Senākie rakstītie avoti par ziemeļblāzmu novērojumiem tapuši 7.gs.p.m.ē. Asīrijā

Viens no nopietnākajiem ārējiem eksistenciālajiem apdraudējumiem mūsdienu tehnoloģiskajai, no elektroniskajām ierīcēm teju pilnībā atkarīgajai civilizācijai ir īpaši spēcīgs Saules koronārās masas izvirdums (SKMI) jeb Saules vētra, kas, ja sasniedz 1859.g. t.s. Karingtona notikuma apmērus, teorētiski var sabojāt planētas elektrotīklus, transporta un komunikācijas sistēmas (tostarp civilos un militāros satelītus), paralizēt bankas, veikalus, rūpnīcas, utml. Citiem vārdiem sakot, šāds notikums, kas pēc zinātnieku pašreizējiem priekšstatiem vidēji atgadās apmēram reizi 500 gados, mūsdienu civilizāciju varētu nosacīti atsviest atpakaļ ja ne viduslaikos, tad 20.gs. I pusē pavisam noteikti; izraisīt globālas jukas, esošās politiskās un ekonomiskās sistēmas sabrukumu. Līdzīga vēriena SKMI, kas varēja radīt globālas katastrofālas sekas, notika 2012. gada jūlijā, taču mums paveicās, jo lādēto Saules jonu triecienvilnis šķērsoja Zemes orbītu, neskarot planētu, kas attiecīgajā kosmiskās telpas apgabalā nonāca deviņas dienas vēlāk. Pirms tam mazākas intensitātes ģeomagnētiskā vētra, kas tomēr bija pietiekami spēcīga, lai radītu postījumus, notika 1989. gada martā, kad gandrīz visa Kvebekas province Kanādā palika bez elektrības uz deviņām stundām...

Lasīt tālāk ...

Vienpadsmit fakti par ikonisko planētu Saturnu

15.septembrī kosmiskā zonde “Cassini” noslēgs savu pēdējo misiju – Lielo finālu, pēc 13 orbītā ap Saturnu pavadītiem gadiem izgaistot tālās planētas atmosfērā. 

Lasīt tālāk ...

Pundurplanēta ar ledus vulkāniem: Cerera

Reizēm šķiet, ka dabas daudzveidība nekad nebeigs pārsteigt. Izradās, Saules sistēmā ir vietas, kur vulkāni ir veidoti nevis no lavas, bet gan no ledus. Viena no šādām vietām ir pundurplanēta Cerēra, kas riņķo ap Sauli starp Marsu un Jupiteru. 

Lasīt tālāk ...

Jauna teorija par Mēness izcelsmi: Mēness veidojies no Zemes mantijas

Jaunākie pētījumi nopietni apdraud līdz šim vadošo teoriju par Mēness izcelsmi – veicot kālija mērījumus iežos uz Zemes un Mēness, zinātnieki noskaidrojuši, ka abi debess ķermeņi ir izotopiskie dvīņi. 

Lasīt tālāk ...

Uz Titāna atklāj ar šķidru vielu pildītus kanjonus

NASA starpplanētu zonde “Cassini-Huygens” uz Saturna pavadoņa Titāna atklājusi dziļus, stāvus kanjonus, kas pildīti ar šķidrā agregātstāvoklī esošiem ogļūdeņražiem. Šis atklājums sniedz pirmos tiešos pierādījumus teorijai, ka uz Titāna pastāv ar šķidrām vielām pildīti kanāli. Iegūtie rezultāti publicēti žurnālā “Geophysical Research Letters”. 

Lasīt tālāk ...

Spēcīgs elektriskais vējš “izsūc” planētu okeānus un atmosfēras

Kā jaunā pētījumā atklājuši NASA un Londonas Universitātes koledžas (Lielbritānija) zinātnieki, uz Venēras ir tik spēcīgs elektriskais jeb jonu vējš, ka tas spēj izmest kosmosā ūdens daļiņas no planētas atmosfēras. Neparasti spēcīgais elektriskais vējš, iespējams, spēlējis nozīmīgu lomu planētas okeānu izzušanā.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Geophysical Research Letters”. 

Lasīt tālāk ...

Saturna pavadoņi un gredzeni varētu būt jaunāki nekā dinozauri

Jaunā pētījumā noskaidrots, ka daži Saturna ledainie pavadoņi, kā arī tā slavenie gredzeni, varētu būt ievērojami jaunāki, nekā domāts iepriekš. Pētījuma rezultāti liecina, ka tie veidojušies tikai pirms nieka simts miljoniem gadu – tātad vēl pēc tam, kad mūsu planēta piedzīvoja dinozauru ēras ziedu laikus.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Astrophysical Journal”.

Lasīt tālāk ...

NASA zinātnieki paziņo, ka uz Marsa atklāts tekošs ūdens

NASA zinātnieki nākuši klajā ar sensacionālu paziņojumu – „Mars Reconnaissance Orbiter” (MRO) starpplanētu zondei izdevies iegūt pārliecinošus pierādījumus tam, ka uz Marsa joprojām ir sastopams tekošs ūdens. 

Lasīt tālāk ...

Kā veidojušās Marsa ielejas? Jauns pētījums rada šaubas par līdzšinējo teoriju

Zinātnieki par soli ir pietuvojušies atrisinājumam tam, kā Marss no planētas ar šķidru virsmas ūdeni pirms vairākiem miljardiem gadu pārvērtās par planētu, kādu mēs to pazīstam šodien.

Marsa atmosfēras sastāvā dominē oglekļa dioksīds (CO2). Līdz šim valdīja uzskats, ka laikā, kad uz Marsa virsmas veidojās ielejas, tā atmosfēra bija ievērojami blīvāka un šis apstāklis ļāva apturēt tūlītēju ūdens iztvaikošanu.

Jauns NASA pētījums zinātniekiem radījis šaubas par līdzšinējo ieleju veidošanās teoriju. 

Lasīt tālāk ...

Latvijā novērots daļējs Saules aptumsums (foto)

Šodien pusdienas laikā, maksimālai fāzei iestājoties ap 12.15, visā Latvijā varēja novērot daļēju Saules aptumsumu. Šo mūsu platuma grādos samērā reti redzamo dabas parādību vēroja un fotogrāfijās iemūžināja arī atklajumi.lv redakcija. Attēli uzņemti ar kompaktkameru Canon SX130, kā filtru izmantojot no 1,44MB disketes izņemtu plastikāta ripuli.

Lasīt tālāk ...