Atklājumi.lv

Piešķirta Latvijas Botāniķu biedrības balva par Eiropas mērogā nozīmīgiem atradumiem Sivera ezerā

Jau vienpadsmito gadu pēc kārtas Latvijas Botāniķu biedrība pasniegusi ceļojošo balvu „Gada atradums”. 2014. gadā tā piešķirta botāniķim Uvim Suško par smalkās najādas Najas tenuissima un lokanās najādas Najas flexilis atradumiem Sivera ezerā Latgalē. Abas najādas ir ļoti reti sastopamas ūdensaugu sugas, kas aug tikai tīros dzidrūdens ezeros, kādu mūsdienās kļūst arvien mazāk.

Mūsdienās smalkā najāda visā pasaulē zināma vairs tikai aptuveni 25 atradnēs, no kurām lielākā daļa – 13 atradnes atrodas Somijā un divas ‒ Latvijā. Pirmoreiz smalko najādu Latvijā U. Suško atklāja 2006. gadā no Sivera netālu esošajā Ārdava ezerā. Šogad pētījumi turpināti, un suga atrasta arī Sivera ezerā. Turpat konstatēta arī otra najādu suga – lokanā najāda. Šī suga Latvijā zināma tikai deviņos ezeros, bet visā Eiropas Savienībā kopā ar Norvēģiju un Šveici tikai 102 atradnēs, vēl 58 lokanās najādas atradnes pēdējo 100–150 gadu laikā ir izzudušas ezeru piesārņošanas un ekosistēmu degradācijas dēļ. Retuma un apdraudētības dēļ abas najādu sugas iekļautas Eiropas Savienības Biotopu direktīvas aizsargājamo sugu sarakstos.

U. Suško atzīst, ka Sivera ezers ir dabas retumiem izcili bagāta vieta, atzīmējot, ka patiesais abu najādu sugu augšanas vietu skaits ezerā noteikti ir vismaz divas reizes lielāks, nekā pašlaik iespējams apzināt un saskaitīt. Pētnieks uzskata, ka Sivera ezers mūsdienās ir, visticamāk, lielākā un bagātākā smalkās najādas atradne pasaulē un acīm redzot arī lielākā un bagātākā lokanās najādas atradne Eiropas Savienības kontinentālajā daļā kopā ar Norvēģiju un Šveici. Diemžēl abas sugas gan Latvijā, gan visā Eiropā ir ļoti apdraudētas, par ko liecina arī daudzu atradņu Eiropā izzušana pēdējo gadu desmitu laikā – galvenokārt ezeru piesārņošanas dēļ.

Pētījuma ietvaros atklājies, ka Sivers ir īsts ezeru dārgakmens. Dzidrajos ezera ūdeņos un ezera piekrastē atrasti arī daudzi citi floras retumi ‒ ūdens subulārija Subularia aquatica, vienzieda krastene Littorella uniflora, gludsporu ezerene Isoetes lacustris, Dortmaņa lobēlija Lobelia dortmanna, pamīšziedu daudzlape Myriophyllum alterniflorum, rudens ūdenīte Callitriche hermaphroditica, Lēzeļa lipare Liparis loeselii, krustlapu drudzene Gentiana cruciata. Konstatētas arī daudzas citas retas, aizsargājamas augu sugas un citi dabas retumi.

Diemžēl pašlaik šīs unikālās dabas vērtības nav pasargātas no iespējamām nelabvēlīgām ietekmēm. Smalkajai najādai Latvijā vēl aizvien nav normatīvajos aktos noteikta īpaši aizsargājamas sugas statusa, lai gan suga atzīta par īpaši retu un apdraudētu visā Eiropas Savienībā. Tāpat abiem izcilajiem ezeriem – Siveram un Ārdavam nav nekāda likumu normās noteikta aizsardzības statusa, tādējādi šīs Eiropas un pasaules mērogā unikālās dabas teritorijas ir pakļautas iespējamām nelabvēlīgām ietekmēm.

Latvijas Botāniķu biedrība vēlas uzsvērt, ka šīgada botāniskajiem atradumiem ir ne tikai Latvijas, bet arī reģionāla mēroga nozīme. Tādējādi mūsu valsts nes milzīgu atbildību par šo dabas vērtību saglabāšanu. Biedrība izsaka atbalstu atbilstoša īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statusa noteikšanai Sivera un Ārdava ezeros un to apkārtnē, kas palīdzētu saglabāt šos izcilos retumus un to dzīvotnes – ezerus piesārņojuma un citu nelabvēlīgu ietekmju neskartus!

Latvijas Botāniķu biedrības ceļojošā balva „Gada atradums” ir tradīcija, kas iedibināta 2004. gadā. Balvu piešķir par īpaši nozīmīgiem floras atradumiem Latvijā. 2014. gadā balvai pieteikti arī citi izcili floras retumi. Visi šie atradumi ir nozīmīgi, būtiski paplašinot zināšanas par Latvijas floru.

Botāniķis Pēteris Evarts-Bunders Daugavpilī atradis Latvijai un Baltijai jaunu sugu – šaurlapu grīsli Carex stenophylla. Vairāk par šo atradumu lasīt šeit.

Savukārt botāniķis Ansis Opmanis Rucavas apkārtnē atradis Latvijā ļoti retu sugu krokaino cūceni Rubus plicatus, kas mūsu valstī nebija atrasta kopš 1964. gada, tāpēc iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 0, jeb izzudušo sugu kategorijā. Pirmo zināmo šīs sugas atradni konstatējis P. Lakševics 1909. gadā Rucavas pusē, bet vēlāk tajā pašā apvidū E. Vimba 1964. gadā.

Agnese Priede,
Latvijas Botāniķu biedrība

Augšējais attēls: Sivera ezera ainava. U.Suško foto.

Avots:

botany.lv

Etiķetes:{tortags,1152,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.