Atklājumi.lv

Zem vulkāna Bolīvijā atklāts milzīgs magmatiskais ezers

Zinātnieki no Bristoles universitātes (Lielbritānija), sadarbojoties ar zinātniekiem no Vācijas, Francijas, Kanādas un Velsas, atklājuši milzīgu magmatisko ezeru, kas atrodas 15 km dziļumā zem snaudošā Uturunku vulkāna Bolīvijā, Dienvidamerikā.

Pazemes ūdenstilpe, kurā atrodas ūdens un karstu, daļēji izkusušu iežu maisījums, izmēra ziņā atbilst lielākajiem pasaules ezeriem, piemēram, Augšezeram Ziemeļamerikā, kas pēc virsmas platības ir lielākais saldūdens ezers pasaulē.

Pazemes magmatiskajā ezerā esošo iežu temperatūra sasniedz aptuveni 1000 grādus pēc Celsija.

Atklājums rosinājis zinātniekus domāt, ka arī citviet pasaulē zem vulkāniem varētu slēpties līdzīgi pazemes magmatiskie ezeri. Ja tā izrādītos patiesība, to eksistence palīdzētu izskaidrot, kā un kāpēc notiek vulkānu izvirdumi.

Lai gan šobrīd Altiplānas plato Bolīvijā aktīvu vulkānu nav, intensīvi vulkānisma procesi reģionā notiek jau pēdējos 10 miljonus gadu.

“Zem Altiplano 15 km dziļumā atrodas milzīga ģeofiziskā anomālija. Šīs anomālijas tilpums ir vismaz 1,5 miljoni kubikcentimetri, un to raksturo samazināts seismisko viļņu ātrums un paaugstināta elektrovadītspēja. Šīs pazīmes liecina par izkusušu iežu klātbūtni.

Ieži gan nav pilnībā izkusuši. Tikai aptuveni 10-20% iežu ir šķidrā formā, bet pārējie – cietā formā,” komentējis profesors Džons Blundijs (Jon Blundy).

Lai izprastu neparastā pazemes reģiona raksturīgās iezīmes, Orleānas universitātes (Francija) zinātnieki veica eksperimentus augsta spiediena un temperatūras apstākļos. Eksperimentos zinātnieki noteica reģiona elektrovadītspēju. Iegūtie rezultāti liecināja, ka izkusušajā iežu masā ir aptuveni 8-10% izšķīdināta ūdens, kas ir ļoti daudz.

8-10% izšķīduša ūdens tik milzīgā reģionā ir līdzvērtīgi saldūdens daudzumam, kas atrodams lielākajos pasaules ezeros.
10% ūdens svara ziņā nozīmē, ka uz katrām 3 silikātu molekulām ir 1 ūdens molekula. Tas ir neparasti liels ūdens daudzums, kas palīdz izskaidrot, kādēļ šiem silikātu šķidrumiem ir tik laba elektrovadītspēja.

“Silikātu kausējums ūdeni var izšķīdināt tikai augstā spiedienā. Zemākā spiedienā ūdens no sakusušās masas izdalās, veidojot burbuļus. Šiem burbuļiem ir īpaša liela nozīme, jo tie var ierosināt vulkānu izvirdumus,” lielā ūdens daudzuma klātbūtnes nozīmi magmā paskaidrojis Blundijs.

Pētījuma autori uzskata, ka ar ūdeni bagātās magmas varētu nebūt lokāla anomālija, bet gan parādība, kas sastopama arī citviet pasaulē, taču lai par to pārliecinātos, jāveic vēl papildus izpēte citos pasaules reģionos ar augstu vulkānisko aktivitāti.

Pētījuma autori cer, ka nākotnē labāk izprotot, kā ūdens var ierosināt vulkānu izvirdumus, viņiem izdosies uzlabot vulkānu izvirdumu prognožu precizitāti, kas ir ļoti nozīmīga teritorijās, kurās vulkāni atrodas tuvu apdzīvotām vietām.

Avoti:

bristol.ac.uk
sciencedirect.com

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.