Senākie rakstītie avoti par ziemeļblāzmu novērojumiem tapuši 7.gs.p.m.ē. Asīrijā

Viens no nopietnākajiem ārējiem eksistenciālajiem apdraudējumiem mūsdienu tehnoloģiskajai, no elektroniskajām ierīcēm teju pilnībā atkarīgajai civilizācijai ir īpaši spēcīgs Saules koronārās masas izvirdums (SKMI) jeb Saules vētra, kas, ja sasniedz 1859.g. t.s. Karingtona notikuma apmērus, teorētiski var sabojāt planētas elektrotīklus, transporta un komunikācijas sistēmas (tostarp civilos un militāros satelītus), paralizēt bankas, veikalus, rūpnīcas, utml. Citiem vārdiem sakot, šāds notikums, kas pēc zinātnieku pašreizējiem priekšstatiem vidēji atgadās apmēram reizi 500 gados, mūsdienu civilizāciju varētu nosacīti atsviest atpakaļ ja ne viduslaikos, tad 20.gs. I pusē pavisam noteikti; izraisīt globālas jukas, esošās politiskās un ekonomiskās sistēmas sabrukumu. Līdzīga vēriena SKMI, kas varēja radīt globālas katastrofālas sekas, notika 2012. gada jūlijā, taču mums paveicās, jo lādēto Saules jonu triecienvilnis šķērsoja Zemes orbītu, neskarot planētu, kas attiecīgajā kosmiskās telpas apgabalā nonāca deviņas dienas vēlāk. Pirms tam mazākas intensitātes ģeomagnētiskā vētra, kas tomēr bija pietiekami spēcīga, lai radītu postījumus, notika 1989. gada martā, kad gandrīz visa Kvebekas province Kanādā palika bez elektrības uz deviņām stundām...

Lasīt tālāk ...

Tikai 6 gaismas gadu attālumā no Zemes atklāta ledus klāta superzeme

Kārnegi institūta vadīta starptautiskā pētnieku komanda 2018. gada 14. novembri paziņoja, ka tikai 6 gaismas gadu attālumā no Zemes atklājuši ap Bārnarda (Banard) zvaigzni riņķojam Zemes tipa planētu. Astronomi jaunatklāto citplanētu nosauca par “Bārnarda zvaigzni b”. Jaunatklātas planētas masa tikai 3 reizes pārsniedz Zemes masu un tā ceļu ap savu zvaigzni veic 233 dienu laikā. “Bārnarda zvaigzne b” ir otra Zemei tuvākā superzeme aiz “Centaura Proksimas b”, kas atrodas tikai 4 gaismas gadu attālumā un varētu būt piemērota dzīvībai.
Tomēr par lielu sarūgtinājumu ārpuszemes dzīvības meklētājiem, apstākļi uz “Bārnarda zvaigznes b” ir pilnīgi nepiemēroti dzīvības attīstībai, vismaz tādas dzīvības, kādu mēs zinām uz Zemes.
Pētījums publicēts 2018. gada 14. novembrī žurnālā “Nature”

Lasīt tālāk ...

Ceļojums uz Sauli – kas pasargās NASA Pārkera Saules izpētes zondi no izkušanas?

Šovasar NASA plāno uzsākt Pārkera Saules izpētes zondes misiju. Paredzēts, ka misijas laikā zonde pietuvosies Saulei tuvāk, nekā tas paveikts jebkurā citā misijā – ja attālums starp Zemi un Sauli būtu 1 metrs, zonde Saulei pietuvotos aptuveni 10 cm attālumā. Kā zonde tiks pasargāta no milzīgā karstuma? Skaidro NASA zinātnieki.

Lasīt tālāk ...

Vienpadsmit fakti par ikonisko planētu Saturnu

15.septembrī kosmiskā zonde “Cassini” noslēgs savu pēdējo misiju – Lielo finālu, pēc 13 orbītā ap Saturnu pavadītiem gadiem izgaistot tālās planētas atmosfērā. 

Lasīt tālāk ...

Astronomi atklāj, ka Zemei līdzīgai eksoplanētai ir atmosfēra

Astronomi atklājuši, ka Zemei līdzīgai eksoplanētai jeb citplanētai ir atmosfēra. Šis ir pirmais atklājums zinātnes vēsturē, kurā zinātniekiem izdevies atklāt atmosfēru ap Zemei līdzīgu planētu, kas nav pati Zeme. Jaunais atklājums uzskatāms par būtisku soli ārpus Saules sistēmas dzīvības meklējumos.

Atklājumu veikuši Kīlas universitātes (Lielbritānija) zinātnieki, izmantojot 2.2 m ESO/MPG teleskopu Čīlē.

Eksoplanētu, kuras atmosfēru zinātniekiem izdevies atklāt, pagaidām dēvē ne pārāk skanīgā, zinātniskā vārdā – GJ 1132b.

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki iegūst pirmo attēlu, kas apstiprina galaktikas vienojošā tumšās matērijas tīkla esamību

Vaterlo universitātes (Kanāda) zinātniekiem izdevies iegūt pirmo kompozītattēlu, kas vizuāli parāda to, kā tumšās matērijas tīkls savstarpēji savieno galaktikas. Tas ir pirmais reāli redzamais pierādījums tumšās matērijas tīkla eksistencei – vienai no kosmosa noslēpumainākajām parādībām, par kuras iespējamo eksistenci astronomi diskutējuši jau desmitgadēm ilgi.

Lasīt tālāk ...

TRAPPIST-1: NASA atklāj lielāko sistēmu ar Zemei līdzīgām planētām potenciāli apdzīvojamā zonā

NASA zinātnieki, izmantojot Spitzer teleskopu, atklājuši lielāko sistēmu ar Zemei līdzīgām planētām, kas riņķo ap vienu zvaigzni. Sistēmā ietilpst 7 planētas. Par to, ka atklātas 3 Zemei līdzīgas planētas, zinātnieki žurnālā Nature ziņoja 2016.gada maijā. Pārējo 4 planētu atklāšana žurnālā Nature izziņota šī gada februārī. Jaunatklātā planētu sistēma sniedz pagaidām lielākās iespējas dzīvības meklēšanā ārpus Saules sistēmas. 

Lasīt tālāk ...

Pundurplanēta ar ledus vulkāniem: Cerera

Reizēm šķiet, ka dabas daudzveidība nekad nebeigs pārsteigt. Izradās, Saules sistēmā ir vietas, kur vulkāni ir veidoti nevis no lavas, bet gan no ledus. Viena no šādām vietām ir pundurplanēta Cerēra, kas riņķo ap Sauli starp Marsu un Jupiteru. 

Lasīt tālāk ...

Jauna teorija par Mēness izcelsmi: Mēness veidojies no Zemes mantijas

Jaunākie pētījumi nopietni apdraud līdz šim vadošo teoriju par Mēness izcelsmi – veicot kālija mērījumus iežos uz Zemes un Mēness, zinātnieki noskaidrojuši, ka abi debess ķermeņi ir izotopiskie dvīņi. 

Lasīt tālāk ...

Pie Saules sistēmai tuvākās zvaigznes atklāta potenciāli apdzīvojama, Zemei līdzīga planēta

Tikai četru gaismas gadu attālumā no Saules, riņķojot ap mums tuvāko zvaigzni - Centaura Proksimu - zinātnieki atraduši jaunu, Zemei līdzīgu planētu. Tas nozīmē, ka šo planētu nākotnē varētu sasniegt arī cilvēki no Zemes. 

Lasīt tālāk ...