīnu efektivitāte tiek mērīta kā aizsardzības līmenis pret konkrēto slimību vakcinētajiem bērniem, salīdzinot ar uzliesmojumu biežumu starp nevakcinētajiem bērniem. Ir veikti daudzi labi kontrolēti pētījumi un novērojumi, kas pierāda vakcinācijas efektivitāti." Diemžēl neviena no pievienotajām atsaucēm neattiecās uz pretgripas vakcīnu. Uzmundrinošs nav arī jau iepriekšminētais Fluarix vakcīnas ASV patērētājiem domātais apraksts. Melns uz balta tajā rakstīts: "Kontrolēti pētījumi, kas pierādītu inficēšanās samazināšanos pēc vakcinācijas ar Fluarix, nav bijuši."

Ļoti iespējams, ka gan vakcina.lv tekstu sastādītāji, gan Fluarix apraksta autori uzskata pārbaudes grupām konstatēto antivielu klātbūtni asinīs par pietiekamu pierādījumu vakcinācijas efektivitātei. Kritiķi gan apgalvo, ka radušās antivielas pierāda tikai vakcīnas iedarbību, vēl nedodot garantiju pret saslimšanu. Amerikas Medicīnas asociācijas akadēmiskajā žurnālā Archives of Pediatrics & Adolescent Medicine šā gada 6. oktobra numurā publicētā pētījuma rezultāti sniedz zināmu apstiprinājumu šādam uzskatam.

Dr. Pītera Zilagi vadībā Ročesteras universitātes zinātnieki trijās ASV pavalstīs izpētīja 414 bērnus vecumā no sešiem līdz 59 mēnešiem, kuri bija saslimuši ar laboratoriski apstiprinātu gripas vīrusu 2003./2004. un 2004./2005. gada sezonā. Šie bērni tika salīdzināti ar vairāk nekā 5000 viņu vienaudžiem, kuri tajā pašā laika posmā ar gripu nesaslima. Rezultāti izrādījās pretēji zinātnieku gaidītajam - pētījums liecināja, ka vakcinācija saslimšanas biežumu neietekmē ne kādā atsevišķā vecuma vai sociālā grupā, ne visā mērķauditorijā kopumā. Imunizētie bērni nonāca slimnīcās vai devās pie ārsta tikpat bieži kā tie mazuļi, kas nebija saņēmuši vakcīnu.

Ne mazāk nozīmīgs pētījums jau 2005.gadā parādījās The Lancet - viena no vadošajiem pasaules medicīnas žurnāliem - lappusēs. Ar Oksfordas universitātes un Itālijas zinātnieku kopīgiem pūliņiem tika veikts pretgripas vakcīnu iedarbības un efektivitātes novērtējums veseliem bērniem.

Zinātnieki apkopoja visus uz 2004. gada jūniju atrodamos pārskatus par jebkuras pretgripas vakcīnas iedarbības un efektivitātes pētījumu. Tika atlasīti 24 derīgi pētījumi no primārajā atlasē identificētajiem 1204, kuru datus analizēja, lai noteiktu pretgripas vakcīnu ietekmi uz bērniem līdz 16 gadu vecumam.

Rezultāti liecināja, ka vakcīnas ar novājinātu vīrusu saņēmušo rādītājus salīdzinot ar placebo saņēmušajiem, uzrādīta 79% iedarbība un 38% efektivitāte bērniem, kas vecāki par diviem gadiem. Inaktivizētu (nomirdinātu) vīrusu saturošu vakcīnu iedarbība un efektivitāte šajā vecuma grupā bija zemāka (65% un 28%), bet bērniem, kas jaunāki par diviem gadiem, vakcinēto un placebo saņēmušo grupu rezultāti bija faktiski vienādi. "Mēs nevaram saprast, kā bez zinātniskiem pierādījumiem par potēšanas efektivitāti var vakcinēt miljoniem mazu bērnu!" Oksfordas universitātes portālā jautā dr. Toms Džefersons, pētījuma vadošais autors. Šo pašu jautājumu, pirms izšķirties par bērna vakcināciju, vajadzētu sev uzdot katram vecākam.

