Atklājumi.lv

Zinātnieki atrod Turcijā senāko zināmo akmens darbarīku

Zinātnieki Turcijā atraduši Anatolijas pussalā vecāko, līdz šim zināmo, ar 1,2 miljonu gadu senatni datētu akmens rīku, tādējādi paplašinot agrā pleistocēna Homo ģints fosiliju, dzīvesvietu un rīku atradumu vietu skaitu Eiropā.

Pētījumu veikuši Londonas Universitātes Karaliskās Holovejas koledžas pētnieki sadarbībā ar starptautisku zinātnieku komandu no Turcijas, Nīderlandes un Lielbritānijas.

Cilvēka darinātais primitīvais rīks, noskaldīta kvarcīta plāksnīte, atrasta Gedicas upes senajos nogulumos Turcijas rietumu daļā. Šķietami nelielais atradums dod būtisku ieskatu seno cilvēku migrācijā no Āzijas un Āfrikas uz Eiropu – informāciju par laiku, kad pārvietošanās notikusi un ceļiem, kurus arhantropi izmantojuši, dodoties jaunu dzīves vietu meklējumos.

Gedicas upes nogulumos atrastā kvarcīta plāksnīte ir senākais droši datētais Homo darinātais artefakts Turcijā, un upes palienē pirms vairāk nekā miljons gadiem to visticamāk atstājis kāds Homo erectus sugai piederīgs hominīns [1.].

Komentējot savu atklājumu Holovejas koledžas profesore Daniela Šrēve (Danielle Schreve) sacīja: „Akmens plāksne bija neticami aizraujošs atradums. Es pētīju upes līkuma nogulumus, kad manu uzmanību piesaistīja rozīgs akmens. Kad apskatīju to uzmanīgāk, pamanīju nešaubīgas pazīmes, ka man rokās ir cilvēka darināts rīks."

Lai noskaidrotu upes meandra nogulumu vecumu, kur tika atrasts akmens darbarīks, zinātnieki izmantoja augstas precizitātes radioizotopisko datēšanu (argona-argona metodi) un paleomagnētiskos lavas plūsmas mērījumus. Izpētes rezultāti liecina, ka kāda seno cilvēku grupa šai vietā uzturējusies pirms 1,17-1,24 miljoniem gadu.

Tiesa, arī iepriekš Turcijas rietumos tikuši atrasti daži artefakti, kas mudināja domāt par agrīnu hominīnu klātbūtni šai apkārtnē. No tiem nozīmīgākais ir Homo erectus galvaskausa fragments, ko 2002.gadā dekoratīvā akmens - travertīna - ieguves darbu laikā uzgāja raktuvēs pie Koçabas pilsētas. Sākotnēji, izmantojot termoluminiscences metodi, travertīna slāņus, kuros fosiliju atrada, datēja ar apmēram 550 līdz 600 tūkstošiem gadu pirms mūsdienām, kamēr elektronu spinu rezonanses metode deva 1.11 ± 0.11miljonus gadu lielu senatni. Ņemot vērā, ka ar abām metodēm iegūtie datējumi bija tuvi to maksimālā hronoloģiskā tvēruma robežām, līdz ar to palielinot kļūdas iespējamību, tika veikts jauns starpnozaru pētījums, kura 2014.g. sākumā izdevumā "Earth and Planetary Science Letters" publicētie rezultāti bija gandrīz saskanīgi ar datējumu, ko iepriekš ieguva ar ESR metodi - kā minimālais iegulu un līdz ar tām - galvaskausa - vecums tika noteikts 1,1 miljoni gadu.

