Atklājumi.lv

Pētījums: mātes pienā esošs proteīns par 50% samazina intrahospitālo infekciju risku zīdaiņiem

Slimnīcā iegūtās jeb tā sauktās nozokomiālās (no grieķu “nosos” – slimība + “komeion” – saņemot aprūpi) vai intrahospitālās infekcijas un ar tām tieši saistītā patogēnu antibaktericīdā rezistence, kas rodas plašās antibiotiku lietošanas rezultātā ir viena no būtiskākajām mūsdienu veselības aprūpes problēmām. Šīs saslimšanas paildzina ārstēšanās laiku, būtiski palielina izmaksas un var izraisīt pacienta dzīves kvalitātes kritumu, radīt citus zaudējumus. Tiek lēsts, ka Eiropā 3.5% līdz 14.8% (vidēji 7.1%) hospitalizēto pacientu tiek diagnosticēta nozokomiālā infekcija (NI). Visbiežāk tiek diagnosticētas urīnceļu un elpošanas ceļu infekcijas. Visaugstākais saslimšanas risks pastāv reanimācijas, intensīvās terapijas un ķirurģijas pacientiem. Savukārt, sadalot pacientus pa vecuma grupām, vieni no apdraudētākajiem ir priekšlaicīgi dzimušie un nepietiekama svara (<1500g) zīdaiņi – neonatālās aprūpes nodaļās ar NI pasaulē saslimst līdz pat 40% bērnu. Šo saslimušo bērnu vidū ļoti augsts ir arī mirstības rādītājs – līdz pat 25% un vairāk.

Ja par daudzu citu valstu situāciju zīdaiņu saslimstībā ar NI oficiālajā statistikā un zinātniskās publikācijās ir pieejami dažādi dati un kopumā kā jau sagaidāms tie liecina, ka salīdzinoši labāka situācija ar zemākiem saslimstības un mirstības rādītājiem ir attīstītajās Rietumvalstīs, tad Latvijas gadījumā šādu datu, šķiet vēl nav vai arī tie nav publiski pieejami. Lai arī absolūtais mirušo skaits salīdzinoši (kopējā jaundzimušo mirstība pret neonatālās aprūpes nodaļās NI slimnieku mirstību) varētu nebūt liels, sabiedrībai, īpaši ar tādām krītošām demogrāfijas tendencēm kā Latvijā, jebkura bērna nāve ir milzīgs zaudējums. Tāpat jāņem vērā, ka papildu izdevumi NI ārstēšanai un aprūpei (zīdaiņiem NI var izraisīt dažādus attīstības traucējumus) neplānoti samazina jau tā nepietiekamos veselības aizsardzības budžeta resursus. Pozitīvi, ka NI problēmai arī Latvijā pēdējo gadu laikā sākta pievērst nopietnāka sistēmiska uzmanība – izdoti atbilstoši MK noteikumi, veikta izglītojošā darbība (Veselības ministrijas ieteikumi NI profilaksei), uzsākts epidemioloģiskais monitorings, u.c. Šajā kontekstā, īpaši domājot par bērniem, jāatzīmē izdevumā “The Journal of Pediatrics” nesen publicēts amerikāņu mediķu pētījums, kurā konstatēts, ka mātes pienā atrodams proteīns, laktoferīns, var būt iedarbīgs un drošs risinājums cīņā ar NI neonatālās aprūpes nodaļās.

Laktoferīns ir transferīnu grupas glikoproteīns, ko atšķirīgos daudzumos izdala dažādi cilvēka un arī citu zīdītāju sekrēcijas orgāni. Visvairāk laktoferīns atrodams mātes pienā, lielāko daudzumu sasniedzot pirmpienā. Laktoferīna primārā bioloģiskā funkcija ir brīvo dzelzs jonu saistīšana un pārnese – to darot tas automātiski mazina daudzu baktēriju sugu substrāta veidošanās iespēju starpšūnu vidē. Otrkārt, kas ir vēl svarīgāk, laktoferīns kā viens no nespecifiskās (iedzimtās) imūnsistēmas “ieročiem” – aizsargproteīniem – ar īpašu receptoru palīdzību piesaistās organismā iekļuvušas baktērijas (piem. tādām kā Escherichia coli, Staphylococcus aureus, Klebsiella pneumoniae, Streptococcus mutans, Pseudomonas aeruginosa, Haemophilus influenzae, Helicobacter pylori, Clostridium difficile, Shigella Flexnieria) sieniņai, to oksidē līdz tā pārplīst un patogēnā šūna iet bojā. Ar citu mehānismu palīdzību laktoferīns cīnās arī pret sēnēm (Candida albicans) un vīrusiem (hepatīts C, rotavīruss, u.c.). Tam ir pierādītas pretvēža funkcijas.

