Fizikālās ķīmijas katedra aicina uz semināru par molekulārajiem kristāliem

Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas fakultātes Fizikālās ķīmijas katedrā pēta farmaceitiski aktīvas vielas. Mēneša izskaņā, 2019. gada. 29. novembrī, plkst. 14.00 LU Zinātņu mājas 801. auditorijā notiks mecenāta “Mikrotīkls” un LU fonda atbalstītā projekta “Integrētas eksperimentālās un datormodelēšanas pētīšanas metodikas pilnveide farmaceitiski aktīvo cietvielu fāžu īpašību un daudzveidības paredzēšanai” noslēguma seminārs.

Lasīt tālāk ...

Vai nākotnē plastmasas maisiņus veikalos aizstās iepakojums no hitīna un celulozes?

Pirms vairākiem mēnešiem masu medijos parādījās ziņa, ka LR Vides ministrija plāno no 2019.gada aizliegt tirgotājiem veikalos izsniegt bezmaksas plastmasas maisiņus. Šādi aizliegumi īstenoti vai atrodas īstenošanas procesā arī citās pasaules valstīs. Skaidrs, ka ierasto plastmasas maisiņu ēra pamazām tuvojas beigām, bet kur saiņosim produktus nākotnē? Viens no iespējamiem risinājumiem, ko atklājuši Gruzijas Tehnoloģiju institūta zinātnieki, ir “plastmasa”, kas veidota no hitīna un celulozes.

Lasīt tālāk ...

Miljons dolāru par matemātikas uzdevumu: Latviete iztamborē formulas

Cilvēces vēsturē vairākas reizes bijuši brīži, kad licies – viss ir atklāts un izpētīts. Viens no tādiem bija 19. un 20. gadsimta mijā, kad likās, ka fizikā vairs nav ko darīt, ka palikuši vien nenozīmīgi “sīkumi”. Pagāja daži gadi, un Alberta Einšteina relativitātes teorija apgrieza pasauli kājām gaisā. Izrādījās, ka kustībā esošs pulkstenis rit lēnāk! Tagad mēs saprotam, ka patiesībā par Visuma uzbūvi zinām pavisam maz, ka pastāv mīklas, par kurām vēl labākajā gadījumā tikai nojaušam. Visai strīdīgā padomju laiku filozofiskā mācība “dialektiskais materiālisms” apgalvo, ka “izziņas process ir bezgalīgs”, un šai ziņā tai var piekrist. Proti, kamēr vien pastāvēs cilvēce, tai pavērsies aizvien jauni, vēl neizpētīti horizonti.

Lasīt tālāk ...

Fiziķi atklāj, kā nedzīvas daļiņas var “atdzīvoties” un mainīt savu stāvokli

Emorija universitātes (ASV) fiziķi pierādījuši, ka nedzīvu daļiņu sistēma var “atdzīvoties” un pastāvīgi mainīt stāvokli no kristāliska uz šķidru pat gadījumā, ja apkārtējie apstākļi paliek nemainīgi. Tas ir pirmais pētījums, kurā eksperimentāli izdevies pierādīt šāda veida dinamiku nedzīvās sistēmās. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Physical Review Letters”. 

Lasīt tālāk ...

RTU pasniegtas izcilā ķīmiķa Paula Valdena piemiņas medaļas

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē (MLĶF) 15. un 16. jūnijā norisinās izcilā latviešu izcelsmes ķīmiķa Paula Valdena (1863-1957) vārdā nosauktais 10. starptautiskais organiskās ķīmijas simpozijs. Tā laikā četriem ievērojamiem Latvijas ķīmiķiem tika pasniegtas P. Valdena piemiņas medaļas.

Lasīt tālāk ...

