Atklājumi.lv

Atrasts senākais Eiropas iemītnieks

Zinātnieki atraduši senāko Eiropas iemītnieku, vecāko zināmo koku Eiropā. Tā ir vairāk nekā 1075 gadus veca Heldreiha jeb Bosnijas priede Pinus heldreichii, kas aug Grieķijas ziemeļu daļā Pindu kalnos.

Ņemot vērā senās priedes augšanas vietu un cienījamo vecumu, zinātnieki to nodēvējuši grieķu skaistuma dieva Adonīsa vārdā.

Vairāk nekā tūkstoš gadus veco priedi ekspedīcijas laikā atklājusi starptautiska zinātnieku komanda. Ekspedīcijā piedalījās zinātnieki no Stokholmas universitātes (Zviedrija), Maincas universitātes (Vācija) un Arizonas universitātes (ASV).

“Diezgan iespaidīgi, ka šis lielais, sarežģītais organisms ir nodzīvojis tik ilgu laiku tik nelabvēlīgā augšanas vidē, zemē, kurā civilizācija pastāv jau vairāk nekā 3000 gadus,” atklājumu komentējis zviedru dendrohronologs un ekspedīcijas vadītājs Pauls Krusiks (Paul Krusic).

Ekspedīcijas mērķis bija informācijas ievākšana klimata vēstures konstruēšanai. Senie koki šim mērķim ir viens no labākajiem informācijas avotiem, tādēļ zinātnieki ekspedīcijai izvēlējās vecu, relatīvi neskartu mežu Grieķijas kalnos.

Ekspedīcijas ietvaros zinātniekiem netālu no veģetācijas līnijas (augstuma v.j.l., virs kura koki vides apstākļu dēļ vairs neaug) izdevās atrast pat vairākus kokus, kuru vecums pārsniedz 1000 gadus, to skaitā iepriekšminēto vecāko zināmo koku Eiropā.
Lai noteiktu koka vecumu, zinātniekiem ar īpašu dendrohronoloģisko zondi-urbi, kas nekaitē koka turpmākajai augšanai, jāpaņem koksnes paraugs no ārpuses līdz pat centram (serdei). Šādā paraugā pēc tam iespējams saskaitīt koka gadskārtu gredzenus, kas parāda tā vecumu. Pēc gadskārtu gredzenu krāsas un biezuma iespējams arī spriest par vides un klimatiskajiem apstākļiem, kas attiecīgajā gadā valdījuši koka augšanas vietā.

Šajā pētījumā zinātnieki cer iegūt klimata un vides pārmaiņu vēsturi par pēdējiem 1000 gadiem, pētot gan senu dzīvo koku, gan jau kritušo koku glabāto informāciju.

Eiropas vecākais koks ekspedīcijā bija negaidīts un iespaidīgs atradums arī pašiem pētījuma dalībniekiem.

To, cik iespaidīgs ir Adonīsa vecums, vieglāk iespējams novērtēt, ieliekot to cilvēces vēstures kontekstā:

941.gads. Adonīss ir mazs dēsts. Bizantijas impērija piedzīvo savus ziedu laikus. Vikingiem izdodas sasniegt Melno jūru.

1041.gads. Adonīsam aprit 100 gadi. Ķīnā publicē grāmatu, kas pirmo reizi apraksta šaujampulveri. Par Skotijas karali kronē Makbetu, vēsturisko personību, kas kalpojis par iedvesmu Šekspīra traģēdijai “Makbets”.

1191.gads. Adonīss sasniedzis jau 250 gadu vecumu. Tiek dibināta Oksfordas un Parīzes universitāte.

1441.gads. Adonīsam aprit 500 gadi. Grieķiju iekaro Osmaņu impērija. Johanness Gūtenbergs plāno izmēģināt savu jaunizgudroto grāmatu iespiešanas tehnoloģiju, kas vēlāk Eiropā aizsāka “mediju revolūciju”.

1691.gads. Adonīsam ir 750 gadi. Īzaks Ņūtons formulē kustības likumus (tagad pazīstami kā Ņūtona likumi).

1941.gads. Adonīsam aprit 1000 gadi. Plosās 2. pasaules karš. Grieķiju okupē nacistiskā Vācija, Itālija un Bulgārija.

“Man liekas apbrīnojami tas, ka šis koks ir pārdzīvojis tik lielu rietumu civilizācijas vēstures daļu. Bizantijas impērija, Osmaņu impērija, visi reģiona iedzīvotāji – tik daudz kas varēja šo koku iznīcināt. Par laimi mežs, kurā šis koks aug, saglabājies praktiski neskarts vairāk nekā pēdējos tūkstoš gadus,” savās emocijās par atklājumu dalījies Krusiks.

Vairāk nekā 1000 gadus vecie koki Grieķijā atrasti “Navarino Environmental Observatory” projekta ekspedīcijas ietvaros. Šī projekta mērķis ir izpētīt klimata pārmaiņas un to atstāto ietekmi uz cilvēkiem Vidusjūras reģionā.

Pinus heldreichii ir kalnaino reģionu priežu suga, kas sastopama Balkānu kalnos, Grieķijas ziemeļu daļā un Itālijas dienvidu daļā. Parasti tās aug 1500-2000 m vjl augstumā, un to augstums sasniedz 25-35 metrus.

Avots:

su.se

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.