Atklājumi.lv

Ebolas vīruss iznīcinājis trešo daļu gorillu un šimpanzu populācijas

2014.gadā pasaules uzmanības lokā nonāca Ebolas vīrusa uzliesmojums Rietumāfrikā. Laika periodā no epidēmijas aizsākuma 2013.gada decembrī līdz 2015.gada februārim pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Ebolas vīrusa izraisītā vīrusslimība kopumā prasījusi vairāk nekā 9000 cilvēku dzīvības.

Vēl apjomīgāku krīzi Ebolas vīruss ir radījis dzīvnieku pasaulē. Šī problēma saņēmusi ievērojami mazāku preses uzmanību, nekā vīrusa uzliesmojums cilvēku vidū, tomēr statistikas dati ir satraucoši – pašreizējie aprēķini liecina, ka kopš 1990.gada aptuveni trešā daļa pasaulē mītošo gorillu un šimpanzu ir mirušas Ebolas vīrusslimības dēļ. Ebolas vīruss šobrīd tiek uzskatīts par bīstamāko draudu cilvēkpērtiķu populācijas pastāvēšanai nākotnē. 

Cilvēkpērtiķiem Ebolas vīruss ir vēl bīstamāks nekā cilvēkiem – ja cilvēku vidū letālo gadījumu rādītājs ir aptuveni 71% neārstēšanas gadījumā un 57-59% gadījumā, ja slimnieks tiek hospitalizēts, parastajām šimpanzēm (Pan troglodytes) Ebolas vīruss ir nāvējošs 77% gadījumu, bet gorillām letālo gadījumu skaits sasniedz pat 95%.

Līdzīgi kā cilvēkiem, arī pērtiķiem Ebolas vīruss parasti izpaužas spēcīgu uzliesmojumu veidā. Piemēram, 1995.gadā Gabonas ziemeļu daļā tika fiksēts Ebolas vīrusa uzliesmojums, kas nogalināja vairāk nekā 90% Minkébé Nacionālajā parkā mītošo gorillu. 2002.-2003.gadā Ebolas uzliesmojuma rezultātā Kongo Demokrātiskajā Republikā bojā gāja aptuveni 5000 Rietumu gorillas (Gorilla gorilla). Šis skaitlis kļūst vēl baisāks, ja Ebolas izraisīto nāvju skaitu Kongo Demokrātiskajā Republikā apskata attiecībā pret kopējo sugas populācijas lielumu. Pēc Pasaules dabas fonda datiem savvaļā šobrīd mīt aptuveni 100,000 Rietumu gorillu, tātad vienā Ebolas uzliesmojumā bojā gāja 5% no kopējās Rietumu gorillu populācijas.

Protams, Ebolas vīruss nav vienīgais faktors, kas apdraud lielo pērtiķu eksistenci. Malu medniecība, nelegālā savvaļas dzīvnieku tirdzniecība, mežu platību samazināšanās un infekciju slimības - tie visi ir iemesli, kādēļ cilvēkpērtiķu nākotne pagaidām krāsojas drūmās krāsās. Turklāt zinātnieki uzskata, ka klimata pārmaiņas un mežu platību samazināšanās veicina dažādu slimību, to skaitā Ebolas vīrusa un citu infekciju, izplatību, kas nozīmē, ka nākotnē problēmas apmēri varētu pieaugt.

Lai cīnītos ar kritisko populāciju mazināšanos, 2008.gadā Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (International Union for Conservation of Nature) ierindoja Austrumu gorillas (Gorilla beringei) apdraudēto sugu sarakstā, bet Rietumu gorillas (Gorilla gorilla) - kritiski apdraudēto sugu sarakstā, tomēr ar to nav gana. Dabas aizsardzības speciālisti uzsver, ka gadījumā, ja drīzumā netiks uzlabota cilvēkpērtiķu aizsardzības sistēma, tuvākās pāris desmitgades varētu kļūt par pēdējām, kad gorillas vēl varēsim sastapt ārpus zooloģiskajiem dārziem.

Veiksmīgas politikas izstrāde sevī iekļauj gan īstermiņa risinājumus, kā ierobežot šā brīža Ebolas uzliesmojumus, gan ilgtermiņa risinājumus, kā no tiem izvairīties nākotnē. Šobrīd par veiksmīgāko īstermiņa risinājumu tiek uzskatīta vakcinācija. Zinātniekiem ir izdevies izstrādāt vakcīnu, kas līdz šim izrādījusies efektīva gan cilvēkpērtiķiem, gan pērtiķiem. Tomēr medicīnisko pētījumu ierobežojumu dēļ vakcīnu pārbaude vēl nav pabeigta, tādēļ vakcinācijas plāna nākotne pagaidām ir neskaidra. Kā veiksmīgākais ilgtermiņa risinājums šobrīd tiek minēta mežu atjaunošana un stingrāka medniecības kontrole.

Attēls: Rietumu gorillas (Gorilla gorilla) tēviņš. Avots: wikimedia.org.

Avots:

theconversation.com

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.