Atklājumi.lv

Pie Saules sistēmai tuvākās zvaigznes atklāta potenciāli apdzīvojama, Zemei līdzīga planēta

Tikai četru gaismas gadu attālumā no Saules, riņķojot ap mums tuvāko zvaigzni - Centaura Proksimu - zinātnieki atraduši jaunu, Zemei līdzīgu planētu. Tas nozīmē, ka šo planētu nākotnē varētu sasniegt arī cilvēki no Zemes. 

Jaunatklātā planēta, ko zinātnieki nosaukuši par Proksimu B (Proxima B), ir nedaudz lielāka par Zemi. Lielā planētas līdzība ar Zemi mudina domāt, ka uz tās varētu būt iespējama dzīvība.

Baumas par šo atradumu klīda jau sen, līdz beidzot 2016.g. 24.augusta publikācijā žurnālā “Nature” zinātnieki atklājumu izziņojuši oficiāli.

Astronomiem laika gaitā gan izdevies atrast simtiem citu planētu, kuras varētu būt piemērotākas dzīvības eksistencei, taču tās, atšķirībā no Proksimas B, atrodas krietni tālāk. Proksima B kosmosa mērogā atrodas teju rokas stiepiena attālumā (4,25 gaismas gadi), kas ļauj to pētīt gan ar teleskopiem, gan citām tehnoloģijām, kuras palīdzētu iepazīt planētas atmosfēru un raksturīgākās iezīmes. Relatīvi nelielā attāluma dēļ pastāv pat iespēja, ka Proksima B nākotnē varētu kļūt par mājvietu ieceļotājiem no Zemes.

“Šī ir labākā planēta izpētei, ko mums līdz šim izdevies atrast,” norādījusi zinātniece Sāra Sīgera (Sara Seager) no Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (ASV).
Zinātnieki Centaura Proksima zvaigzni pētījuši gadiem ilgi, līdz beidzot atraduši pierādījumus, ka tās apdzīvojamā zonā patiešām atrodas planēta, uz kuras varētu eksistēt ūdens šķidrā agregātstāvoklī.

Centaura Proksima klasificējama kā sarkanais punduris. Lai gan tā ir Saules sistēmai tuvākā zvaigzne, no Zemes to ar neapbruņotu aci saskatīt nav iespējams.
Proksima B savai zvaigznei atrodas par 95% tuvāk, nekā Zeme Saulei, tāpēc viens apriņķojums aizņem tikai 11,2 dienas. Tomēr Centaura Proksima zvaigznes masa ir 8 reizes mazāka un arī tās degšana notiek daudz blāvāk, un kopējā enerģija, ko Proksima B saņem no savas zvaigznes sastāda tikai 65% no tā enerģijas daudzuma, ko mēs saņemam no Saules. Šo faktoru dēļ uz planētas nevalda dzīvībai nepiemērota svelme, un iespēja, ka uz planētas atrodams ūdens šķidrā formā ir pavisam reāla, ja vien tai ir atmosfēra, kas siltumam neļauj aizplūst.

Zinātnieki apzinās, ka dzīvības pastāvēšanai uz Proksimas B ir arī zināmas problēmas. Pirmkārt, Centaura Proksima, ap kuru planēta riņķo, tās virzienā raida ļoti spēcīgus ultravioletos un rentgenstarus (100 reizes spēcīgāku starojumu par to, ko saņemam uz Zemes), kas nozīmē, ka jebkurai radībai, kas potenciāli varētu mitināties uz Proksimas B, būtu jābūt īpaši izturīgai pret radiāciju. Otrkārt, zvaigznes uzliesmojumu laikā, Proksima B, ja vien tai, līdzīgi kā Zemei, nav aizsargājošs magnētiskais lauks, tiek ļoti spēcīgi “bombardēta” ar kosmiskā starojuma daļiņām.

Tāpat nav arī vienprātības jautājumā, vai tādām planētām kā Proksima B patiešām varētu būt sava atmosfēra un ūdens šķidrā agregātstāvoklī. Šis strīdus jautājums gan visticamāk tiks atrisināts tikai tad, kad zinātniekiem izdosies veikt pirmo planētas tiešo izpēti.

