Atklājumi.lv

Jūras eži – vienīgie dzīvnieki, kas spēj redzēt bez acīm

Daba jūras ežus nav apveltījusi ar acīm, taču tie spēj redzēt ar savām taustekļveida “kājām”, kas patiesībā ir simtiem nelielas, caurspīdīgas cauruļveida pēdiņas. Cik laba ir jūras ežu redze? To zinātnieki noskaidrojuši jaunā pētījumā. 

Adatādaiņu tipam piederošajiem jūras ežiem ir raksturīgi ieapaļi, adataini ķermeņi. Tiem nav ne acu, ne kāju. Jūras eži pārvietojas, izmantojot sīkas, cauruļveida pēdiņas, kas atgādina taustekļus. Iepriekšējos pētījumos zinātnieki noskaidroja, ka jūras ežu “kājas” pilda ne tikai pārvietošanās un barošanās funkcijas, bet arī nodrošina jūras ežus ar spēju redzēt apkārtni. Jūras eži ir vienīgie zināmie dzīvnieki, kas spēj redzēt bez acīm.

Līdz šim gan nebija skaidrs tas, cik laba ir jūras ežu redze. Jaunā pētījumā Lundas Universitātes (Zviedrija) zinātnieki noskaidrojuši, ka jūras ežu redzes izšķirtspēja ir zema, taču pietiekoša, lai palīdzētu tiem izvairīties no iespējamām briesmām.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “The Journal of Experimental Biology”.

Spēju redzēt jūras ežiem nodrošina to taustekļveidīgajās pēdās esošās gaismjūtīgās šūnas. Tās, līdzīgi kā adatas, klāj visu jūras ežu ķermeni.

“Principā mēs varētu dēvēt jūras ezi par vienu lielu salikto aci,” raksturojot jūras ežu redzes īpatnības, izteicies viens no pētījuma autoriem, Džons Kirvans (John Kirwan).

Pētījumā zinātnieki pētīja jūras ežu sugu Diadema africanum. Eksperimenta pirmajā daļā zinātnieki dzīvniekus ievietoja izgaismotos, ar ūdeni pildītos cilindros, uz kuru sienām atsevišķās vietās bija tumši attēli.

“Parasti, meklējot patvērumu, jūras eži dodas tumšāko laukumu virzienā. Šī reakcija ļāva mums saprast kāda izmēra laukumus tie spēj saskatīt un kāda – ne, tā nosakot viņu redzes precizitāti,” paskaidrojis Kirvans.

Otrajā eksperimenta daļā virs traukiem, kuros jūras eži atradās, tika projicētas strauji augošas, tumšas figūras, kas imitēja plēsēja tuvošanos. Šai eksperimentā pētnieku komanda reģistrēja to, kādu izmēru jāsasniedz figūrai, lai jūras eži sāktu no tās aizsargāties, ēnas virzienā pavēršot savas adatas.

Pēc tam zinātnieki aprēķināja, cik grādus no 360 grādiem ap jūras ezi ir jāaizņem objektam, lai dzīvnieks to pamanītu. Rezultāti parādīja, ka objektam jāaizņem 30-70 grādus. Cilvēka redze ir ievērojami precīzāka – mums objekta saskatīšanai vajadzīgi vien 0,02 grādi. Neskatoties uz zemo redzes precizitāti, tā tomēr uzskatāma par pietiekamu jūras ežu vajadzībām un apbrīnas vērtu spēju.

“Arī šādas precizitātes redzi nevar nosaukt par sliktu, ņemot vērā to, ka šim dzīvniekam nav acu,” izteicies pētījuma autors Dž. Kirvans.

Avots:

lunduniversity.lu.se

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.