Atklājumi.lv

Sibīrijā atrasts ļoti labi saglabājies 9300 gadus vecs, mumificējies bizona ķermenis

Daudzi lielie zīdītāji izmira pirms aptuveni 11 tūkstošiem gadu pēdējā ledus perioda beigu posmā. Pleistocēna beigu izmiršanas rezultātā izzuda arī stepes bizoni Bison priscus. Par stepes bizonu sugu un tās likteni ir daudz neskaidrību, piemēram, joprojām nav zināms to izmiršanas iemesls. Taču tagad zinātniekiem ilggadīgā sasaluma zonā izdevies atrast labi saglabājušos bizona ķermeni, kas varētu palīdzēt rast atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem.

Pētījumu veikuši Krievijas Zinātņu akadēmijas un Jakutijas Zinātņu akadēmijas (Krievija) pētnieki sadarbībā ar kolēģiem gan no Krievijas, gan ASV.

Paleontologi Sibīrijas (Krievija) austrumu daļā, Janas-Indigirkas zemienē (Яно-Индигирская низменность) atraduši gandrīz neskartu stepes bizonu, kurš, pateicoties ilggadīgā sasaluma radītajiem apstākļiem, saglabājies neparasti labā stāvoklī.

Zinātnieki lēš, ka Sibīrijā atrastais vīriešu dzimuma bizons varētu būt dzīvojis pirms 9300 gadiem, un nāves brīdī dzīvnieks bijis 4-4,5 gadus vecs.

Pēc sasalušā bizona ķermeņa identificēšanas tam veikta sekcija, lai iegūtu vairāk informācijas par apkārtējās vides apstākļiem tā dzīves laikā un iespējamo nāves cēloni. Jukagiru bizona mūmijai, kā to, norādot uz ķermeņa atradēju etonosu - jukagiriem, nodēvējuši pētnieki, ir saglabājušās smadzenes, sirds, asinsvadi un gremošanas sistēma. Tiesa, daži orgāni ievērojamā vecuma dēļ nav identificējami.

Sekcijas rezultātā tika noskaidrots, ka stepes bizonam bijusi anatomiski normāla uzbūve. Parazīti dzīvnieka organismā netika konstatēti. Netika atrasti arī nekādi pierādījumi, kas liecinātu par acīmredzamu nāves cēloni, taču, ņemot vērā tauku trūkumu dzīvnieka vēdera apvidū, zinātnieki sliecas domāt, ka bizons varētu būt miris nepietiekama uztura dēļ.

Dzīvnieka kuņģis nāves brīdī bijis piepildīts ar barības masu, kas sastāvēja no krūmu un koku zariem un saknēm, kas liecina, ka barība bijusi pieejama, taču iespējams – nepietiekamā daudzumā.

Runājot par atklājuma nozīmi, projektā iesaistītā zinātniece Olga Potapova, „Mammoth Site of Hot Springs in South Dakota” (ASV) pētniece, norādījusi: „Jukagira bizona mūmija kļuvusi par trešo izpētīto no kopā zināmajām četrām šīs sugas pilnīgajām mūmijām pasaulē un par vienu no divām pieaugušo īpatņu mūmijām, kas tiek glabāta kopā ar iekšējiem orgāniem sasaldētā stāvoklī.”

Neparasti labais stepes bizona atlieku stāvoklis zinātniekiem dod ekskluzīvu iespēju salīdzināt seno bizonu anatomiju ar mūsdienu bizonu un liellopu ķermeņa uzbūvi, kā arī ar citām pleistocēna beigu posmā izmirušajām bizonu sugām, kuru atliekas pietiekami labā stāvoklī līdz šim izdevies atrast.

Zinātnieki norādījuši, ka plāno turpināt jukagiru bizona mūmijas izpēti. Paredzēts padziļināti izpētīt kaulus, zobus, kā arī orgānu un audu struktūru. Pētnieki cer, ka pēc detālas izpētes veikšanas ne tikai izdosies noskaidrot konkrētā indivīda nāves cēloni, bet arī uzzināt vairāk par sugu kopumā un par tās izmiršanas iemesliem.

Augšējais attēls: jukagiru bizona mūmija. Publicitātes foto.

Avoti:

vertpaleo.org

sci-news.com 

Etiķetes:{tortags,1107,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.