No dimanta kristāla izgatavots pasaulē mazākais radioaparāts

Tehnoloģiskās attīstības temps arvien biežāk liek pārvērtēt tādu apzīmējumu kā “portatīvs” nozīmi. Šo atziņu nule apstiprinājuši Harvardas universitātes (ASV) un “Element Six” centra (Lielbritānija) fiziķi, kuri, atskaņojot Ziemassvētku dziesmu, demonstrējuši sabiedrībai savu jaunāko sasniegumu: pasaulē mazāko, no dimanta kristāla izgatavotu radiouztvērēju. Ierīces fizikālās īpašības un lielā izturība nākotnē to varētu ļaut izmantot gan kvantu datoru būvniecībā, gan arī radiosakaru nodrošināšanai tādās skarbās vidēs kā, piemēram, atklātā kosmosā vai īpaši skābajā Venēras atmosfērā.

Raksts par uztvērēju, tā izgatavošanā izmantotajām teholoģijām un darbības principiem publicēts izdevumā “Physical Review Applied”. 

Lasīt tālāk ...

Cik ilgā laikā var izkrist cauri Zemeslodei?

Iztēlojies, ka izroc tuneli caur Zemes centru cauri visai planētai, ielec tajā un ļauj gravitācijai virzīt tevi cauri. Cik ilgs laiks paietu, kamēr tu izkristu cauri? Kamēr sasniegtu otru planētas pusi? Gadu desmitiem ilgi fizikas studenti uzdevumos ir mēģinājuši aprēķināt laiku, kas paietu ceļā un viņiem mācīts, ka pareizā atbilde ir 42 minūtes. Izrādās, ka patiesībā izkrist cauri Zemei varētu ātrāk.

Lasīt tālāk ...

Diatomu čaula - visizturīgākais dabīgais biomateriāls

Kramaļģes jeb diatomas ir saldūdeņos un jūrās plaši izplatīta aļģu grupa. No citām aļģēm šos, lielākoties mikroskopiskos vienšūnas dzīvniekus, atšķir izturīgs, divpusējs, saplacināta cilindra vai līdzīgas formas silīcija dioksīda apvalks. Tagad noskaidrots, ka diatomu čaulu spiedes stiprība - spēks, kuru jāpieliek, lai struktūra deformētos, dalīts ar vielas blīvumu - ir vislielākā no zināmajiem dabīgajiem biomateriāliem.

Lasīt tālāk ...

Virsjakas no zirnekļu zīda: realitāte jau šogad

Fizikāli mehāniskās zirnekļu austo zīda šķiedru īpašības, līdzās īpašajai konstrukcijai, ir divi iemesli, kas zirnekļu tīklus padara tik izturīgus. Izturīgāks par kevlaru, stiprs kā tērauds, vieglāks par oglekļa šķiedru un neiedomājami elastīgs (bez bojājumiem var tikt izstiepts par 40% no sākotnējā garuma) – zirnekļu zīds patiešām ir apbrīnas vērts materiāls, par kura komerciālo un industriālo potenciālu, ja vien to varētu iegūt masveida ražošanai vajadzīgos apjomos, šaubu nav – materiālu būtu iespējams izmantot visdažādāko lietu izgatavošanā, kur svarīga ir izturība un vieglums, sākot ar ķirurģiskajiem materiāliem un automašīnu detaļām un beidzot ar bruņuvestēm, izpletņiem... Par panākumiem šajā virzienā tagad paziņojuši japāņu zinātnieki, kuru uzņēmums sola, ka jau šogad, 2016.gadā, no sintētiskā zirnekļu zīda sāks ražot Arktiskām temperatūrām piemērotas virsjakas.

Lasīt tālāk ...

Atklājumi (fizika): dabīgā radioaktivitāte

1896.g. 2.martā franču fiziķis Antuāns Anrī Bekerels (Antoine Henri Becquerel, 15.12.1852. – 25.08.1908.) iesniedza ziņojumu Francijas Zinātņu akadēmijai par urāna sāļu dabīgās radioaktivitātes atklāšanu. 

Lasīt tālāk ...