Tomēr neskatoties uz šīm problēmām, daudzi būtiski Proksimas B parametri joprojām ir optimāli dzīvības uzturēšanai.

Centaura Proksima zvaigzne, ņemot vērā tās atrašanās vietu, ir pētīta arī daudzos agrākos pētījumos. Tas nozīmē, ka par to jau ir uzkrāts vērtīgs, turpmākajā izpētē zinātniekiem noderīgs datu materiāls.

Zinātnieki planētu Proksima B atrada, strādājot ar Doplera efekta (Pienākošo svārstību frekvences un viļņa garuma maiņa, ko rada svārstību avota un novērotāja pārvietošanās vienam attiecībā pret otru.) datiem, kas savākti ar Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) teleskopiem laika posmā no 2000. līdz 2014.gadam un 2016.gadā.

Doplera dati ļauj zinātniekiem pētīt sīkākās zvaigžņu kustības, ko bieži vien rada ap tām apriņķojošo planētu gravitācijas spēks.

Pēc ievāktajiem datiem zinātniekiem izdevies noteikt, ka Proksima B ir silta planēta aptuveni tādā pašā izmērā kā Zeme, un ka tā apriņķo savai zvaigznei reizi 11,2 dienās.

Apjomīgā pētījuma veikšanā iesaistīti vairāk nekā 30 zinātnieki no visdažādākajām pētniecības iestādēm un valstīm.

Viens no pētījuma autoriem, doktors Džons Bārnss (John Barnes) no Lielbritānijas Atvērtās universitātes (Open University) žurnālistiem pastāstīja:

“Brīdī, kad sapratām, ka svārstības nerada zvaigznes plankumi, mēs zinājām, ka zonā, kurā iespējama ūdens eksistence, ir jābūt planētai. Tas bija ļoti aizraujoši.
Ja turpmākajos pētījumos secināsim, ka planētas atmosfēra ir piemērota dzīvības nodrošināšanai, tas kļūs par vienu no nozīmīgākajiem zinātniskajiem atklājumiem, kādu jelkad būsim veikuši. ”

Pastāv arī iespēja, ka uz Proksimas B vēl pagaidām dzīvības nav, bet tā radīsies vēlāk, iespējams, pat ilgu laiku pēc tam, kad cilvēki uz Zemes jau būs izmiruši, jo Centaura Proksima zvaigzne eksistēs simtiem vai pat tūkstošiem miljardu gadu ilgāk, nekā Saule (Teorētiski aprēķināts, ka sarkano punduru masas zvaigznes varētu pastāvēt pat 10 triljonus gadu ilgi!).

Nākotnē zinātnieki cer uzzināt vairāk par Proksimas B virsmas segumu, aprēķināt planētas blīvumu, precizēt tās izmēru un masu un noteikt citus svarīgākos parametrus. Lai to izdarītu, zinātniekiem ir svarīgi redzēt Proksimas B tranzītu jeb brīdi, kad planēta virzīsies pāri savas zvaigznes diskam. Tas gan nav viegls uzdevums, jo novērojumus traucē zvaigznes uzliesmojumi, turklāt pēc patreizējiem aprēķiem pastāv tikai 1,5% iespēja, ka planētas orbīta ir novietota tā, lai zinātniekiem, skatoties no Zemes, izdotos tranzītu ieraudzīt.

Pat gadījumā, ja neizdosies novērot Proksimas B tranzītu, cerība iepazīt jauno pasauli nebūt nezudīs. Nākamajā desmitgadē ar jaudīgiem milzu teleskopiem un kosmosā novietotām observatorijām varētu izdoties uztvert planētas atstaroto gaismu, tādējādi iegūstot pirmo tiešo ieskatu potenciāli apdzīvojamajā pasaulē. Cerības var likt arī uz iespēju, ka inženieri izgudros zondes, kas spēs ceļot triljoniem kilometru tālu kosmosā, lai apciemotu citas zvaigžņu sistēmas un atsūtītu atpakaļ uz Zemi tur iegūtos datus.

Avoti:

sciencemag.org
independent.co.uk
newscientist.com
ast.cam.ac.uk

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.