Baktēriju kolonijas aug fraktālā rakstā

Kā zināms, fraktāļi jeb pašlīdzīgās struktūras ir atrodamas teju itvisur - koku lapās, mākoņos, upju līnijās... Tagad zinātnieki konstatējuši, ka arī baktēriju kolonijas, fizikālo spēku un lokālo nelīdzsvarotību ietekmē, augot veido fraktālu - asimetrisku un sazarotu - rakstu. Jauns, žurnālā "ACS Synthetic Biology" publicēts Kembridžas zinātnieku pētījums papildina biologu zināšanas par baktēriju biofilmu un daudzšūnu struktūru veidošanos.

Lasīt tālāk ...

Gingivītu izraisošās baktērijas manipulē ar cilvēka imūnsistēmu

Gingivīts ir smaganu iekaisums, kas bieži skar par 40-50 gadiem vecākus cilvēkus un neārstēts izraisa smagākas saslimšanas - periodontītu, sistēmiskus iekaisumus, u.c. Jauns, izdevumā Journal of Leukocyte Biology publicēts pētījums atklāj, ka šo smaganu saslimšanu izraisošās baktērijas - Porphyromonas gingivalis - izdala vielas, kas novērš atbilstošu cilvēka imūnsistēmas reakciju, kura parasti ātri tiktu galā ar šāda veida infekciju.

Lasīt tālāk ...

Pirmo reizi iegūts tiešs DNS dubultspirāles attēls

To, kā shematiski izskatās DNS dubultspirāle zin teju katrs - tā ir attēlota skolu mācību grāmatās, parādās dažādos logotipos, žurnālu un grāmatu noformējumā. Daži šo dzīvības kodu nesošo makromolekulu pat ietetovē sev uz ādas.

Tomēr, neskatoties uz neskaitāmajiem, dažādās vietās publicētajiem ģenētisko kodu saturošās dezoksiribonukleīnskābes struktūras attēliem, vēl līdz šim nevienam nebija izdevies savām acīm tieši ieraudzīt noslēpumainos pavedienus. Tagad, pateicoties itāļu zinātniekiem, tas beidzot ir izdarīts.

Lasīt tālāk ...

Atklāta imunogēna signālmolekula, kas varētu uzlabot vakcīnu efektivitāti

Pētot ar pārtikas saindēšanos saistītu mikroorganismu Listeria monocytogenes, zinātnieki atklājuši signālmolekulu ar iepriekš nezināmu funkciju, kas inficētajās šūnās izsauc neparasti spēcīgu imūnreakciju. Raksts ar pētījuma rezultātiem 27. maijā publicēts žurnāla "Science" tīmekļa versijā.

Lasīt tālāk ...

Rapamicīns palēnina peļu novecošanu

Rapamicīns ir viela, ko izdala augsnes baktērijas un ko pirmo reizi atklāja Lieldienu salas augsnē - izrādās, tā pagarina dzīvi ne tikai raugam, mušām un tārpiem (tas bija zināms jau agrāk), bet arī pelēm. Eksperimenti, ko neatkarīgi veica trijās laboratorijās, parādīja, ka peļu tēviņi, kas sāka saņemt rapamicīnu jau diezgan lielā vecumā (600 dienas), dzīvo par 9%, bet mātītes - par 13% ilgāk nekā kontroles peles, kas šo vielu nesaņēma. Taču rapamicīnam ir kaitīgi blakusefekti, kas nepieļauj tā izmantošanu cilvēku dzīves pagarināšanai.

Lasīt tālāk ...

Atklāts jauns imūnsistēmas atbildes mehānisms vīrusu infekcijām

Drudzis, sāpes acīs, muskuļos un citās ķermeņa daļās ir labi zināmi vīrusu infekciju, tai skaitā gripas pavadoņi. Bija zināms, ka šos simptomus tieši (sintezējot toksīnus) vai pastarpināti (izsaucot interferona beta sekrēciju) izraisa vīrusu daļiņas (RNS dubultspirāles), kas ar asins plūsmu pārvietojas pa visu organismu, taču zinātniekiem nebija skaidrs, kādā tieši veidā tās iekļūst šūnās. Tagad noskaidrojies, ka šim nolūkam vīrusu dsRNS izmanto A klases savācējreceptorus (class A scavenger receptors).

Lasīt tālāk ...

Atklāts iepriekš nezināms apoptozes "slēdzis"

Pētnieku grupa no Kolorādo universitātes Boulderā (ASV) paziņojusi, ka tai izdevies atklāt iepriekš nezināmu programmētas šūnu nāves - apoptozes - "slēdzi". Raksts par atklājumu publicēts žurnāla "Science" 12. marta numurā.

Lasīt tālāk ...

Mikrobiem atklāta "paredzēšanas" spēja

Izraēlas zinātnieki atklājuši, ka mikroorganismiem (zarnu nūjiņām Escherichia coli un rauga Saccharomyces cerevisae šūnām) piemīt apsteidzošas reaģēšanas spējas, kas atgādina klasiskos Pavlova nosacījuma refleksus. Ja dabīgajā dzīves vidē viens stimuls bieži ir pirms otra, tad mikrobi var iemācīties reaģēt uz pirmo stimulu kā uz signālu, kas brīdina par drīzu otrā stimula parādīšanos. Atšķirībā no Pavlova suņiem, mikrobi savus "refleksus" iegūst nevis apmācībā, bet gan pateicoties mutācijām un atlasei daudzās paaudzēs.

Lasīt tālāk ...