Atklājumi.lv

Zinātnieki norūpējušies par mikroskopiskā piesārņojuma draudiem Pasaules okeānā

Pasaules okeāna piesārņojums ar mikroskopiskām plastmasas daļiņām jeb mikroplastiskais piesārņojums zinātnieku vidū rada aizvien lielākas bažas. Plaša mēroga pētījumos atklāts, ka sīko plastikas daļiņu daudzums Zemes okeānos ir daudz lielāks un izplatība – daudz plašāka nekā domāts iepriekš. 

Šobrīd mikroplastiskā piesārņojuma problēmu Pasaules okeānā aktualizējuši ievērojamie zinātnieki un vides speciālisti - profesors Kara Lavenders Lavs (Kara Lavender Law) no ASV "Jūras izglītības asociācijas" (Sea Education Association) un Plimutas universitātes (Lielbritānija) profesors Ričards Tomsons (Richard Thompson), kuru jaunākā pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Science”. 

„Science” publicētajā rakstā abi pētnieki norādījuši, ka ir svarīgi veikt tūlītējas darbības, lai pārtrauktu sīko plastmasas daļiņu nokļūšanu okeānos un steidzami sākt darbu pie ūdeņu attīrīšanas.

Šobrīd piesārņojums ar mikroskopiskajām plastmasas daļinām konstatēts jau visos piecos pasaules okeānos.

Mikroskopiskās, piesārņojošās daļiņas ievērojamā daudzumā atrastas pat Ziemeļu Ledus okeāna ledū ar visaugstāko koncentrāciju vairāku tūkstošu kilometru attālumā no sauszemes, kas apliecina piesārņojuma problēmas nopietnību.

Mikroplastiskais piesārņojums rada vērā ņemamus draudus teju visiem okeānos mītošajiem organismiem - sīkās daļiņas akumulējas kā ūdens vidē, tā dzīvajos organismos, radot veselības problēmas ūdens iemītniekiem un ievērojami mazinot ūdens kvalitāti.

„Šobrīd mūsu izpratne par mikroplastiskā piesārņojuma radītajām vides problēmām strauji aug, pateicoties zinātnieku pūlēm un jaunajiem pētījumiem, kas ļauj noteikt ne tikai plastmasas daudzumu okeānos, bet spriest arī par daudz plašākām problēmām, ko varētu radīt šis piesārņojums,” komentējot pētījumu rezultātus norādījis profesors Lavs, kurš jau iepriekš nodarbojies ar okeānu piesārņojuma pētījumiem – 2008.gadā Lavs vadīja vērienīgus pētījumus ar mērķi novērtēt Atlantijas okeāna ziemeļu daļas piesārņojuma līmeni ar plastmasu un tā izmaiņām 25 gadu laikā.

Lielākā daļa pētījumu, kas saistīti ar mikroplastisko piesārņojumu okeānos, vērsti uz to daļiņu izpēti, kas atrodas uz ūdens virsmas vai tās tuvumā, ievērojami mazāk uzmanības veltot piesārņojumam citviet ūdeņos. Tādēļ, neskatoties uz plašajiem pētījumiem, neskaidro jautājumu joprojām ir daudz. Kā norādījis profesors Tomsons: „Galvenais neatbildētais jautājums šobrīd ir par mikroplastiskā piesārņojuma apjomu okeānu gultnē. Tāpat mums pagaidām nav skaidrs par to, kur ģeogrāfiski atrodas galvenie piesārņojuma avoti, no kuriem sīkās plastmasas daļiņas nonāk okeānos.”

Neskatoties uz pagaidām neskaidrajiem jautājumiem, pētījuma autori norāda, ka mikroplastiskā piesārņojuma nopietnību iespējams novērtēt arī, izmantojot tikai šobrīd pieejamos datus. Tie skaidri parāda, ka nepieciešama tūlītēja rīcība, jo problēmas kļūst aizvien akūtākas. Kā labāko potenciālo problēmas risinājumu abi pētnieki minējuši globālās vides politikas izstrādi, kas mudinātu domāt par plastmasas atkritumiem kā par vērtīgu, pārstrādājamu resursu, nevis nenoderīgiem pārpalikumiem, jo tikai tā mazināsies pasaules iedzīvotāju un ražotāju vēlme atbrīvoties no atkritumiem videi nedraudzīgā veidā.

Problēmu risināt palīdzētu arī ierobežojumi ražotājiem, kas noteiktu pieļaujamo plastikāta daudzuma pielietojumu ražošanā.

Dažādas iniciatīvas sāktas jau tagad. ASV šobrīd norit intensīvs darbs pie videi draudzīgas plastikāta atkritumu politikas izstrādes gan pašvaldību, gan pavalstu un valsts līmenī. Piemēram, šā gada jūnijā Ilinoisā tika aizliegts ražošanā izmantot mikropērlītes (mikroskopiskas, sfēriskas plastikas daļiņas, kas tiek izmantotas kosmētikas, higiēnas un citu produktu ražošanā un vidē parasti nonāk ar notekūdeņu palīdzību). Līdzīgi noteikumi izstrādāti arī Ņujorkā un Kalifornijā.

Videi draudzīgas politikas meklējumi notiek arī Eiropā – šā gada aprīlī Eiropas Parlaments nobalsoja par labu projektam, kas rosina mazināt vienreiz lietojamo plastmasas maisiņu patēriņu un pakāpeniski atteikties no to polietilēna maisiņu lietošanas, kas sadalīšanās laikā veido videi kaitīgās mikroskopiskās daļiņas.

Kara Lavenders Lavs, norādījis, ka, neskatoties uz problēmas lielo apjomu, tā nebūt nav nerisināma, ja vien katrs centīsies ikdienas paradumos izviest kaut nelielus uzlabojumus – izmantos vairākkārt lietojamās tējas un kafijas krūzes, atteiksies no regulāras plastmasas pudelēs pildītā ūdens iegādes un tamlīdzīgi.

Lai gan Latvijai nav tiešas izejas uz okeānu, piesārņojuma problēma skar arī Latvijas iedzīvotājus, jo no līdzīgām nopietnām piesārņojuma problēmām cieš arī Latvijas krastus apskalojošā Baltijas jūra.

Augšējais attēls: plastmasas izstrādājumu piesārņojums jūrās daudzviet pasaulē pieņem neiedomājamus apmērus. Avots: blogspot.com.

Avots:

eurekalert.org

Etiķetes:{tortags,986,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.