Zinātnieki iegūst pirmo attēlu, kas apstiprina galaktikas vienojošā tumšās matērijas tīkla esamību

Vaterlo universitātes (Kanāda) zinātniekiem izdevies iegūt pirmo kompozītattēlu, kas vizuāli parāda to, kā tumšās matērijas tīkls savstarpēji savieno galaktikas. Tas ir pirmais reāli redzamais pierādījums tumšās matērijas tīkla eksistencei – vienai no kosmosa noslēpumainākajām parādībām, par kuras iespējamo eksistenci astronomi diskutējuši jau desmitgadēm ilgi.

Lasīt tālāk ...

Vai pirmā dzīvība radusies uz piķa melnām oglekļa planētām?

Mūsu Zeme pamatā sastāv no dzelzs-niķeļa sakausējuma kodola un silikāta iežu garozas ar plānu ūdens un dzīvības (biosfēra) kārtiņu virspusē. Bet pirmās potenciāli apdzīvojamās planētas, iespējams, bijušas pavisam citādas. 

Lasīt tālāk ...

Astronomiem pirmo reizi izdodas ielūkoties pārnovas kodolā

Astronomiem izdevies paveikt ko tādu, ko pasaule vēl nebija pieredzējusi – ieskatīties eksplodējušas zvaigznes iekšienē tās pēdējo pastāvēšanas minūšu laikā.

Lasīt tālāk ...

Visuma izplešanās atklājējam Edvīnam Hablam - 124

20. novembrī apritēja 124 gadi kopš ievērojamā matemātiķa un astronoma, kosmosa izplešanās atklājēja Edvīna Habla dzimšanas.

Edvīns Pauels Habls, kura vārdā nosaukts atklajumi.lv ne vienu reizi vien dažādu astronomijas jaunumu sakarā pieminētais Habla kosmiskais teleskops, nāca pasaulē 1889. gadā Māršfīldā, Misūrī štatā ASV. 1910.g. Habls Čikāgas universitātē ieguva bakalaura, bet 1917.g. - doktora grādu. Īsu brīdi Pirmā pasaules kara izskaņā pavadījis karadienestā, Habls 1919. gadā uzsāka savu astronoma karjeru, iestājoties darbā Vilsona kalna observatorijā Kalifornijā, kur tieši tobrīd tika uzstādīts tajā brīdī pasaulē lielākais - Hūkera teleskops. Tas bija laiks, kad astronomijas zinātne stāvēja daudzu jaunu, satriecošu atklājumu priekšā. Tikai pirms dažiem gadiem Einšteins bija publicējis savu Vispārējās relativitātes teoriju un, ņemot vērā jauno paradigmu (1), vadošo astronomu prātos sāka noformēties virkne revolucionāru ideju. 

Lasīt tālāk ...