Atklājumi.lv

Evolūcijas grimases jeb kā izskatīsies mūsu pēcteči?

Krievijas žurnāls „Химия и жизнь" un D. Zimina fonds „Dinastija" organizēja „Zinātnieku kafejnīcu", kurā antropologi stāstīja par cilvēka evolūciju. Pēdējie ar cilvēku saistīti atklājumi liecina par to, ka civilizācijas vecums ir ap 400 tūkstošiem gadu.

Pirmie primāti cēlušies pirms 65 miljoniem gadu. Cilvēka senči sāka staigāt uz divām kājām apmēram pirms 7 miljoniem gadu. Vēl pirms 4,5 miljoniem gadu mūsu sencis izskatījās pa pusei pērtiķis, pa pusei – cilvēks. Bet pirms 3 miljoniem gadu sākas straujš smadzeņu palielināšanās process. Ļoti ātri mūsu sencis saprata, ka izmantot darba rīkus ir daudz izdevīgāk, nekā darboties kailām rokām.

Maskavas universitātes Bioloģijas fakultātes Antropoloģijas katedras asistents S. Drobiševskis stāsta, ka izplatītākā hipotēze par stāvus staigāšanas iemesliem ir saistīta ar klimata izmaiņām Āfrikā – kļuva ievērojami aukstāk. Tropu mežu vietā izplatījās savannas. Mūsu senčiem vajadzēja pacelties, lai redzēt pāri garai zālei. Stāvošs primāts arī izskatās lielāks un stiprāks, nekā četrkājainais. Pastāv arī citas hipotēzes.

Mūsdienās zinātnieki pārliecināti, ka smadzenes palielinājās, jo ievērojami uzlabojas pārtikas kvalitāte un palielinājās tās daudzums. Jo daudzveidīgāks uzturs, jo vairāk nepieciešamu barības vielu var saņemt smadzenes. Viena no hipotēzēm saistīta nevis ar gaļu, bet ar ogļhidrātu (cietes) daudzumu, ko varēja iegūt no augu saknēm un gumiem. Ir pierādīts, ka intelekta līmenis ir augstāks cilvēkiem (un dzīvniekiem), kam ir lielāka smadzeņu masa.

S. Borinska, N. Vavilova Ģenētikas institūta Genoma analīzes laboratorijas vadošā zinātniskā līdzstrādniece, apgalvo, ka galvenais faktors saistīts ar komunikāciju – gan savā grupā, gan starp grupām.

Šo apgalvojumu atbalstīja Krievijas Zinātņu akadēmijas Etnoloģijas un antropoloģijas institūta starpkulturālās psiholoģijas sektora vadītāja M. Butovska. Primāti no pārējiem dzīvniekiem atšķiras ar savu sabiedrisko intelektu un socialitāti. Tāpēc ļoti svarīgs elements ir atmiņa. Nepieciešams atcerēties visus savējos un atšķirt tos no svešajiem. Atmiņas attīstība ietekmē smadzeņu attīstību. Mūsdienās cilvēks ir spējīgs atcerēties 120 cilvēku sejas. Tas pats bijis arī senatnē. Cilvēku grupas kopēja darba paraugs – iedzīšanas medības. Cilvēki varēja dabūt vairāk gaļas, uzlabojas uzturs, bet cilvēks kļuva par plēsoni. Bet otrādi – plēsēji par cilvēkiem gan nekļuva.

1,5 miljonu gadu laikā taisni staigājošo pērtiķcilvēku evolūcija noveda līdz mūsdienu cilvēkam ar lielu smadzeņu apjomu. Ģenētiski pirmie Homo sapiens parādījās pirms 200 tūkstošiem gadu. Ģenētiskas metodes ir ļoti precīzas. Piemēram, ir pierādīts, ka tagad dzīvo 16 miljoni Čingizhana pēcteču (čingizīdu). Mongolijā viņi veido 8% no visiem iedzīvotājiem. Un evolūcija nav beigusies.

Jeļena Godina, Maskavas universitātes Antropoloģijas ZPI un muzeja laboratorijas vadītāja un žurnāla „Вестник МГУ. Антропология" galvenā redaktore, pievērš uzmanību tam, ka antropoloģijā mūsdienās ļoti izplatīts termins ir "mikroevolūcija". Vispirms, tā ir akcelerācija jeb sekulārā variācija (1), kas fiksēta pēdējos 200 gadus. Daži zinātnieki akcelerācijas fenomenu skaidro ar plašu alumīnija izmantošanu sadzīvē, kas sākas 19. gs. beigās. Alumīnijs krājas garo kaulu augšanas zonā, kauli aug ilgāk un straujāk. Tagad alumīnija traukus lieto ļoti maz, arī akcelerācija gandrīz beigusies.

Daži fantasti nākotnes cilvēku redz kā milzīgas smadzenes plānā galvaskausā, kas pārvietojās ar domas spēku.

Sarunā piedalījušies antropologi tam nepiekrīt, kaut arī smadzenes, iespējams, var nedaudz palielināties. Mūsdienu cilvēki maz noslogoti fiziski, tāpēc notiks skeleta gracilizācija: kauli būs tievāki, smalkāki. Lielas smadzenes prasa lielu asins apgādi, tāpēc plaušas un sirds būs lielāki. Tātad, cilvēki būs mazāka auguma, ar īsām kājām, sievietēm gurni būs platāki, jo bērnu galvaskauss būs lielāks, nekā tagad.

Runājot par to, cik daudz laika visam tām būs vajadzīgs, jāatceras, cik ilgs laiks bija vajadzīgs visām iepriekšējām izmaiņām.

Cilvēka izskatu var ietekmēt ne tikai mazkustīgs dzīvesveids, bet arī sliktā ekoloģija: netīrās atmosfēras dēļ acis kļūst mazākas, lai attīrītu gaisu – palielināsies deguns, mati nebūs vajadzīgi u.t.t.

No teiktā ir skaidrs, ka tas, kāds būs nākotnes cilvēks ir atkarīgs no mums pašiem.

(1) Sekulārā variācija jeb sekulārais trends ir pazīme vai pazīmju kopums, kas nemainīgi izpaužas ilgstošā laika posmā. (Red. piez.)

Interesanti: cilvēks pēc 1 miljona gadu datorgrafiķu skatījumā:

http://www.worth1000.com/contests/12579/humans-in-one-million-years

Etiķetes:{tortags,583,1}{/groups}