Latvijas gada ģeovieta 2019 – Vidzemes jūrmalas stāvkrasti

Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks, popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus, nosauc Latvijas Gada ģeovietu 2019.
Šogad par Gada ģeovietu plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas un balsošanas rezultātā tika izvēlēti Vidzemes jūrmalas stāvkrasti, kas atrodas Rīgas jūras līča austrumu krastā, Liepupes un Salacgrīvas novados. 

Lasīt tālāk ...

Koraļļiem garšo plastmasa, noskaidrots jaunā pētījumā

Jau ilgi zināms, ka jūras dzīvnieku organismā mēdz uzkrāties bīstams mikroplastmasas daudzums, jo dzīvnieki to sajauc ar garām peldošu laupījumu (Sk.: “90% jūras putnu cieš no plastmasas piesārņojuma okeānos”, atklajumi.lv, 07.09.2015.). Tomēr izrādās, ka, iespējams, dzīvniekus piesaista ne tikai plastmasas izskats, bet arī garša.

Djūka universitātes (ASV) zinātnieki jaunā pētījumā atklājuši, ka koraļļi plastmasu ēd nevis tāpēc, ka sajauc to ar barību (vizuāli plastmasa koraļļiem “sajaukt prātu” nevar, jo tiem nav acu), bet gan tāpēc, ka koraļļiem pavisam vienkārši patīk plastmasas garša.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Marine Pollution Bulletin”.

Lasīt tālāk ...

NĢ aicina ielūkoties pasaules ievērojamāko alu noslēpumos

Zemes dzīles daudzviet pasaulē slēpj neizpētītus dārgumus – milzīgas alas, grotas, pazemes ezerus, pat mežu audzes un džungļus.

Lasīt tālāk ...

Zemes tehnosfēras svars sasniedzis 30 triljonus tonnu

Šobrīd Zemes tehnosfēras svars ir sasniedzis aptuveni 30 triljonus tonnu. Tas nozīmē, ka uz katru Zemes virsas kvadrātmetru ir vidēji 50 kilogrami tehnosfēras jeb cilvēka veidotas struktūras – dzīvojamās mājas, rūpnīcas, datori, atkritumi, mobilie telefoni u.t.t.

Aprēķinus par Zemes tehnosfēras pašreizējo svaru veikusi internacionāla zinātnieku komanda Leičesteras universitātes (Lielbritānija) ģeologu vadībā. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “The Antropocene Review”. 

Lasīt tālāk ...

Zem vulkāna Bolīvijā atklāts milzīgs magmatiskais ezers

Zinātnieki no Bristoles universitātes (Lielbritānija), sadarbojoties ar zinātniekiem no Vācijas, Francijas, Kanādas un Velsas, atklājuši milzīgu magmatisko ezeru, kas atrodas 15 km dziļumā zem snaudošā Uturunku vulkāna Bolīvijā, Dienvidamerikā.

Lasīt tālāk ...

Kāda ir Pasaules okeāna un Baltijas jūras ekonomiska vērtība?

Okeāns nodrošina mums ēdienu, ražo skābekli, regulē klimatu un piedāvā vēl neskaitāmus citus ekoloģiskos “pakalpojumus”. Tā sniegtie labumi reizēm liekas tik pašsaprotami, ka mēs nemaz nespējam iedomāties savu dzīvi bez tiem. Papildus tam okeāns ir arī milzīga ekonomikas spēkstacija, kas ik gadu pasaules ekonomikai sniedz triljoniem eiro. Tomēr Pasaules okeāna ekoloģiskais stāvoklis ik gadu pasliktinās. To izraisa biotopu iznīcināšana, pārzvejošana, piesārņojums, kā arī ūdens līmeņa pieaugums un ūdeņu paskābināšanās, kas notiek cilvēka darbības un klimata izmaiņu dēļ.

Lasīt tālāk ...

Vai cilvēki ienesuši izmaiņas Zemes ģeoloģiskajā vēsturē un sācies jauns laikmets?

Pēc II pasaules kara, kura laikā pirmo reizi tika izmantotas atombumbas un kopš cilvēces atkarība no naftas un akmeņoglēm sasniegusi vēl nepiedzīvotus apmērus, zinātnieki sākuši runāt par Zemes ieiešanu jaunā laikmetā – antropocēnā.

Lasīt tālāk ...

PVO pētījums: 92% pasaules iedzīvotāju skar gaisa piesārņojuma problēma

Jaunais Pasaules veselības organizācijas (PVO) izstrādātais gaisa kvalitātes modelis parāda, ka 92% pasaules cilvēku populācijas mitinās vietās, kur gaisa kvalitāte nav atbilstoša PVO uzstādītajiem veselīga gaisa kritērijiem.

Lasīt tālāk ...

Gaismas piesārņojuma karte parāda, ka 1/3 cilvēces, iespējams, nekad nav redzējusi Piena ceļu

Piena ceļš, krāšņā zvaigžņu josla, kas cilvēku acis priecējusi jau kopš neatminamiem laikiem, pakāpeniski sāk izzust no mūsdienu cilvēku atmiņām. Tas notiek pavisam vienkārša iemesla dēļ – gaismas piesārņojuma rezultātā Piena ceļu vairs nevar saskatīt. Zinātnieku aprēķini liecina, ka Piena ceļš ikdienā slēpts paliek aptuveni 1/3 planētas iedzīvotāju.

Lasīt tālāk ...

Zilaļģes veiksmīgi pielāgojas klimata pārmaiņām: nopietns drauds ūdens kvalitātei un videi

Zilaļģes spēj pielāgoties oglekļa dioksīda līmeņa pieaugumam vēl vieglāk nekā, domāts iepriekš, jaunā pētījumā pierādījuši Amsterdamas universitātes (Nīderlande) zinātnieki.

Daudzi zilaļģu paveidi ražo toksīnus, tādēļ to pārmērīga savairošanās ir bīstama kā videi, tā cilvēku veselībai. Zilaļģu augstās adaptācijas spējas var atstāt negatīvu ietekmi uz saldūdens ekosistēmām, dzeramā ūdens kvalitāti un peldvietu kvalitāti un drošību. Turklāt ar zilaļģu izdalītajām indīgajām vielām var saindēties arī sauszemes dzīvnieki, dzerot ūdeni.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences”. 

Lasīt tālāk ...