Laktoferīna antibakteriālā iedarbība tika atklāta jau 1961.g., taču kā profilaktiskam un terapeitiskam līdzeklim tam pievērsa uzmanību tikai 2000. gados, meklējot jaunas vielas, kas varētu mazināt dzemdību namos un neonatālās intensīvās aprūpes nodaļās nonākušo zīdaiņu saslimšanu ar neonatālo sepsi (asinssaindēšanās jeb sistēmiska iekaisuma atbildes reakcija uz mikrobiālu infekciju, infekcijas ierosinātājs var būt zarnu nūjiņas u.c. baktērijas vai, retāk, patogēnas sēnes) un nekrotizējošo enterokolītu (zarnu audu atmiršana bakteriālas infekcijas rezultātā). Pirmais klīniskais pētījums ar laktoferīnu, to orāli administrējot, notika 2009.g. Pētījuma rezultāti bija daudzsološi un kopš tā laika notikuši vēl vairāki pētījumi, visiem uzrādot laktoferīna spējas ievērojami samazināt zīdaiņu saslimšanu ar neonatālo sepsi un nekrotizējošo enterokolītu.

Aplūkojamā pētījumā zinātnieki no Misūri Medicīnas skolas un Sinklēra Medmāsu skolas (ASV) nolēma pārbaudīt, kāda ir laktoferīna ietekme uz nozīmīgākajām NI kopumā kā arī izvērtēt tā lietošanas drošību. Randomizētā dubultaklā pētījumā talaktoferīns alfa (rūpnieciski iegūts, cilvēka laktoferīnam bioloģiskās aktivitātes un uzbūves ziņā identisks proteīns) 28 dienu garumā, sākot no pirmās dzīves dienas, tika dots 60 priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem svarā no 750-1500g. Rezultātā laktoferīnu saņēmušajā grupā, salīdzinot ar placebo grupu, saslimušo ar NI bija par 50% mazāk.

Abu grupu zīdaiņi tika novēroti vienu gadu pēc izrakstīšanas no slimnīcas. Nekādas ar laktoferīna lietošanu saistītas blakusparādības šajā laikā netika konstatētas – visas pētījumā iesaistīto bērnu posthospitālās saslimšanas, kā norādīja pētījuma vadošais autors profesors, medicīnas doktors Maikls Šermans (Michael Sherman), bija saistītas ar priekšlaicīgas piedzimšanas izraisītiem sarežģījumiem. Savukārt izvērtējot ar infekciozām saslimšanām nesaistītus neiroloģiskās attīstības rādītājus, abu grupu rezultātos nebija vērojamas statistiski nozīmīgas atšķirības.

Lai laktoferīnu varētu ieviest kā standarta terapijas līdzekli jaundzimušo intensīvās aprūpes nodaļās, pēc publikācijas autoru domām vēl nepieciešami plašāki klīniskie pētījumi, taču jau tagad ir skaidrs, ka tas ir tikai laika jautājums. Ņemot vērā laktoferīna nelielās ražošanas izmaksas (pēc Šermana teiktā vienam pacientam nepieciešamā deva, to iegādājoties jau no tirgotāja, maksā sākot no 25$) un plašo pielietojumu (citi pētījumi liecina par laktoferīna efektivitāti sepses novēršanā arī pieaugušajiem; laktoferīns tiek pārdots arī kā vispārējs imūnsistēmu stiprinošs uztura bagātinātajs), kā arī apzinoties šī proteīna produktu eksporta potenciālu, iespējams, būtu vērts apsvērt laktoferīna ražošanu Latvijā. Zināmā mērā šādas iespējas izvērtēšana jau ir uzsākta. 2007.g. LLU rakstu krājumā nr. 18 (333) publicēta pētījuma “Baktericīdo vielu un antivielu satura izvērtējums dažādās lauksaimniecības sistēmās turēto govju pienā” rezultāti liecina: “Bioloģiskajās saimniecībās turēto govju pienā laktoferīna saturs (0.034±0.001 g l-1) bija 1.5 reizes lielāks nekā konvencionālajās saimniecībās turēto govju pienā (0.022±0.001 g l-1). Neatkarīgi no praktizētās lauksaimniecības sistēmas laktoferīna saturs iekļāvās literatūrā dotajās robežās – 0.02– 0.35 g l-1”.

Avoti:

Randomized Control Trial of Human Recombinant Lactoferrin: A Substudy Reveals Effects on the Fecal Microbiome of Very Low Birth Weight Infants. Sherman, Michael P. et al. The Journal of Pediatrics , Volume 173 , S37 – S42. DOI: http://dx.doi.org/10.1016/j.jpeds.2016.02.074

Bacterial nosocomial infections in neonatal intensive care unit, Zagazig University Hospital, Egypt. Doaa Mohammeda, Omnia S. El Seifib. Egyptian Pediatric Association Gazette, Volume 62, Issues 3–4, September–December 2014, Pages 72–79

biodrosiba.lu.lv
medicine.lv
omicsgroup.org
medscape.com
llufb.llu.lv

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.