Ķīnas laboratorijā radīti cūkas-primāta himērsivēni

Ķīniešu ģenētiķi paziņojuši, ka tiem izdevies izveidot cūkas-primāta himēras. Divi himērsivēni piedzimuši dzīvi un vizuāli izskatījušies normāli, taču nedēļas laikā miruši, vēstī izdevums “New Scientist”. Primātu šūnas bija ņemtas no makakiem un to īpatsvars himērsivēnu organismos nebija liels.

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki pārliecinoši pierāda, ka Atakamā atrastais skelets nepieder citplanētietim

Pirms vairāk nekā 10 gadiem, 2003.gadā, pasauli pāršalca baumas, ka pamestā pilsētā Atakamas tuksnesī Čīlē ir atrasts mumificējies citplanētietis. Tiesa, mazāks par tiem, ko attēlo zinātniskās fantastikas filmas – mūmijas garums bija vien 15 cm.

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki atklāj jaunu plaušu funkciju: asiņu ražošana

Pētot peļu plaušas ar videomikroskopijas metodi, Kalifornijas Universitātes (ASV) zinātnieki atklājuši, ka plaušas spēlē nozīmīgu, iepriekš neapzinātu lomu asiņu ražošanā. Pētnieki atklāja, ka peļu plaušas saražo vairāk nekā pusi trombocītu – asins plātnītes, kas dzīvniekiem nodrošina asins sarecēšanu traumu gadījumos.

Lasīt tālāk ...

Visiem zilacainajiem cilvēkiem bijis viens kopīgs sencis

Vai zināji, ka pilnīgi visiem cilvēkiem ar zilu acu krāsu bijis viens kopīgs sencis? Zilacaino cilvēku kopējais priekštecis uz Zemes mitinājies pirms 7000-10,000 gadiem, kad, pēc Kopenhāgenas universitātes (Dānija) zinātnieku izpētes datiem, notikusi ģenētiskā mutācija, kuras rezultātā radās zila acu krāsa.   

Lasīt tālāk ...

Cilmes šūnu terapija atjauno redzi bērniem ar kataraktu

Aklumam ir vairāki iespējamie izraisītāji, taču apmēram pusē gadījumu pie vainas ir katarakta – acs lēcas apduļķojums, kā rezultātā redze var pasliktināties vai tikt zaudēta pavisam. Līdz šim kataraktu ārstēja, implantējot mākslīgo lēcu, tomēr šai operācijai bija daudzas nopietnas komplikācijas.

Ķīnas zinātnieki ir parūpējušies par to, lai jau tuvākajā laikā bīstamās operācijas varētu palikt pagātnē. Žurnālā „Nature” publicēts pētījums vēsta, ka Ķīnas zinātniekiem izdevies atjaunot redzi 12 bērniem ar kataraktu, izmantojot revolucionāru cilmes šūnu terapiju - aktivizējot acī esošās cilmes šūnas, un ar to palīdzību izaudzējot jaunu, pilnvērtīgu acs lēcu.

Eksperti jauno atklājumu jau nodēvējuši par vienu no lielākajiem zinātnes sasniegumiem reģeneratīvajā medicīnā.  

Lasīt tālāk ...

Gūts pirmais ieskats par "pūču" un "cīruļu" atšķirībām gēnu līmenī

Pēc diennakts jeb cirkādiskajiem ritmiem cilvēkus iedala divās grupās: cīruļi un pūces. Cīruļi ir „rītu cilvēki” – tie, kuriem agra celšanās nesagādā problēmas, taču vakaros pie miera doties gribas laicīgi. Savukārt pūces ir „vakaru cilvēki” – tie, kuri labprāt paliek nomodā līdz vēlai naktij un arī visproduktīvāk strādā vakaros, taču no rītiem celšanās sagādā lielas grūtības.

Tiek uzskatīts, ka diennakts ritms cilvēkam saglabājas relatīvi nemainīgs visas dzīves laikā (izņemot bērnību, kad vairākums cilvēku ir cīruļi). Proti, ja esi „vakaru cilvēks”, ir maz ticams, ka kādā brīdī pēkšņi iemīlēsi agros rītus.

