Jauns atklājums liks pārskatīt cilvēku agrīnās attīstības vēsturi
- Detaļas
- Publicēts 11 Septembris 2017
- Autors Agnese Reķe
Ilgu laiku zinātnes pasaulē valdīja uzskats, ka cilvēku agrīnās attīstības pirmsākumi meklējami Āfrikā. Jaunā izpētē zinātnieki Krētā atraduši pēdu nospiedumus, kas liek pārvērtēt visu, ko zinām par pirmatnējo cilvēku evolūciju. Atrastie, mūsdienu cilvēka pēdu formai līdzīgie nospiedumi ir aptuveni 5,7 miljonus gadu veci. Pēc līdzšinējiem uzskatiem šai laikā mūsu senči joprojām staigāja pa Āfriku ar pērtiķveidīgām pēdām.
“Tas, kas padara šo atklājumu tik īpašu, ir atraduma vecums un atrašanās vieta,” norādījis viens no pētījuma autoriem, profesors Pērs Ālbergs (Per Ahlberg) no Upsalas universitātes (Zviedrija). Līdz šim visas hominīnu (visas cilvēku sugas pēc nodalīšanās no radniecīgās šimpanžu cilts) fosilijas, kas vecākas par 1,8 miljoniem gadu, bija atrastas tikai Āfrikas kontinentā.
Kopš australopiteka (Australopithecus) fosiliju atrašanas Āfrikas dienvidu un austrumu daļā 20.gadsimta vidū pieņemts, ka cilvēku attīstības šūpulis bijis Āfrikas kontinents. Vēlāki atradumi šajos reģionos, piemēram, 1973.gadā atklātie Australopithecus afarensis piederošie pēdu nospiedumi (pēc atraduma vietas saukti par Laetoli pēdu nospiedumiem) Tanzānijā, Āfrikas hipotēzi kā cilvēku agrīnās evolūcijas šūpuli nostiprināja. Sāka izplatīties uzskats, ka visticamāk hominīni ne vien radušies Āfrikā, bet arī palikuši tur ģeogrāfiski izolēti vairākus miljonus gadu, pirms tie sākuši izplatīties pa Eiropu un Āziju.
Tagad zinātnieki Krētas salā (Grieķija) atraduši 5,7 miljonus gadu senu pēdu nospiedumu, kas liek apšaubīt to, vai Āfrika patiešām bijusi vienīgā vieta, kur notikusi cilvēku ģints agrīnā attīstība.
Cilvēku pēdām ir ļoti specifiska forma. Tai līdzīgas nav nevienai citai dzīvnieku sugai - gara pēdas apakša ar 5 īsiem pirkstiem bez dzīvniekiem raksturīgajiem nagiem un vienu pirkstu, kas ir lielāks par citiem (īkšķis). Mūsu tuvākajiem radiniekiem, cilvēkpērtiķiem, pēdas vairāk līdzinās mūsu roku plaukstām, ne pēdām.
Iepriekš pieminētie 3,7 miljonus gadu vecie Laetoli pēdu nospiedumi ir līdzīgi mūsdienu cilvēku pēdu nospiedumiem. Turpretī 4,4 gadu vecajam Ardipithecus ramidus no Etiopijas, senākajam zināmajam hominīnam, kura fosilijas saglabājušās pienācīgā stāvoklī, bija pēdas kā pērtiķiem. Līdz šim tika uzskatīts, ka laikā, kad Zemi apdzīvoja Ardipithecus ramidus, cilvēku pēdu forma nemaz nebija izveidojusies. Jaunais atklājums Krētas salā liek līdzšinējo uzskatu apšaubīt.
Jaunatklātajiem pēdu nospiedumiem Krētas rietumu daļā Trahilā ir nepārprotama cilvēku pēdām raksturīga forma. Pēdu nospieduma fosilijā redzamais īkšķis ir līdzīgs mūsdienu cilvēka īkšķim gan pēc formas, gan izmēra un novietojuma. Arī pēdas forma ir ļoti līdzīga. Kopumā pēdas nospiedums ir primitīvāks, nekā Laetoli, tomēr to neapšaubāmi atstājusi agrīnajiem hominīniem piederīga būtne.
Pētnieki uzskata, ka pēdu nospiedumi radušies smilšainā vietā jūras krasta tuvumā.
Krētā atrastie 5,7 gadus vecie pēdu nospiedumi ir jaunāki nekā vecākā zināmā hominīna fosilija (Sahelanthropus no Čadas), taču vairāk nekā miljons gadus vecāki par pērtiķveidīgajiem Ardipithecus ramidus pēdu nospiedumiem. Tas savukārt rada šaubas par to, vai ardipiteks patiešām bijis vēlāko hominīnu tiešais priekštecis, kā uzskatīts līdz šim.
Laikā, kad Trahilas pēdu nospiedumu īpašnieks pārvietojās pa mūsdienu Krētas salas teritoriju, uz Zemes pēc ģeoloģiskās laika skalas bija miocēna (23,03–5,33 milj. gadu pirms mūsdienām) – neogēna epohas pirmā perioda – beigu posms.
Šai laikā Sahāras tuksnesis vēl nebija izveidojies. Savanna stiepās no Ziemeļāfrikas līdz pat Vidusjūras austrumu daļai, un Krēta vēl nebija atdalījusies no Grieķijas kontinentālās daļas.
“Atklājums liek pārdomāt būtiskus līdz šim pieņemtos uzskatus par cilvēku priekšteču agrīno evolūciju, tādēļ tas visticamāk raisīs plašas diskusijas. Vai pētnieki pieņems jauno atklājumu kā pārliecinošu argumentu tam, ka miocēnā hominīni apdzīvojuši arī Krētu – to rādīs laiks,” pētījuma rezultātus komentējis Ālbergs.
Avots:
© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.
Jaunākie komentāri
Fizikālās ķīmijas katedra aicina uz semināru par molekulārajiem kristā...
Virsjakas no zirnekļu zīda: realitāte jau šogad
Pārsteidzošā atmiņa - cilvēki spēj atpazīt pirms 10 gadiem redzētus at...