Atklājumi.lv

Orangutānu prasme kontrolēt balsi var liecināt par hominīdu runas spēju izcelsmes evolucionāro senumu

Orangutāns vārdā Rokijs sniedzis zinātniekiem būtiskus pierādījums izpratnei par to, kā sākotnēji veidojusies cilvēka runas spēja. Spēlējot “atdarināšanas spēli”, Rokijs spēja atkārtot augstumu un toni skaņām, ko viņam demonstrēja zinātnieki.

Daremas universitātes (Lielbritānija) zinātnieku pētījums atkārtoti parādīja, ka orangutāniem piemīt spēja kontrolēt savu balsi. Šī pētījuma rezultāti varētu tuvināt nobeigumam strīdu par to, vai cilvēku runas spējas ir cēlušās no mūsu agrīnajiem priekštečiem.
Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Scientific Reports”.  

Iepriekš valdīja uzskats, ka cilvēkpērtiķi, mūsu tuvākie evolucionārie radinieki, nespēj iemācīties jaunas skaņas vai kontrolēt savu balsi (spēja, kas nepieciešama, lai apgūtu jaunas, patskaņiem līdzīgas skaņas). Ņemot vērā, ka runas spēja ir apgūta uzvedība, tika pieņemts arī, ka mēs to nevarētu būt mantojuši no cilvēkpērtiķiem. Vairākos eksperimentos 20.gs. bija izdevies orangutāniem iemācīt zīmju valodu un pierādīt, ka viņi to saprot un tajā spēj izteikt savas vajadzības, tomēr, runājot par šo cilvēkpērtiķu spējām apgūt jaunas vokālas skaņas, rezultāti nebija iepriecinoši - vairāku gadu darba rezultāts labākā gadījumā bija dažas nepārliecinošas skaņas. Tad beidzot pētniekiem uzspīdēja veiksme - 2010.g., strādājot ar Ķelnes zooloģiskajā dārzā turētu ap 45 gadus veco Borneo orangutānu mātīti Tildu, doktoram Adriano Lameiram (Adriano Lameira), tolaik Amsterdamas universtitātes zinātniekam, izdevās konstatēt, ka pērtiķiene spēj atdarināt patskaņiem līdzīgu skaņu ritmu un ātrumu.

Tagad, pārgājis uz Daremas universitāti, Lameira, kopā ar kolēģiem vēlējās savus iepriekšējos novērojumus pārbaudīt ar citu orangutānu. Pētnieku mērķis bija noskaidrot, vai orangutāniem piemīt spēja iemācīties jaunas skaņas un kontrolēt savu balsi.
Pētījumam zinātnieki izvēlējās Rokiju, 11 gadus vecu orangutānu (pētījuma laikā viņam bija 8 gadi), kas mitinās Indianapoles zooloģiskajā dārzā (ASV).

Pētījuma laikā zinātnieki lielu uzmanību pievērsa tam, lai pēc iespējas mazāk tiktu ietekmēts dzīvnieka ierastais dienas režīms un vide.

Lai pārliecinātos, vai orangutāniem piemīt spēja kontrolēt savu valsi, zinātnieki radīja patskaņiem līdzīgas skaņas un Rokijam bija jāmēģina tās atdarināt.

Zinātnieki variēja gan skaņu toni, gan augstumu, izmēģinot visdažādākās skaņas. Pēc tam viņi salīdzināja Rokija izdvestās skaņas ar tām, kas pieejamas orangutānu saucienu datubāzē.

Datubāzē apkopotas orangutānu izdvestās skaņas, kas iegūtas no 12,000 stundu ilgiem novērojumiem, kuros dokumentēti vairāk nekā 120 savvaļā un nebrīvē dzīvojošu indivīdu.

Skaņu salīdzināšanas rezultātā noskaidrojās, ka orangutāni spēj apgūt jaunas skaņas un kontrolēt balsi – Rokija atdarinātās skaņas neatbilda tām, kas fiksētas plašajā datubāzē. Tas mudina domāt, ka orangutāns šīs skaņas iemācījies eksperimenta laikā.

Šis pētījums ir nozīmīgs, atbildot uz jautājumu par vokālo spēju izpaustu vai potenciālu esamību visās vai daļā to agrīno hominīdu populācijās, kas apdzīvoja Zemi vēl pirms cilvēku un orangutānu ģintis atdalījās no kopējā pirmsenča. Šeit ir svarīgi norādīt, ka orangutāni (Āzijas pērtiķu grupa, no kuras līdz mūsdienām izdzīvojuši tikai orangutāni) nodalījas krietni senāk (pirms apm. 12 miljoniem gadu) nekā gorillas (~8 milj.) un šimpanzes (~5 milj.), resp. - eksperimentā ar Rokiju iegūtie rezultāti ļauj izdarīt pieņēmumu, ka balss modulācijas spējas bija izveidojušās jau seno, pirms apm. 15 miljoniem gadu atpakaļ pastāvējušo Āfrikas primātu populācijā.

Attēls: wikimedia.org.

Avoti:

dur.ac.uk
bbc.com

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.