Dr.biol. Jēkabs Raipulis. Cilvēka dzimums no bio-psiho-sociālā aspekta

Referāts nolasīts 2017.gada 13. aprīlī LZA ĶBMZ nodaļas tematiskajā diskusijā “DZIMUMA ATTĪSTĪBA, NOZĪME SABIEDRĪBĀ UN PROBLĒMAS”

Temats izraudzīts tādēļ, ka apskatāmajā jautājumā saskaras bioloģiskā un sociālā mijiedarbība un atšķirīgie viedokļi par liekas visiem saprotamo, kas ir dzimums, kā tas veidojas un kāda tam nozīme indivīda dzīvē un paaudžu nepārtrautībā. Pamatīgu sajukumu šajā jautājumā rada bioloģiskā dzimuma, kas nosaukts par ‘dzimumu’ un sociālā dzimuma nosaukt par ‘dzimti’, kas ir gramatikas termins, ieviešana cilvēka dzimumu aprakstīšanā.

Lasīt tālāk ...

Izrādās, liberāļiem nevis konservatīvajiem piemīt iedzimta tieksme uz autoritārismu

Jums reizēm rada izbrīnu tā saukto “progresīvo”, “toleranci” un “cilvēktiesības” katrā otrajā vārdā piesaucošo politiķu un žurnālistu klaji agresīvās reakcijas pret citādi domājošajiem, vienpusējā nostāja, nekritisks paštaisnums un neslēpts mesiānisms, kura būtības un pamatojuma apspriešana netiek pat pieļauta? Taču izrādās šāda uzvedība ir likumsakarīga un zinātniski izskaidrojama – tieši liberāļi, nevis konservatīvie, kā tika secināts pēdējos gados daudzkārt citētā 2012.g. publicēta pētījuma rezultātos, ir vairāk tendēti uz “psihotiskām” personības izpausmēm, tai skaitā uz tieksmi pēc autoritārisma.

Lasīt tālāk ...

Aktīva sociālā dzīve - viens no ilgdzīvošanas stūrakmeņiem

Jo cilvēkam plašākas sociālās saiknes, jo labāka viņa veselība jaunībā un vecumdienās - šādu sakarību ir atklājuši Ziemeļkarolīnas universitātes Čapenhilā (ASV) zinātnieki. Šis pētījums ir pirmais, kurā ir izdevies atrast skaidru saikni starp sociālajām attiecībām un konkrētiem fiziskās veselības rādītājiem, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu un aptaukošanos. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Proceedings of the National Academy of Sciences”. 

Lasīt tālāk ...

Ziemassvētki pazemina dzīves kvalitāti daudziem eiropiešiem

Daudzi eiropieši Ziemassvētku tuvošanos neizjūt kā īpaši priecīgu laiku, bieži jūtas izmisuši un stresa pārņemti, secināts jaunā pētījumā, kas publicēts izdevniecības Springer žurnālā „Applied Research in Quality of Life”. 

Lasīt tālāk ...

Pseidozinātnes nedienas: "Science" atsauc safabricētu pētījumu par iespējām vienā sarunā mainīt cilvēku attieksmi pret tā saucamajām homoseksuāļu "laulībām"

Visdrīzāk tā arī netaps skaidrs, kādi tieši apsvērumi bija noteicošie, kāpēc Kalifornijas universitātes politikas zinātnes doktorants Maikls Džei Lakūrs (Michael J. LaCour) veica viltus pētījumu par iespējām sarunu ceļā mainīt vēlētāju attieksmi pret tā sauktajām homoseksuāļu "laulībām". Atbilstoši Lakūra it kā iegūtajiem rezultātiem, tikai pēc vienas, salīdzinoši īsas (~20min) sarunas ar LGBT aktīvistu, ļoti liels respondentu skaits mainīja viedokli par labu šo "laulību" atbalstam. Kā bija teikts pētījuma kopsavilkumā, "Kontakts ar geju aģitatoriem, ievērojami ietekmēja arī [respondentu] kopējo attieksmi pret gejiem un lezbietēm. Šī plašā un paliekošā, pielīpošā ietekme tika apstiprināta sekojošā eksperimentā. Kontakts ar minoritātēm, apvienojumā ar diskusiju par to pārstāvjiem spēj izraisīt viedokļa izmaiņu kaskādi."