Protams, gan Džefersona, gan Zilagi komandu izmantotajā metodikā var meklēt trūkumus. Tomēr jāšaubās, vai tie ir tādi, kas var pilnībā apgāzt viņu secinājumus un iezīmētās tendences. Ja tā nav, tad kāpēc totālās vakcinācijas aizstāvji izvēlas noklusēšanas un maldināšanas ceļu, raksturojot oponentu uzskatus kā "klīnisko pierādījumu noraidījumu", "absurdus un emocionālus pieņēmumus" vai pat "pilnīgu izpratnes trūkumu"?

Pensionāriem četrkārtīgu devu.

Otra lielākā cilvēku grupa, kurai Veselības ministrija iesaka noteikti vakcinēties, ir pieaugušie, kas vecāki par 65 gadiem. Gluži tāpat kā bērnu māmiņas un tēti, arī šie cilvēki Latvijā nesaņem patiesas ziņas par pretgripas vakcīnu efektivitātes pētījumiem šajā vecuma grupā.

Kā laikraksta The New York Times 1.septembra numurā norāda žurnāliste Brenda Gudmena, "arvien vairāk imunologu un epidemiologu uzskata, ka vakcīna, iespējams, nedarbojas pietiekami labi cilvēkiem, kas vecāki par 70 gadiem, t. i., grupā, kurā reģistrēti 75% ar gripas infekciju saistīto nāves gadījumu".

"Izpratne par to, kam un kāpēc vajadzīga pretgripas vakcīna, mainās mūsu acu priekšā," sacīja Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta doktorants Pīters Doša, kurš šā gada maijā izdevumā The American Journal of Public Health publicēja rakstu par gripas vēsturisko ietekmi.

Kā viens no būtiskākajiem tiek minēts The Lancet pirms trim mēnešiem publicētais Sietlas zinātnieku pētījums par pretgripas vakcinācijas saistību ar iegūto pneimoniju vecākiem cilvēkiem.
Publikācijas autori uzskata, ka līdzšinējie statistiskie pētījumi, kuros pierādīta vakcīnas efektivitāte gados veciem cilvēkiem, veikti, neņemot vērā tādus nozīmīgus apstākļus kā atlases grupu atsevišķo indivīdu vispārējais veselības stāvoklis un hroniskās saslimšanas. Ievērojot šos faktorus, dr. M. Džeksona (nejaukt ar popmūziķi!) vadītā pētījuma rezultāti neapstiprina viedokli, ka vakcīna samazina gripas sezonā iegūtas pneimonijas risku par 65 gadiem vecākiem cilvēkiem.

Mērilendas universitātes medicīnas skolas Vakcīnu attīstības centra speciālistu nesen veiktā pētījumā atklājās, ka vecākiem cilvēkiem, lai iegūtu tādu pašu imūnsistēmas atbildes reakciju kā veseliem, par 40 gadiem jaunākiem pieaugušajiem, bija vajadzīga četrkārtīga pretgripas vakcīnas standarta deva.

Šie atklājumi tikai apstiprina jau 1994.gadā veiktā vienīgā (!) pretgripas vakcīnas efektivitātes (nevis iedarbības) cilvēkiem gados placebo testa rezultātus. Tajā pierādījās, ka vecuma grupā no 60 līdz 69 gadiem vakcīna aizsargāja pret gripu 57% gadījumu. Taču, pārsniedzot 70 gadu slieksni, aizsardzība bija efektīva tikai 23% gadījumu! Vienlaikus gan tiek atzīmēts, ka novērtējums varētu būt neprecīzs, jo sākotnēji eksperimentā nebija paredzēts pētīt par 70 gadiem vecākus cilvēkus.

Tomēr nekādas neprecizitātes netiek norādītas saistībā ar profesores Lonas Simansones 2005.gadā publicēto rakstu, kurā autore konstatē - neraugoties uz trīskāršu vakcinēto veco ļaužu procentuālo pieaugumu laika posmā no 1980. līdz 2001.gadam, nav novērots atbilstošs mirstības rādītāju samazinājums.

Ārsti izvēlas nevakcinēties.

