Atklājumi.lv

Lielo zālēdāju skaita samazināšanās apraud augu valsti vairāk nekā domāts iepriekš

Dabā pastāv dažādi augu sēklu izplatīšanās veidi. Daži augu valsts pārstāvji savas sēklas spēj izplatīt paši, taču daudzu sugu sēklu izplatībā galveno lomu spēlē svešie „aģenti”, galvenokārt dažādi zālēdāji.

Līdz šim valdīja uzskats, ka lielākie dzīvnieki ir atbildīgi par izmēros lielāko, savukārt mazie dzīvnieki – par nelielo sēklu izplatīšanu. Tagad noskaidrots, ka šī saistība nav gluži tik vienkārša. Jaunās Dienvidvelsas universitātes (Austrālija) zinātnieki veikuši pirmo globāla mēroga pētījumu par dzīvniekiem un sēklām, ko tie lieto uzturā. Pētījuma rezultātā ticis apgāzsts uzskats par ciešo saistību starp dzīvnieka ķermeņa izmēru un uzturā lietoto sēklu lielumu. Izrādās, ja no ekosistēmām izzustu lielie zālēdāji, apdraudētas būtu ne tikai sugas ar lielajām sēklām.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Global Ecology and Biogeography”.  

„Šis ir pirmais tik plaša mēroga pētījums par sakarību starp dzīvnieku ķermeņa masu un uzturā patērēto augu sēklu izmēru. Pētījumā apskatītas visas mugurkaulnieku grupas: zivis, abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji. Pētījumā iekļāvām dzīvniekus, kas mīt visdažādākajās vietās, sākot no arktiskās tundras līdz pat tropiskajiem lietusmežiem,” norādījusi viena no pētījuma autorēm, doktora grāda kandidāte Si-Chong Chen no Jaunās Dienvidvelsas universitātes.

Plašajā pētījumā zinātnieki analizēja datus par vairāk nekā 13 tūkstošiem dzīvnieku-sēklu mijiedarbību, par pamatu ņemot datus no iepriekšējiem pētījumiem.

Mazākās pētījumā apskatītās sēklas piederēja kalnu jeb strauta sniegogai Symphoricarpos albus, kuras uzturā lieto mazākie pētījuma dzīvnieki – nelielas scinku dzimtas ķirzakas, kas mitinās Četema salās netālu no Jaunzēlandes.

Lielāko pētījumā iekļauto sēklu izmērs sasniedza 9 cm, un tās piederēja kādam Āfrikas tropisko mežu kokam – Balanites wilsoniana. Šīs sēklas uzturā lietoja lielākie pētījuma dzīvnieki – aptuveni 4 tonnas smagie Āfrikas ziloņi.

Zinātnieku vidū ilgstoši valdīja uzskats, ka, pieaugot dzīvnieka ķermeņa izmēram, pieaug arī tā uzturam nepieciešamo sēklu izmērs.

Patiesi, lielie dzīvnieki bieži vien izvēlas lielākos augļus ar attiecīgi lielākām sēklām, taču Austrālijas zinātnieku pētījumā noskaidrots, ka sakarību starp dzīvnieka ķermeņa masu un patērēto sēklu izmēru nedrīkst pieņemt par absolūto patiesību. Piemēram, tādi lielie zālēdāji kā bifeļi, govis, brieži un zebras, ganoties zālājos, ļoti bieži nejauši apēd simtiem mazo sēklu, tā nodrošinot to izplatīšanos.

Šim atklājumam ir liela nozīme dabas aizsardzībā, jo tas maina uzskatu par iespējamām lielo zālēdāju izzušanas sekām uz bioloģisko daudzveidību.
Līdz šim tika pieņemts, ka gadījumā, ja ar laiku kritiski saruks lielo zālēdāju skaits, tas izraisīs ekoloģisko krīzi tikai to augu grupā, kuriem raksturīgas liela izmēra sēklas. Jaunais atklājums parāda to, ka diemžēl arī augi ar mazām sēklām zaudētu lielu daļu savu potenciālo izplatītāju, līdz ar to saskaroties ar izzušanas draudiem.

Šobrīd lielie zālēdāji ir stipri apdraudēta dzīvnieku grupa medību, klimata pārmaiņu un dzīvošanai piemēroto biotopu iznīcināšanas dēļ. Turklāt apdraudēti nav tikai lielie zālēdāji vien. Kā piemērus apdraudētām sugām, kas spēlē lielu lomu sēklu izplatīšanā Austrālijā, pētnieki minējuši tādas putnus kā melnie gulbji, emu un pelikāni.

Liela loma augu sēklu izplatīšanā ir pat zivīm, kas patērē sēklas, kas nonāk ūdenī no krastmalu augiem.

Jāatceras arī, ka sēklu-dzīvnieku mijiedarbība darbojas arī pretējā virzienā. Piemēram, Dienvidamerikas koku varde Xenohyla truncate, vienīgā zināmā abinieku suga, kas barojas ar augļiem, pārtiek tikai no pieciem sēklu veidiem. Tiem izzūdot, izzustu arī Dienvidamerikas koku varde.

Šis pētījums vēlreiz atgādina to, cik cieša saistība pastāv starp dažādiem dabas elementiem. Pat vienas, šķietami maznozīmīgas sugas izzušana vai krasas pārmaiņas populācijas lielumā spēj radīt sekas, kas var ietekmēt katru no mums.

Avots:

eurekalert.org

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.