Lasīt tālāk ...

Atklāts, kas ļāva sunim kļūt par cilvēka labāko draugu

Suņa un cilvēka draudzības pirmsākumi meklējami gadu tūkstošiem tālā pagātnē, kad senais cilvēks pieradināja kādu no pelēkā vilka pasugām. Sākotnēji suņi kā mājdzīvnieki tika turēti praktisku iemeslu dēļ. Tie pildīja sargu, medību palīgu un apmetņu sanitāru funkciju. Mūsdienās lielākajai daļa mājas suņu šīs funkcijas vairs nav aktuālas, un suņi visbiežāk tiek turēti kā uzticami draugi un kompanjoni. Milzīgā suņu popularitāte liek aizdomāties par jautājumu, kas īsti ir ciešās suņa-cilvēka saiknes pamatā? Kāpēc cilvēki saviem suņiem bieži vien pieķeras tik ļoti, ka sāk tos uzskatīt par ģimenes locekļiem? Kas ļāvis izpelnīties suņiem „cilvēku labākā drauga” statusu?

Japāņu zinātnieki ir atraduši vienu versiju atbildei uz šiem jautājumiem. Kā vēsta pētījuma publikācija žurnālā „Science”, izrādās, brīdī, kad suns skatās acīs savam saimniekam, aktivizējas tā pati hormonālā reakcija, kas darbojas brīdī, kad māte lūkojas uz savu bērnu. 

Lasīt tālāk ...

Pētījumi pierāda – vientulība nopietni kaitē veselībai

Cilvēks nav radīts vientuļnieka dzīvei. To apstiprina mūsu spēja sajust tādas emocijas kā ilgas pēc mājām prombūtnes laikā un ilgas pēc kontakta ar līdzcilvēkiem. Taču tagad tam ir vēl vairāk pierādījumu. Čikāgas universitātes (ASV) psihologiem jaunā pētījumā izdevies atklāt, ka vientulība var radīt ne tikai nepatīkamas izjūtas, bet pat nopietnu kaitējumu veselībai.

„Cilvēki, līdzīgi kā ziloņi, bites vai flamingo, ir sociālas būtnes. Kontakts ar citiem cilvēkiem mums ir vitāli nepieciešams,” norādījis pētījumā iesaistītais cilvēku uzvedības pētnieks Džons Kaciopo (John Cacioppo).

Lasīt tālāk ...

Pētījums: pamatskolās nepieciešami vairāk skolotāji - vīrieši

20. gadsimta otrajā pusē dažādu apstākļu sakritībā, galvenokārt mazā atalgojuma dēļ, skolotāja profesija kļuva arvien mazāk populāra vīriešu vidū. Īpaši tas sakāms par pamatskolām, kurās mūsdienās nereti vispār nav neviena vīrieša. Piemēram, Kanādā aptuveni 80% pamatskolas skolotāju ir sievietes. Turklāt šī tendence ir līdzīga visā pasaulē - gan rietumvalstīs, gan bijušā komunistiskā bloka zemēs. Latvijā šī proporcija ir aptuveni tāda pati vai, iespējams, vēl sliktāka, nekā Kanādā.

Lasīt tālāk ...

Pusmūža krīzi esam mantojuši no pērtiķiem

Uz jautājumu par tā sauktās pusmūža krīzes iemesliem, psihologiem un biologiem joprojām nav viennozīmīga atbilde. Jauns, ASV izdevumā "Proceedings of the National Academy of Sciences" nesen publicēts pētījums ļauj izvirzīt hipotēzi, ka šai cilvēku sabiedrībā labi dokumentētajai parādībai varētu būt evolucionāras saknes un pusmūža krīzi mēs esam mantojuši no pērtiķiem.

Lasīt tālāk ...

Mūsdienu mednieku-vācēju sociālā struktūra

Nevienam nav noslēpums, ka arī mūsdienās daudz cilvēku dzīvo kā akmens laikmetā. Pārsvarā tās ir ciltis, kas apdzīvo dažādu kontinentu tropu joslas mežus, bet ir arī izņēmumi, piemēram, aini Hokaido salas ziemeļos Japānā un inuīti Kanādā. Šo cilvēku dzīvesveidu pēta etnogrāfi un etnologi.

Lasīt tālāk ...