Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Uztvere

Vai atrasts pirmais, neapšaubāmi neandertāliešu radītais klinšu mākslas darbs?

Izdarot izrakumus Goremas alā, Fainleisonu un viņa kolēģus patiešām pārsteidza no paralēlām un tām perpendikulārām, krustojošām līnijām sastāvošs zīmējums, kas atklājās uz klints virsmas pēc tam, kad pētnieki to bija notīrījuši no daudzu tūkstošu gadu laikā uzkrājušās augsnes slāņa. Augsnes slānis, kas klāja iezi, saturēja Mustjē darbarīkus. Izmantojot radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi, pētnieki noteica, ka augsnes slānis ir 38,500 – 30,500 gadus vecs. Saprotams, ka pats mākslas darbs zem tā ir tikpat vecs kā slāņa zemākā hronoloģiskā robeža vai pat vecāks.

Lasīt tālāk ...

Pētījums: aromātus sajūtam ne tikai ar ožu, bet arī ar redzi

smell

Lai uztvertu un novērtētu vidi sev apkārt, cilvēkam ir dotas piecas maņas – redze, dzirde, garša, tauste un oža, no kurām katra dod piekļuvi citai informācijai. Izdzirdot vārdu „oža", lielākajai daļai cilvēku rodas tūlītējas asociācijas ar degunu, ko tradicionāli uzlūkojam kā orgānu, kas atbildīgs par aromātu noteikšanu, taču patiesībā visas maņas ir savstarpēji saistītas un, kā pierāda nesen veikts kanādiešu psihologu pētījums, raksts par kuru publicēts izdevumā "Chemical Senses", smaržu novērtēšanā piedalās arī redze.

Lasīt tālāk ...

Jaundzimušā raudu melodika ir atkarīga no viņa vecāku valodas

Zinātnieku grupa ierakstīja 30 franču un 30 vācu jaundzimušo raudas un izanalizēja to akustiskos raksturlielumus. Izrādījās, ka jau 2-5 dienas veci zīdaiņi raud dažādi: franču bērniem tonis kliedziena beigās paaugstinās, bet vācu - pazeminās. Standarta melodiskās kontūras šajās valodās ir veidotas tieši tā: franču valodā toņa augstums intonācijas vienības beigās paaugstinās, bet vācu valodā - krītas. Visdrīzāk bērni spēju atkārtot dzimtās valodas melodiskās īpašības iegūst vēl pirms dzimšanas.

Lasīt tālāk ...

Laiku un telpu cilvēki uztver vienādi

Skaitļu secību cilvēki parasti iedomājas horizontālu rindu veidā, turklāt mazie skaitļi atrodas pa kreisi, bet lielie - pa labi. Asprātīgos eksperimentos ar brillēm, kas pārvietoja attēlu pa kreisi vai labi, itāļu psihologi parādīja, ka domu priekšstati par laika sprīžu ilgumu pakļaujas tai pašai likumsakarībai: īsie intervāli mums šķiet "kreisie", garie - "labie".

Lasīt tālāk ...

Ceļmalas reklāmas apmulsina vadītājus

Monašas universitātes (Austrālija) pētnieki eksperimentāli noskaidrojuši, ka autoceļu malās izvietotās reklāmas var bīstami apmulsināt vadītājus, īpaši gados vecākus cilvēkus. Pētījumā atklājās, ka ceļmalu vizuālie objekti aizkavē vadītāja reakcijas laiku vidēji par pusi sekundes, tādējādi neļaujot laicīgi pamanīt uz brauktuves notiekošās izmaiņas.

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki atzīst: mūzikas valoda patiešām ir universāla

Jaunā, 19. martā žurnālā Current Biology publicētā pētījumā noskaidrots, ka Āfrikas iedzimtie, kuri nekad nav klausījušies Rietumu radio var noteikt kādi mūzikas fragmenti atbilst priecīgām, kādi bēdīgam un kādi - draudošām emocijām. Pētījums pierāda, ka šo trīs pamatemociju izpausme mūzikā ir universāli atpazīstama.

Lasīt tālāk ...

Krāsu ietekme: zilā rosina radošumu, bet sarkanā pievērš uzmanību detaļām

Jauns Britu Kolumbijas (Kanāda) universitātes zinātnieku pētījums nolīdzina asumus senajā tirgziņu un psihologu strīdā par to, kura krāsa, - sarkanā vai zilā,- spēcīgāk ierosina uztveres procesus smadzenēs, tādējādi kļūstot par noderīgāku līdzekli reklāmu veidotāju grafiskajā arsenālā.

Lasīt tālāk ...