Zinātnieki meklē atbildi - kādēļ cilvēkiem labāk patīk kucēni, nevis pieauguši suņi?

Cilvēku un suņu evolūcija jau gadu tūkstošiem notikusi ciešos līdzāspastāvēšanas apstākļos. Jaunā pētījumā zinātnieki pierādījuši to, ka kucēni, iespējams, cilvēkiem liekas īpaši piemīlīgi, jo tas ir evolūcijas gaitā izstrādājies mehānisms izdzīvošanas iespēju palielināšanai. 

Lasīt tālāk ...

Kas augiem palīdzēja izplatīties visā pasaulē?

Prinstonas universitātes (ASV) zinātnieki sadarbībā ar Ķīnas Zinātņu akadēmijas pētniekiem nākuši klajā ar jaunu augu evolūcijas teoriju, kas apgalvo, ka par to, ka augi izplatījušies visā pasaulē, tai skaitā arī mazauglīgajos rajonos, jāpateicas, nevis to virszemes pielāgojumiem, bet zem zemes slēpto augu daļu evolūcijai – augu saknēm.

Lasīt tālāk ...

Baloži ar vairākiem uzdevumiem vienlaikus tiek galā labāk, nekā cilvēki

Ikdienā bieži gadās situācijas, kad vairāki uzdevumi jārisina vienlaikus. Liekas, ka, gadiem ejot, cilvēki šo mākslu pieprot aizvien labāk, tomēr izrādās, ka mēs joprojām nebūtu neesam līderi vairāku uzdevumu veikšanā vienlaikus (angļu val.: multitasking). Biopsihologi atklājuši, ka baloži var “pārslēgties” no viena uzdevuma uz citu tikpat ātri un vēl ātrāk, nekā cilvēki.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Current Biology”. 

Lasīt tālāk ...

Vardēm piemīt unikāla spēja saskatīt krāsas pilnīgā tumsā

Visātrākais dzīvnieks ir lielais piekūns, visspēcīgākais – mēslu vabole (rēķinot spēka-svara attiecību), bet kuram dzīvniekam ir visattīstītākā tumsas redze? Izrādās, šis tituls nepieder ne kaķiem, ne pūcēm, ne kādam citam no pazīstamākajiem nakts dzīvniekiem. Tas pieder… vardēm un krupjiem.

Lasīt tālāk ...

Kāpēc pandas ir melnbaltas?

Pandas ir neparastas lāču ģints pārstāves. Pirmkārt, tās, atšķirībā no citām lāču sugām, ir veģetārietes (99% pandu uztura sastāda bambusa dzinumi). Otrkārt, pandām ir dzīvnieku pasaulē unikāls melnbalts kažoks, kura dēļ tās atpazīt spēj pat bērni visā pasaulē.

Lasīt tālāk ...

Cilvēku senākie priekšteči - maisveidīgi jūras radījumi

Zinātnieki Ķīnā atklājuši mikroskopiskus, maisveidīgus jūras radījumus, kas, iespējams, ir senākie zināmie cilvēku aizvēsturiskie senči. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Science”.

Lasīt tālāk ...

Senajiem bruņurupučiem bruņas kalpoja rakšanai

Bruņurupuči ir neparasti dzīvnieki. Tādus tos padara savdabīgie, pasīvie aizsardzības orgāni – kaula bruņas, kas aptver dzīvnieku vidukli. Šobrīd uz Zemes nav neviena cita mugurkaulnieka, kam būtu tikpat spēcīgas aizsargstruktūras kā bruņurupučiem.

Lai gan atbilde uz jautājumu: “Kāpēc bruņurupučiem izveidojušās bruņas?”, varētu likties pašsaprotama – aizsardzībai, jaunā pētījumā starptautiska paleontologu komanda noskaidrojusi, ka sākotnēji šo neparasto rāpuļu bruņas attīstījušās pavisam cita iemesla dēļ.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Current Biology”.  

Lasīt tālāk ...

Dzīvības attīstības pirmsākumos evolūcija notikusi pat 4000 reižu straujāk, nekā mūsdienās

Agrīnās dzīvības formas uz Zemes visticamāk mutējušas un evolucionējušas daudz ātrāk, nekā mūsdienās, liecina jauna Ziemeļkarolīnas universitātes (ASV) zinātnieku veikta pētījuma rezultāti. 

Lasīt tālāk ...

Putniem smadzenēs ir ievērojami vairāk neironu nekā zīdītājiem un pat primātiem

Kamēr arām (Ara) smadzenes ir izlobīta valrieksta lielumā, makakiem tās ir aptuveni citrona izmērā. Un tomēr aru papagaiļiem smadzeņu daļā, kas atbild par saprātu, ir ievērojami vairāk neironu, nekā makaku pērtiķiem. 

Lasīt tālāk ...

Zīdītāji gandrīz izmira reizē ar dinozauriem

Jaunā pētījumā pierādīts, ka asteroīds (asteroīda ietriekšanās Zemē pagaidām ir populārākā versija par masveida izmiršanas cēloni krīta perioda beigās), kas krīta periodā pirms 66 miljoniem gadu iznīcināja dinozaurus, no zemes virsas gandrīz noslaucīja arī zīdītājus. Izrādās, krīta-terciāra izmiršanā izzuda vairāk nekā 90% zīdītāju sugas. Tas ir daudz augstāks rādītājs, nekā domāts līdz šim.

Pētījumu veikuši Bātas universitātes (Lielbritānija) zinātnieki. Tā rezultāti publicēti žurnālā “Journal of Evolutionary Biology”.  

Lasīt tālāk ...