Jau sen ir skaidrs, ka katra cilvēka individuālo diennakts ritmu daļēji nosaka ģenētika, taču plašāki pētījumi par to līdz šim nebija veikti.

Tagad Leičesteras universitātes (Lielbritānija) zinātniekiem izdevies pietuvoties noslēpuma atrisinājumam, kā pūces un cīruļi atšķiras gēnu līmenī. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Frontiers in Neurology”. 

Lasīt tālāk ...

Augļu mušiņas šūnas mirstot sūta trauksmes signālu, tādējādi palīdzot citām šūnām aizsargāties pret apdraudējumu

Šūnas, ja to DNS rodas neatgriezeniski bojājumi, parasti ieslēdz programmētu pašiznīcināšanās mehānismu, apoptozi. Tās bioloģiskais uzdevums ir organisma aizsardzība un izdzīvošanas nodrošināšana, atbrīvojoties no potenciāli kaitīgām, mutējušām šūnām, neļaujot tām vairoties. Tagad, veicot eksperimentus ar augļu mušiņas Drosophila melanogaster kūniņas šūnām, zinātnieki noskaidrojuši, ka apoptozei pakļautā šūna sūta brīdinājuma signālus savām līdziniecēm tuvākajā apkārtnē, tādējādi palielinot to izturību pret radušos apdraudējumu.

Lasīt tālāk ...

Pētnieki pavērš atpakaļ peļu novecošanos - vai atklāts jaunības eliksīrs?

Lai saprastu kā apturēt novecošanos, nepieciešams vispirms noskaidrot, kādi tieši bioķīmiskie procesi to izraisa. Viens no pēdējā laikā bieži apspriestiem faktoriem ir hromosomu nekodējošo galu - telomēru - saīsināšanās šūnu dalīšanās reizēs. Kad telomēru resurss izmantots, šūna iet bojā. Tomēr daļa somatisko šūnu pēc piedzimšanas vispār vairāk nedalās līdz organisma mūža beigām, ne visās dzīvnieku šūnās, kas dalās telomēras saīsinās vienādi (dažāds dalīšanās ātrums), un ne vienmēr to garums tieši saistāms ar novecošanās pazīmēm. Izņemot, iespējams, ģenētiski patoloģiskus gadījumus, kad atsevišķu īpatņu telomēras ir ievērojami īsākas nekā lielākajai populācijas daļai, ar to saīsināšanos vien vecuma iestāšanos, šķiet, tomēr nevarēs izskaidrot.

Lasīt tālāk ...

Ģenētiķi: visiem baltajiem cilvēkiem ir viens, kopīgs sencis. Pirmdzimtene meklējama starp Tuvajiem Austrumiem un Indiju.

Visas, eiropiešu gaišāko ādas krāsu nosakošā gēna kopijas cēlušās no vienas, atsevišķas personas hromosomas laikā no 50,000 līdz 10,000 gadiem pirms mūsdienām. Šis pirmsencis, atbilstoši žurnāla "G3" (Genes, Genomes, Genetics) 2013.g. novembra numurā publicētajiem ASV pavalsts Pensilvānijas Valsts medicīnas koledžas (PVMK) ģenētiķu pētījuma rezultātiem, visdrīzāk dzīvojis kaut kur reģionā starp Tuvajiem Austrumiem un Indijas subkontinentu.

Lasīt tālāk ...

'Lēkājošo gēnu' ietekme uz indivīdu atšķirību veidošanos

Organismu fenotipiskās variācijas jeb, vienkāršākā valodā runājot, to, kā mēs izskatamies un kā, piemēram, reaģējam uz vienu vai otru vielu, nosaka iedzimtības un vides faktoru mijiedarbība. Attiecībā tieši uz ārējo pazīmju veidošanos, izrādās, liela loma ir ne tikai gēnu rekombinācijai un replikācijas kļūdu vai DNS bojājumu izraisītām mutācijām, bet arī transpozoniem - mobīlajiem ģenētiskajiem elementiem, kas spēj pārvietoties no vienas genoma vietas uz citu un ilgu laiku tika uzskatīti par "atkritumu" (junk) DNS.

Lasīt tālāk ...