Atklājumi.lv

Atklāts, ka okeāna krēslas zonā mīt 95% no visām zivīm

Pasaules okeāns aizņem vairāk nekā 70% Zemes platības un satur aptuveni 97% kopējo pasaules ūdens krājumu. Pēc ASV zinātniskās aģentūras „National Oceanic and Atmospheric Administration" datiem, cilvēki pagaidām pamatīgi izpētījuši vien aptuveni 5% Pasaules okeāna kopplatības, tādēļ joprojām ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu – īpaši par dzīvību okeāna dziļākajos slāņos, kuru izpēte ir sarežģīta augstā ūdens spiediena un tumsas dēļ.

Jaunā pētījumā, ko veikusi internacionāla marīno jeb jūras biologu komanda Rietumaustrālijas universitātes profesora Karlosa Dvartes (Carlos Duarte) vadībā, pierādīts, ka okeāna mezopelaģiskajā slānī, ko mēdz dēvēt par krēslas zonu mīt aptuveni 95% pasaules zivju biomasas. Iepriekš tika uzskatīts, ka krēslas zonā mīt 10 līdz pat 30 reižu mazāk zivju. Pētījuma rezultāti publicēti zinātniskajā izdevumā „Nature Communications".

Krēslas zonā, kā noprotams pēc zīmīgā nosaukuma, ir vāja gaismas pieplūde. Tā atrodas 200-1000 m attālumā no ūdens virsmas. Vājās gaismas pieplūdes dēļ krēslas zonā mītošie organismi nespēj veikt fotosintēzi, tādēļ tie ir īpaši pielāgojušies apkārtējās vides apstākļiem. Krēslas zonas zivis parasti ir maza izmēra. Nereti zivīm ir proporcionāli ļoti lielas acis, kas palīdz redzēt mūžīgajā tumsā. Izplatīta ir arī bioluminiscence jeb spēja izdalīt ķermeņa gaismu (sauszemē novērojama, piemēram, jāņtārpiņiem). Krēslas zonas zivis galvenokārt pārtiek no mirušiem organismiem, kas okeāna dzelmē nogrimuši no augstākiem ūdens slāņiem, kā arī no fekālijām.

Krēslas zonā mītošās zivis pētītas arī iepriekš, taču nekad iepriekš nebija iegūta informācija par tik lielu zivju daudzumu, kā tas izdevies Karlosam Dvartem un viņa komandai. Tas skaidrojams ar nepareizu pētījumu metožu izvēli – visbiežāk krēslas zonas iemītnieki tika pētīti, izmantojot tīklus, taču jūras pētniekiem, kas veikuši jauno krēslas zonas pētījumu, izdevies pierādīt, ka dziļumā mītošās zivis pārsteidzoši labi prot izvairīties no tīkliem, kas arī izskaidro relatīvi nelielo, iepriekšējos pētījumos saķerto zivju daudzumu.

Jaunajā pētījumā, kas kopumā ilga 7 mēnešus, krēslas zonas iemītnieku uzskaitei netika izmantotas ierastās tīklu metodes, bet gan tika veikti skaņas pētījumi. Tos izdarīja izmantojot eholotu A Simrad EK60 - ierīci, kas izplata skaņas viļņus, kā arī uztver un analizē radušās atbalsis, tā iegūstot informāciju par okeāna dzīlēs mītošajām zivīm. Pavisam ar eholotu izpētīja okeāna telpu aptuveni 51 500 km platībā un 100-1000 m dziļumā.

Pētījuma rezultāti bija iespaidīgi – pēc iegūto mērījumu apstrādes un aprēķinu veikšanas, pētnieki secināja, ka krēslas zonā mīt aptuveni viens miljards tonnu dažādu zivju. Pēc portāla phys.org publicētās informācijas, pētījuma vadošais zinātnieks Karloss Dvarte norādījis, ka iegūtie rezultāti liecina, ka provizoriski okeāna krēslas zonā varētu mitināties aptuveni 95% Pasaules okeāna zivju kopējās biomasas.

Atklājuma iepriecinošākais faktors ir tas, ka krēslas zonās mītošās zivis būtiski neskar ne zvejniecība, ne ūdens piesārņojums, tādēļ var cerēt, ka cilvēku ietekme uz kopējo marīno daudzveidību ir mazāka nekā uzskatīts iepriekš.

Protams, tā kā rezultātu iegūšanai veiktas tikai skaņas analīzes un nav tikuši ievākti fiziski paraugi, pagaidām rezultāti nespēj sniegt precīzus skaitļus un tie uzskatāmi par provizoriskiem, taču viens ir skaidrs – zinātniekiem izdevies atrisināt vēl vienu okeāna mīklu.

Pētnieki norādījuši, ka visticamāk krēslas zonā mīt vēl daudzas sugas, kuras nav zināmas ne tikai zvejniekiem, bet pat zinātnes pasaulei. Netiek izslēgta iespēja, ka nākotnē dziļūdens zonu zivju resursiem būs arī saimnieciska nozīme kā pārtikas avotam.

Tā kā pētniekiem izdevies pierādīt, ka okeāna krēslas zonai ūdens ekosistēmā ir daudz lielāka nozīme nekā domāts iepriekš, viņi uzsvēruši, ka tagad svarīgi pievērsties plašākiem pētījumiem, lai izpratni par Pasaules okeāna dziļūdens padziļinātu un rezultātus precizētu.

Attēls: kāda no mezopelagiskā slāņa zivīm, ar šīs zonas dzīvniekiem raksturīgajām lielajām acīm. Avots: youtube.com.

Avots:

nature.com

Etiķetes:{tortags,932,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.