Ņemot vērā dažādo un brīžiem pretrunīgo pētījumu rezultātus, profesionālās zināšanas par pretgripas vakcīnas sastāvdaļām, to iespējamo toksisko iedarbību un novērotajām blakusparādībām, nemaz nešķiet savādi, ka ļoti daudzi medicīnas jomā strādājošie no pretgripas vakcīnas atsakās. Ne velti ASV Infektologu un epidemiologu asociācija oktobra sākumā nāca klajā ar paziņojumu par nepieciešamām izmaiņām vakcinēšanās veicināšanas stratēģijā medicīnas darbinieku vidū. Saskaņā ar šogad veiktu aptauju ASV regulāri pret gripu vakcinējas tikai 42% ārstu un medicīniskā personāla.

Lielu interesi ASV izraisīja izdevumā USA Today 20.oktobrī publicētais raksts, kurā medicīnas māsa Paulīne Teilore no Aijovas atklāti pateica, ka negrasās vakcinēties, jo pēc pēdējās vakcīnas saņemšanas smagi saslimusi: "Es reti slimoju, un vienīgais, ar ko varēju saistīt saslimšanu, bija tā pote. Es zinu, ka vīruss vakcīnā nav dzīvs, taču tas notika vienlaikus."

Raksta aktualitāti un problēmas esamību pierāda daudzie komentāri, kas zem šā materiāla pārpublicējumiem virknējās dažādās tīmekļa vietnēs. Zīmīgi, ka daudzi medicīnas darbinieki, kas iesaistās diskusijā, pievienojas P.Teilores pozīcijai, līdzīgas motivācijas vadīti.

Saslimšana neilgi pēc pretgripas vakcīnas saņemšanas nereti novērojama arī Latvijā. Ģimenes ārste Lidija Jukse portālā aluksniesiem.lv 3.novembrī publicētajā rakstā Jāsāk vakcinēties pret gripu atzīst: "Ir cilvēki, kuriem ir negatīva pieredze, jo smagi saslimst, inficējoties ar kādu citu vīrusu pēc gripas potes saņemšanas. Šie cilvēki pārsvarā izvēlas profilaksei 21 dienu lietot Remantadīnu, kad ir gripas saslimšanas aktīvais periods."

Kam ieteicams apsvērt vakcinēšanos?

Cenšoties rast kādu kopsaucēju starp totālās vakcinēšanās propagandētājiem un pilnīgiem vai daļējiem vakcīnas noliedzējiem, jāatzīst, ka abām pusēm ir sava argumentācija, ar kuru vērts iepazīties, pirms izdarīt galīgo izvēli. Katrā ziņā ar nosacījumu, ka saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas prognozēm gadskārtējā vakcīnā iekļautie vīrusu antigēni atbilst vidē cirkulējošām mutācijām, vakcīna pirmām kārtām varētu palīdzēt bērniem un pieaugušajiem, kuriem fonā jau ir kādas hroniskas slimības: hroniskais bronhīts, bronhiālā astma, cukura diabēts, hroniskas sirds un aknu slimības, imūndeficīta sindroms. Vakcīna varētu palīdzēt arī ķīmijterapiju un steroīdu terapiju saņemošajiem cilvēkiem. Šādiem pacientiem saslimšana ar gripu var būt krietni smagāka un sekas daudz komplicētākas. Otrkārt, tie varētu būt alerģiski bērni no divu gadu vecuma un varbūt arī tie, kuriem tieši šajā vīrusu laikā jāsāk iet bērnudārzā.

Gan tiem, kas vakcinējušies, bet vēl jo vairāk tiem, kas to nedarīs, noderēs jau izsenis zināmie visiem pieejamie profilaktiskie līdzekļi organisma pretošanās spēju stiprināšanai: pilnvērtīgs, ar vitamīniem bagātināts uzturs, no kura pēc iespējas izslēgts rafinētais cukurs; dabīgo imunitātes stiprinātāju (dzērvenes, mellenes, olīvkoku lapu ekstrakts), tai skaitā fitoncīdiem bagātu dārzeņu un augu (ķiploku, sīpolu, diļļu u. c.) lietošana; sabalansēts darba un atpūtas režīms; izvairīšanās no nevajadzīga stresa, kā arī fiziskie vingrinājumi un atrašanās svaigā gaisā.

