Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Klimata izmaiņu ietekmē Ziemeļeiropā samazinās putnu skaits

Aukstā ziema šogad mūs pārsteidza. Un tomēr, pēc daudzu gadu novērojumiem ir konstatēts, ka pavasaris Ziemeļeiropā jau ilgu laiku iestājas agrāk, nekā tas bijis pirms 50 gadiem. Tas ir labi vai slikti? Kā uz to skatīties. No mūsu, cilvēku, skatījuma tas ir labi – ātrāk beigsies slapjdraņķis, būs silti un patīkami. Bet izrādās, ka putniem tas noteikti ir slikti.

Parasti katrai putnu sugai ir noteikts laiks, kad tā no siltām zemēm atgriežas pie mums. Arī šeit ir konstatētas nobīdes, bet ne tik lielas, lai precīzi pieskaņotos klimatiskajām izmaiņā. Rezultātā putni atlido, kad pie mums ir jau cits pavasara „etaps". Kad putniem izšķiļās mazuļi un nepieciešams liels barības daudzums, mūsu kukaiņu daudzums jau iet mazumā – vairs nesakrīt mazuļu barošanas laiks ar kukaiņu daudzuma maksimumu. Un tas savukārt nozīmē, ka putni nevar pabarot un izaudzināt visus mazuļus, līdz ar to kopējais putnu skaits Eiropas ziemeļos sarūk, faunas daudzveidība samazinās un mūsu daba kļūst nabadzīgāka.

Vieglāk klimata izmaiņām pielāgojas vietējie putni, kas pie mums paliek arī ziemā, piemēram, lielā zīlīte Parus major vai parastā žubīte Fringilla coelebs. Savādāk ir ar putniem, kas ziemo tropu zemē, piemēram, mušķērāji, jo pārlidojumu laiku nosaka dienas garums un viņi nezina, kā pie mums mainās klimats.

Starptautiska zinātnieku grupa salīdzināja pēdējo 30-50 gadu novērojumus par 117 putnu sugu atlidojumu laikiem 4 Ziemeļeiropas novērošanas punktos: Helgolandes salā Ziemeļjūrā (Ziemeļjūras dienvidaustrumu daļā, ko nereti dēvē par Vatu jūru), Ribačijas ciematā Kuršu kāpās Kaļiņingradas apgabalā Krievijā, Somijas Jurmo un Hanko salās Baltijas jūrā. Visas šīs vietas atrodas gājputnu migrāciju ceļā.

Tika izanalizēts siltuma daudzums (grādu-dienās?) noteiktos datumos. Piemēram, 30 aprīlī periodā no 1989. līdz 2009. gadam siltuma kopēja summa bija par 58% lielākā, nekā pirms 30 gadiem. Šajā laikā nedaudz mainījās arī putnu atlidojuma datumi, bet vairāk tas skāra tās sugas, kuras nelido pārāk tālu. Jo tālāk ir ziemošanās vietas, jo mazāk mainījās atlidojuma laiks un tas nevarēja kompensēt agrāku pavasara iestāšanos.

Pētījuma autori secina, ka šīs kavēšanās process apdraud putnu izdzīvošanas spējas un veicina sugu samazināšanos.

Attēlā: Iedzeltenais ķauķis (Hippolais icterina). Fotogrāfijas avots.

Avots:

Nicola Saino, Roberto Ambrosini, Diego Rubolini, Jost von Hardenberg, Antonello Provenzale, Kathrin Hüppop, Ommo Hüppop, Aleksi Lehikoinen, Esa Lehikoinen, Kalle Rainio, Maria Romano, Leonid Sokolov. Climate warming, ecological mismatch at arrival and population decline in migratory birds // Proc. R. Soc. B. 2011. V. 278. P. 835–842. 

Etiķetes:{tortags,599,1}{/groups}