Atklājumi.lv

Neandertāliešu uzturs: 80% gaļas, 20% dārzeņu

Pēdējos gados Rietumu pasaulē par modes lietu ir kļuvusi tā sauktā paleodiēta. Šajā gadījumā ar vārdu „paleodiēta” ir jāsaprot ideja par atgriešanos pie uztura, ko lietoja mūsdienu cilvēka priekšteči, kas dzīvoja paleolītā pirms neolīta revolūcijas, kad aizsākās zemkopības apguve – ēdienkarte, ko sastāda gaļa, zivis, svaigi augļi un dārzeņi, no uztura izslēdzot piena produktus, graudaugus un moderni apstrādātos pārtikas produktus.

Tas, cik šāds uztura plāns piemērots mūsdienu cilvēkam, lai paliek katra paša ziņā, taču viens ir skaidrs – homo ģints uzturs evolūcijas gaitā ir mainījies pamatīgi.

Ko ēda mūsu senči – mednieki-vācēji? To jaunā pētījumā pievēršoties neandertāliešu ēdienkartei, noskaidrojuši zinātnieki no Tībingenas universitātes (Vācija) izpētes institūta „Senckenberg Center for Human Evolution and Palaeoenvironment”. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālos „Journal of Human Evolution” un „Quaternary International”.  

Lai uzzinātu, no kā pārtikuši neandertālieši, zinātnieki ķērās pie kaulu fosiliju kolagēna šķiedru izpētes. Kolagēns ir nozīmīga saistaudu organiskā sastāvdaļa kaulos, zobos, skrimšļos, cīpslās, saitēs un ādā, kas sevī glabā pavedienus par indivīda uzturu dzīves laikā.

Kaulu fosilijas pētījumam zinātnieku komanda ieguva divās arheoloģisko izrakumu vietās Beļģijā. Izrakumos atrastie kauli bija 40–45 gadu tūkstošus veci. Zinātniekiem izdevās atrast kaulu fosilijas no visdažādākajiem dzīvniekiem, to skaitā mamutiem, vilnainajiem degunradžiem, savvaļas zirgiem, ziemeļbriežiem, Eiropas bizoniem, alu hiēnām, lāčiem, lauvām un pat vilkiem. Turpat netālu tika atrasti arī vairāku neandertāliešu kauli.

Līdz šim vairums zinātnieku uzskatīja, ka neandertāliešu uzturs daudz neatšķīrās no tiem līdzās dzīvojošo plēsīgo dzīvnieku ēdienkartes.

Taču jaunā pētījuma rezultāti atklāja pavisam citu ainu. Plēsēji šai laikā devuši priekšroku mazākiem medījumiem, piemēram, ziemeļbriežiem, savvaļas zirgiem un bizoniem, turpretī neandertālieši galvenokārt pārtikuši no lielo zālēdāju, piemēram, mamutu un vilnaino degunradžu gaļas.

Turklāt neandertālieši nepārtika no gaļas vien. Atsevišķu aminoskābju izotopu kompozīcija kolagēnā liecina, ka aptuveni 20% no neandertāliešu ēdienkartes sastādīja dažādi augi.

Tas, kāda nozīme neandertāliešu uzturā bija augu valsts produktiem, ir evolucionāri nozīmīgs jautājums, par kuru zinātniskajās aprindās nevarēja vienoties gadu desmitiem ilgi, jo trūka viennozīmīgu pierādījumu.

„Šajā pētījumā pirmo reizi ir izdevies noteikt, kādu daļu no vēlo neandertāliešu uztura sastādīja augu valsts izcelsmes pārtika. Līdzīgi rezultāti iegūti, pētot nesenākos akmens laikmeta cilvēkus,” - norādījis profesors Herve Boherens (Herve Bocherens) no Tībingenes universitātes.

Tībingenes universitātes zinātnieki pievērsās neandertāliešu ēdienkartes izpētei cerot, ka rezultāti pietuvinās atbildei uz jautājumu par neandertāliešu izmiršanu pirms 40 tūkstošiem gadu – nozīmīgu notikumu, kura iemeslus neapstrīdami izskaidrot līdz šim nav izdevies nevienam.

Pētījuma autori norādījuši, ka jaunajā pētījumā iegūtie rezultāti liecina, ka uzturs nav bijis izšķirošais faktors neandertāliešu izmiršanā, tātad meklējumi jāturpina.

Attēlā: neandertālieša galvaskauss. Publicitātes foto.

Avots:

senckenberg.de

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.