Pret gripu ar D vitamīnu.

No jaunākajām metodēm lielāko interesi izraisa vairāki Latvijā līdz šim maz popularizēti pētījumi par D vitamīna nozīmi imūnsistēmas darbībā, tai skaitā cīņā pret dažādiem vīrusiem. Šķiet, viens no pilnīgākajiem šo pētījumu apkopojumiem atrodams 2008.gada 25.februārī profesionālajā brīvpieejas tīmekļa izdevumā Virology Journal publicētajā rakstā "Par gripas epidemioloģiju." Tajā ievietotas atsauces arī uz trīs gadu garumā veiktu kontrolētu eksperimentu, kurā pētīta D vitamīna saistība ar gripas saslimšanu.

Eksperimentā piedalījās 104 afroamerikānietes pēcmenopauzes vecumā. Eksperimenta dalībnieces divu gadu garumā ik dienas saņēma 800 starptautisko vienību (SV) lielu D vitamīna devu. Šajā laikā, salīdzinot ar placebo grupu, ievērojami samazinājās viņu saslimšanas gadījumi ar gripu un gripai līdzīgām infekcijām, turklāt izzuda arī saslimšanas sezonālais raksturs. Trešajā gadā, kad deva tika palielināta līdz 2000 SV dienā, pētnieki eksperimenta dalībnieču vidū reģistrēja tikai vienu saslimšanas gadījumu!

Apkopojot pieejamās ziņas par epidemioloģiskiem pētījumiem un ar problēmas izpēti saistītiem eksperimentiem, raksta vadošais autors Džons Kenels secina, ka D vitamīna nepietiekamība, kas iestājās līdz ar tā dabīgā avota - saules gaismas - samazināšanos rudenī un ilgst līdz pavasarim, ir tieši saistāma ar gripas infekcijas izplatīšanos.

Protams, lai ar pilnīgu pārliecību varētu apgalvot, ka izdevies atrast efektīvu līdzekli cīņā pret gripu, nepieciešami tālāki pētījumi un atkārtoti eksperimenti ar visu vecuma grupu dalībnieku iesaistīšanu. Tomēr jau patlaban D vitamīna regulāra lietošana gripas sezonas laikā komplektā ar iepriekšminētajiem vispārzināmajiem profilakses līdzekļiem varētu būt nopietna alternatīva vakcinācijai.

Te gan jāatzīmē, ka D vitamīna pārdozēšana ir ne mazāk bīstama kā tā nepietiekamība. Pārāk liels D vitamīna daudzums izraisa kalcija izgulsnēšanos asinsvados, hipertensiju un nieru kalcinozi, kuras dēļ rodas arī nieru mazspēja. Saskaņā ar nesen izteiktu hipotēzi (kas gan nav pierādīta eksperimentāli) pārāk liels D vitamīna aktīvās formas daudzums var arī nobloķēt imūnsistēmas darbību, tādējādi panākot gaidītajam pretēju efektu.

Tāpēc, pirms sākt D vitamīna profilaktisko uzņemšanu, būtu nepieciešams veikt laboratorisku asins sastāva izmeklēšanu, lai noteiktu šīs hormonālās vielas līmeni organismā. Kā 2006. gadā Neatkarīgās pielikumā Māja stāstīja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas nefroloģe, medicīnas doktore Ināra Ādamsone: "Mēs Latvijā esam veikuši šādas analīzes epizodiski, bet iegūtie dati rāda, ka D vitamīna deficīts ir ārkārtīgi izplatīts. Arī citās pasaules valstīs, kur veikts vairāk šo izmeklējumu, konstatēts, ka faktiski visās vecuma grupās D vitamīna līmenis nav pietiekams. Tas ir zemāks par normu aptuveni pusei sieviešu, kas vecākas par 50 gadiem. Turklāt daļai cilvēku ir ārkārtīgi zems D vitamīna līmenis asinīs, neraugoties uz to, ka viņi kārtīgi lieto D vitamīna preparātus."

Attēli: Wikipedia Commons

Raksts publicēts žurnāla Terra 2009. g. janvāra-februāra numurā. 

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.