Kādēļ zebras ir svītrainas – gadsimtiem senā mīkla beidzot atrisināta

Jautājums, kādēļ zebras ir svītrainas, nodarbinājis cilvēku prātus jau gadsimtiem ilgi. Par neparasto parādību diskutējuši daudzi izcili zinātnieki un dabas pētnieki, to skaitā evolūcijas teorijas autori Čārlzs Darvins un Alfrēds Rasels Volless, taču pat viņiem neizdevās atrisināt dabas veidoto mīklu. Tagad tas beidzot ir izdevies amerikāņu zinātniekiem.

Sistemātiski pārbaudot populārākās līdz šim izvirzītās hipotēzes par zebru svītru iespējamo nozīmi, pētnieki nonākuši pie secinājuma, ka iemesls, kādēļ zebras evolūcijas gaitā iemantojušas melnbalto apmatojumu, ir insekti. Pētījumu veikuši Kalifornijas universitātes (ASV) zinātnieki, un tā rezultāti publicēti 2014.gada aprīlī zinātniskajā žurnālā „Nature Communications”.

Zebras, līdzīgi kā teju visi zīdītāji, cieš no dažādu insektu, piemēram, cece mušu, kodumiem. Datu analīzes rezultātā izdevies pierādīt, ka insekti izvairās no melnbalti svītrotām virsmām, tātad svītras visticamāk kalpo kā aizsardzības sistēma.

Jaunajā pētījumā tika pārbaudītas piecas izplatītākās hipotēzes par zebru apmatojumu:

• Apmatojums kā neparasta kamuflāža (maskēšanās funkcija);
• Apmatojuma krāsa kā ķermeņa termoregulācijas mehānisms;
• Apmatojums kā atpazīšanās un komunikācijas līdzeklis (sociālā funkcija);
• Apmatojums kā līdzeklis plēsēju vizuālai mulsināšanai;
• Apmatojums kā līdzeklis cīņai pret ektoparazītiem jeb ārējiem parazītiem.

Izpētes darbā tika apskatītas septiņas dažādas zebru sugas un zebrām radniecīgie dzīvnieki - zirgi un ēzeļi, analizējot dzīvnieku apmatojuma krāsojuma, biezuma u.tml. atšķirības. Lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par apmatojuma svītru funkciju, tika izvēlēti dzīvnieki, kas mita būtiski atšķirīgās vidēs veģetācijas (mežaini vai klaji zemes apgabali), drošības (plēsēju skaits), temperatūras un insektu izplatības ziņā.

Rūpīgi analizējot pieejamos datus, zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka vienīgā no piecām izvirzītajām versijām par zebru svītrojuma funkciju, kas gūst empīriskus pierādījumus, ir hipotēze, ka dzīvnieku pamatojums kalpo kā līdzeklis cīņā pret ektoparazītiem. Apgabalos, kuros ir lielāka asinssūcēju kukaiņu daudzveidība, zebru svītrojums bija daudz intensīvāks svītru biezuma ziņā.

Vadošais pētnieks Timo Karo (Timo Caro), komentējot izpētes rezultātus, izteicies: „Pētījuma rezultāti mani izbrīnīja. Strādājot ar datiem par zebrām dažādos apgabalos, atkal un atkal bija redzams, ka dzīvnieki ar visintensīvāko strīpojumu mita teritorijās, kur bija vislielākā asinssūcēju insektu koncentrācija.”

Tomēr, ja svītas kalpo kā tik efektīvs aizsardzības līdzeklis pret insektu kodumiem, kādēļ evolūcijas gaitā tas izveidojies tikai zebrām? Pētniekiem izdevies atrisināt arī šo jautājumu. Izrādās, zebrām ir salīdzinoši īsāks apmatojums nekā citiem attiecīgo dabas zonu zīdītājiem – īsāks par insektu-asinssūcēju snuķīšu garumu, tādēļ tas zebru miesu nepasargā no sāpīgajiem kodumiem.

Iegūtie pētījuma rezultāti sniedz atbildi mūžsenajam jautājumam par zebru svītru funkciju, taču tajā pašā laikā tie dod zinātnes pasaulei jaunu, vēl neizskaidrotu mīklu – kādēļ insekti izvairās no svītrainām virsmām. Pagaidām jautājums nav pētīts gana plaši, lai būtu iespējams par to izvirzīt ticamas hipotēzes, taču Karo izteicies, ka šī varētu būt nākamā risināmā dzīvnieku evolūcijas mīkla. Neatrisināts paliek arī jautājums, kādēļ līdzīgs apmatojums nav izveidojies zebru radiniekiem - savvaļas zirgiem un ēzeļiem, kuri, līdz cilvēks tos pieradināja, izsenis līdzās zebrām mituši ektoparazītiem bagātajā Āfrikas kontinentā.

Attēls: Līdzenumu zebras (Equus quagga) Okavango, Botsvanā, 2002. P.Maritz foto.

Avots:

news.ucdavis.edu

Etiķetes:{tortags,950,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.