Diemžēl, kā tas nereti notiek, kad zinātnes jaunumi nonāk līdz publisko attiecību jomai, arī šī atraduma sakarā izplatītā preses relīze (atšķirībā no akadēmiskās publikācijas brīvi pieejamā kopsavilkuma) satur maldinošu apgalvojumu, kas, ja tiek nekritiski uztverts, rada nepareizu izpratni par Eiropas senākās apdzīvotības hronoloģiju. Tajā teikts, ka pie Gedicas upes atrastais akmens rīks "atklāj, ka cilvēki Eiropas un Āzijas "vārtus" šķērsojuši pirms apmēram 1,2 miljoniem gadu - agrāk nekā iepriekš domāts". Tomēr katrs, kas interesējas par paleoantropoloģiju un cilvēka evolūciju zina, ka tā nav taisnība - zinātnieku rīcībā jau ilgāku laiku ir virkne datu, kas ar lielu ticamības pakāpi ļauj pamatot arhantropu ierašanos Eiropā jau pirms apmēram 1,6 miljoniem gadu. Turklāt tieši Anatolija kā Vidusjūras piekrastes josla, kurā satek ceļi gan no Tuvajiem Austrumiem, gan no Āzijas, kā izdevumā "Quaternary Science Reviews" 2015.g. februārī publicētā raksta par Gedicas plāksnītes datējumu kopsavilkuma pirmajā teikumā norāda paši pētījuma autori: "bieži tiek norādīta kā pleistocēna hominīnu iecienītākais izplatīšanās ceļš".

Runājot par konkrētiem piemēriem, varam norādīt, piemēram, uz 2013.g. arī "Quaternary Science Reviews" publicēto rakstu "Continuity or discontinuity in the European Early Pleistocene human settlement: the Atapuerca evidence". Sniedzot konspektīvu ieskatu tobrīd zināmajos faktos par hominīnu pirmo (senāko) ierašanos Eiropā, autori raksta:

"Pēdējo gadu laikā pieaudzis liecību skaits, kas vēstī par hominīnu apdzīvotību agrā pleistocēna Eiropā, apgabalos starp 37 un 47 paralēli (apledojumu un ar tiem saistītā aukstā klimata dēļ šādiem vides apstākļiem vēl nepiemērojušies hominīni, kā liecina līdzšinējie atradumu vai, pareizāk sakot, to trūkums, agrā pleistocēna Eiropā nevarēja izdzīvot augstāk par līniju Nante-Grāca-Kišiņeva - red. piez.). Līdzās Spānijā Atapuerkas kalnos uzietajai Ziloņu alas senvietai, kuras dziļākajos slāņos atrastās hominīnu fosilijas datētas ar 1,1 līdz 1,3 milj.g. tālu senatni, daļas šo vietu atradumi, pamatojoties uz paleomagnētisma un absolūtās hronoloģijas datējumiem, kā arī biostratigrāfisko informāciju, tiek uzskatīti par vecākiem nekā Jaramillo normālās polaritātes magnētiskais periods (1,072 milj.g. - 988 tūkst.g.). Tā piemēram, Kozarnikas alā Bulgārijā iegūtie dati liecina, ka hominīdi tur atradušies laikā starp 1,6 un 1,4 miljoniem gadu pirms mūsdienām. Hero (Hérault) ielejā Francijā līdz ar 1. tipa (Olduvajas - red. piez.) akmens rīkiem uzietās mugurkaulnieku faunas atliekas datētas ar 1,57 miljoniem gadu. Tāpat vēl vairākās vietās Francijā, Luāras baseina vidienes nogulumos atrastie 1.tipa artefakti apliecina cilvēku klātbūtni Centrālajā Francijā vismaz sākot no 1,1 miljona gadu. Dienviditālijā Foglijas provincē pie Apūlijas esošās Pirro Nord senvietas izpētē iegūtie sākotnējie rezultāti, balstoties uz biostratigrāfiju un paleomagnētismu ļauj izvirzīt pieņēmumu, ka hominīni tur dzīvojuši pirms Jaramillo perioda (ap 1,3 miljoniem gadu pirms mūsdienām). (..) Dienvidspānijā Barranco León un Fuente Nueva 3 senvietās iegūti dati, kas lielas tur atrastas 1. tipa akmens priekšmetu kopas ļauj datēt ar laiku starp 1,1 un 1,4 miljoniem gadu."

Attēlā: Gedicas upes palienas nogulumos atrastā primitīvā akmens atšķila. Londonas universitātes publicitātes foto.

Piezīmes:

[1.] Hominīni (Hominini) - cilvēkpērtiķu un cilvēka dzimtas (Hominidae) cilts, kurā apvienotas visas cilvēku sugas pēc nodalīšanās no tuvākās radniecīgās līnijas - šimpanžu cilts (Panini).

Avoti:

royalholloway.ac.uk
sciencedirect.com
dailymail.co.uk
academia.edu
museoevolucionhumana.com
geology.rutgers.edu

Etiķetes: {tortags,1176,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.