Latvijas gada ģeovieta 2019 – Vidzemes jūrmalas stāvkrasti

Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks, popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus, nosauc Latvijas Gada ģeovietu 2019.
Šogad par Gada ģeovietu plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas un balsošanas rezultātā tika izvēlēti Vidzemes jūrmalas stāvkrasti, kas atrodas Rīgas jūras līča austrumu krastā, Liepupes un Salacgrīvas novados. 

Lasīt tālāk ...

NĢ aicina ielūkoties pasaules ievērojamāko alu noslēpumos

Zemes dzīles daudzviet pasaulē slēpj neizpētītus dārgumus – milzīgas alas, grotas, pazemes ezerus, pat mežu audzes un džungļus.

Lasīt tālāk ...

Zemes tehnosfēras svars sasniedzis 30 triljonus tonnu

Šobrīd Zemes tehnosfēras svars ir sasniedzis aptuveni 30 triljonus tonnu. Tas nozīmē, ka uz katru Zemes virsas kvadrātmetru ir vidēji 50 kilogrami tehnosfēras jeb cilvēka veidotas struktūras – dzīvojamās mājas, rūpnīcas, datori, atkritumi, mobilie telefoni u.t.t.

Aprēķinus par Zemes tehnosfēras pašreizējo svaru veikusi internacionāla zinātnieku komanda Leičesteras universitātes (Lielbritānija) ģeologu vadībā. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “The Antropocene Review”. 

Lasīt tālāk ...

Zem vulkāna Bolīvijā atklāts milzīgs magmatiskais ezers

Zinātnieki no Bristoles universitātes (Lielbritānija), sadarbojoties ar zinātniekiem no Vācijas, Francijas, Kanādas un Velsas, atklājuši milzīgu magmatisko ezeru, kas atrodas 15 km dziļumā zem snaudošā Uturunku vulkāna Bolīvijā, Dienvidamerikā.

Lasīt tālāk ...

Kāda ir Pasaules okeāna un Baltijas jūras ekonomiska vērtība?

Okeāns nodrošina mums ēdienu, ražo skābekli, regulē klimatu un piedāvā vēl neskaitāmus citus ekoloģiskos “pakalpojumus”. Tā sniegtie labumi reizēm liekas tik pašsaprotami, ka mēs nemaz nespējam iedomāties savu dzīvi bez tiem. Papildus tam okeāns ir arī milzīga ekonomikas spēkstacija, kas ik gadu pasaules ekonomikai sniedz triljoniem eiro. Tomēr Pasaules okeāna ekoloģiskais stāvoklis ik gadu pasliktinās. To izraisa biotopu iznīcināšana, pārzvejošana, piesārņojums, kā arī ūdens līmeņa pieaugums un ūdeņu paskābināšanās, kas notiek cilvēka darbības un klimata izmaiņu dēļ.

Lasīt tālāk ...

Vai cilvēki ienesuši izmaiņas Zemes ģeoloģiskajā vēsturē un sācies jauns laikmets?

Pēc II pasaules kara, kura laikā pirmo reizi tika izmantotas atombumbas un kopš cilvēces atkarība no naftas un akmeņoglēm sasniegusi vēl nepiedzīvotus apmērus, zinātnieki sākuši runāt par Zemes ieiešanu jaunā laikmetā – antropocēnā.

Lasīt tālāk ...

Neparasti, milzu iežu veidojumi Zemes iekšienē glabā informāciju par mūsu planētas pirmsākumiem

Dziļi Zemes iekšienē atrodas divas milzīgas, ieapaļas iežu struktūras, par kuru izcelsmi un lomu mūsu planētas darbībā zinātnieki vēl strīdas. Abi iežu veidojumi atrodas pretējās zemeslodes pusēs. To lielums sasniedz kontinentu izmērus, un augstums pat 100 reizes pārsniedz Zemes augstākās virsotnes, Everesta, augstumu.

Neparastās struktūras atrodas mantijas pamatā pie Zemes kodola ap 2900 km dziļumā – aptuveni pusceļā no Zemes centra.
Arizonas Štata universitātes (ASV) zinātniekiem ir jauna versija par to, kas ir šīs struktūras un kādam mērķim tās varētu kalpot. 

Lasīt tālāk ...

No Antarktīdas draud atdalīties šelfa ledājs sešu Rīgas pilsētu izmērā

Pirms diviem gadiem polārpētnieki novēroja, ka šelfa ledājā Antarktīdas piekrastē parādījusies plaisa. Kopš tā brīža, plaisas platums ir ievērojami palielinājies, radot bažas, ka šelfa ledājs drīz vien varētu atdalīties no kontinenta, izveidojot aisbergu gandrīz sešu Rīgas pilsētu lielumā.

Lasīt tālāk ...

Par 2016.g. koku dendrologu biedrība izvēlas ošlapu kļavu

Latvijas Dendrologu biedrība par 2016. gada koku ievēlējusi ošlapu kļavu Acer negundo. Pēdējo gadu plašās invāzijas dēļ ošlapu kļava dendrologu, vides aizsardzības speciālistu un dabas draugu aprindās ir ieguvusi negatīvu slavu, to reizēm visai pamatoti sauc par „jauno latvāni”. Šajā kontekstā dendrologu izvēle pirmajā mirklī var šķist nesaprotama – gada koks tiek izvēlēts jau no 2001. gada – tātad jau sešpadsmito reizi, un vienmēr šo godu izpelnījusies kāda ievērojama savvaļas vai vismaz izcili dekoratīva svešzemju kokaugu suga.

Lasīt tālāk ...

Par gada ģeovietu 2016 nosaukti Ketleru atsegumi pie Ventas

Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus nominē Gada ģeovietu 2016. Šogad par Gada ģeovietu plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas rezultātā tika izvēlēti Ketleru atsegumi, kas atrodas Kurzemē, Skrundas novadā, Skrundas lauku teritorijā, Ventas labajā krastā 2,5 km augšpus Lēnām.   

Lasīt tālāk ...