Atklājumi.lv

Indīgie augi Latvijas dabā

Augi, atšķirībā no dzīvniekiem, nespēj aizbēgt no saviem ienaidniekiem, tāpēc daba tos apveltījusi ar spējām sevi aizsargāt, atrodoties nekustīgā stāvoklī. Daļa augu aizsargājas, izmantojot ērkšķus un dzeloņus, bet daļa – izmantojot indīgas ķīmiskās vielas.

Pasaules florā ir daudz augu, kuru inde var būt bīstama ne tikai neuzmanīgiem dzīvniekiem, bet arī cilvēkiem. Latvijas florā vien ir aptuveni 100 dažādi indīgie augi.
Ne visi no tiem ir bīstami cilvēkiem, taču tikšanās ar atsevišķiem pārstāvjiem no Latvijas indīgo augu saraksta var beigties pat ar letālām sekām. Šeit kā lieliskus piemērus var minēt velnarutku un velnābolu.

Visbiežāk saindēšanās ar indīgajiem augiem notiek cilvēku nezināšanas vai neuzmanības dēļ – indīgie augi tiek sajaukti ar līdzīgiem uzturā lietojamiem augiem, trūkst zināšanu par to, ka ārstniecības augi pārlieku lielās devās var būt bīstami veselībai vai pavisam vienkārši neizdodas augu atpazīt un līdz ar to – ievērot nepieciešamo piesardzību. 

Beladonna jeb vilkoga

Beladonna, dēvēta arī par melno velnogu vai vilkogu, ir daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs. Visas beladonnas daļas ir indīgas, taču par vienu no bīstamākajiem augiem to padara tumši violetās ogas. Tās, atšķirībā no daudzām citām indīgajām ogām un augļiem, ar nepatīkamu garšu nesignalizē par savu bīstamību – beladonnas ogas ir patīkami saldas. Bērniem letāla var izrādīties jau 2 ogu apēšana, bet pieaugušam cilvēkam – 10. Atropīns un skopolamīns, ko satur beladonnas ogas, izraisa muskuļu, to skaitā sirds, paralīzi.

Beladonnu ogu bīstamība ir pazīstama jau izsenis - leģenda vēsta, ka Makbeta kareivji iebrūkošos dāņu kareivjus saindēja ar vīnu, kas bija gatavots no saldajiem, nāvējošajiem beladonnas augļiem.

Latvijā kultivēta augu suga, taču iespējams sastapt arī savvaļā dārzu tuvumā.

Indīgais velnarutks

Indīgais velnarutks ir daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs. Tas tiek uzskatīts par indīgāko savvaļā sastopamo augu Latvijā.

Īpaši indīgs ir velnarutka baltais saknenis ar maldinoši patīkamo garšu un pētersīļu aromātu. Velnarutka saknenis ir tik indīgs, ka vien ar 100 g sakneņa ir iespējams nogalināt govi.

Latvijā indīgais velnarutks sastopams visā valsts teritorijā, galvenokārt purvainās ūdeņu krastmalās, pārmitrās vietās.

Parastais velnābols

Parastais velnābols ir viengadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs. Visas auga daļas satur psihoaktīvus alkaloīdus. Vēsturiski velnābols mazās devās lietots tautas medicīnā kā pretsāpju līdzeklis, jo tam ir nomierinošs, muskuļus atslābinošs efekts, taču auga bīstamības dēļ to ārstniecībā izmantot pašrocīgi neiesaka. Pat neliela devas pārsniegšana var izraisīt nopietnus sirdsdarbības traucējumus, kas var beigties ar letālām sekām.

Auga saturēto psihoaktīvo vielu dēļ dažādās pasaules kultūrās senāk velnābols lietots šamaniskajos rituālos halucināciju izraisīšanai.

Latvijā parastais velnābols galvenokārt sastopams ceļmalās, nezālienēs un izgāztuvju tuvumā.

Četrlapu čūskoga

Četrlapu čūskoga ir daudzgadīgs melantu dzimtas lakstaugs. Visas auga daļas ir indīgas, taču visbīstamākās veselībai ir tā lapas un ogas. Ķīmiskās vielas, ko satur čūskoga ietekmē centrālo nervu sistēmu. Saindēšanās gadījumā rodas vēdersāpes, reiboņi, vemšana un sirdsdarbības traucējumi.

Visbiežāk pie saindēšanās gadījumiem ir vainojamas četrlapu čūskogas melnās ogas, kas nezinātājam liktenīgi var atgādināt lielu, sulīgu melleni.

Čūskoga plaši sastopama visā Latvijas teritorijā, īpaši mežos un krūmājos.

Sosnovska latvānis

Sosnovska latvānis ir latvāņu ģints suga, kas Latvijā ieviesta pagājušā gadsimta 50.gados kā lopbarības augs. Vēlāk Sosnovska latvānis sāka strauji izplatīties savvaļā un līdz mūsdienām tas kļuvis par bīstamāko invazīvo augu sugu Latvijas dabā.

Sosnovska latvānis satur daudz fotodinamiski aktīvas vielas. Saules UV staru ietekmē fotodinamiski aktīvās vielas izraisa ādas bojājumus, kas atgādina I-III pakāpes apdegumus. Ādas iekaisumus papildina vispārējs nespēks, reiboņi un nelabums.

Gadījumā, ja sanāk nonākt saskarsmē ar Sosnovska latvāni un tā sulu, āda nekavējoties jāmazgā ar ūdeni un ziepēm, kā arī jāmēģina ādu pasargāt no saules stariem.

Latvijā Sosnovska latvānis visbiežāk sastopams pamestās lauksaimniecības zemēs, ceļmalās un krūmājos. 

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.