Atklājumi.lv

Jauns pētījums pierāda: Afāras australopitekiem bija mūsdienu cilvēkiem līdzīga pēdas velve

Cilvēka evolūcijas izpētē ļoti svarīgs ir jautājums par spēju pārvietoties uz divām kājām. Tas ir cieši saistīts ar kāju un pēdu anatomisko uzbūvi.

Ļoti liela nozīme ir tādai pēdas īpašībai, kā pēdas velve. Kā zināms, cilvēki, kam šī velve ir vāji izteikta, pārvietojoties uz kājām cieš sāpes. Šai vainai ir savs nosaukums – tā ir tā saucamā plakanā pēda. Pēdas velve attīstījās kopā ar pašu procesu – staigāšanu vertikāli uz divām kājām. Šis staigāšanās veids sāka attīstīties ļoti sen, pirms parādījās cilvēki. Tas bijis raksturīgs pat kopējiem cilvēka un šimpanzes senčiem, kuri pārvietojās pa lieliem koku zariem uz divām kājām, pieturoties ar rokām pie augstākiem zariem. Protams, šo būtņu kāju uzbūvi un konkrēti – pēdas velves loku nevar salīdzināt ar mūsdienu cilvēka pēdas velvi, bet pēda tomēr sākusi mainīties jau miocēnā.

Kad parādījās australopiteki – pēdējais posms pirms Homo, pēdas velve jau bija labi attīstīta. Par Afāras australopiteka atradumiem Austrumāfrikā daudz rakstīja, kad 1974. gadā paleoantropologa Donalda Džohansona vadītā ekspedīcija uzgāja skeletu, no kura bija saglabājušies ap 40% kaulu – slaveno Lūsiju. 1990.gadā D.Džohansona grāmata "Lūsija" iznāca arī latviešu valodā, kā viena no pēdējām populārzinātniskās sērijas "Apvārsnis" grāmatām.

Australopithecus afarensis ir viena no senākajām sugām Australopithecus ģintī – senāko atradumu vecums ir 4,2 milj. gadu. Jau XX gs. beigās, pamatojoties uz Lūsijas un vairāku citu indivīdu fosīlijām (pašlaik ir atrasti vairāk nekā 300 Afāras australopiteku indivīdi) bija pierādīts, ka šīs būtnes staigāja uz divām kājām, turot ķermeni vertikāli. Australopitekiem bija labi attīstīts ķermenis, bet galva saglabāja daudz arhaisku pazīmju, it kā galvaskauss attīstībā nespēja panākt ķermeni.

2000.gadā atrada „Lūsijas meitu" – trīs gadus vecu Afāras australopiteku meiteni, kas dzīvoja pirms 3,6 milj. gadu. Tās skeleta izpēte pierādīja, ka staigājot pa zemi, šī būtne joprojām saglabāja pērtiķa veiklumu kāpelēšanai pa kokiem.

Tagad Donalds Džohansons ir viens no autoriem jaunam, žurnālā "Science" publicētam rakstam par Afāras australopiteka pēdas uzbūvi.

Pāreja uz pastāvīgu pārvietošanos pa zemes virsmu uz divām kājām – bipedālismu ir svarīgs faktors un raksturīga pazīme cilvēka evolūcijā. Spēja staigāt uz divām kājām ir saistīta ar pēdas velves attīstību gareniskā un šķērsvirzienā, kas ļauj saglabāt līdzsvaru un kontrolēt kustības pārvietošanās laikā. Velves attīstība agrīnajiem australopitekiem – Afāras australopiteku sugas pārstāvjiem tika apspriesta ilgu laiku, taču vairāki zinātnieki to apšaubīja.

Tagad, iegūstot analīzei nepieciešamos kaulus, pēdas uzbūve ir pamatīgi izpētīta. Ir konstatēts, ka proksimālo un distālo kaulu galu orientācija veido arku gareniskā virzienā. Velves augstums, plats pamats un šķērsšķautne norāda uz A.afarensis pēdas vidusdaļas lūzuma formu, kas nelīdzinās pērtiķu pēdai. Visa pēdas uzbūve rāda, ka Afāras australopiteku pēda funkcionāli bija ļoti līdzīga mūsdienu cilvēka pēdai un apstiprina pieņēmumu, ka šī suga tiešam bija pielāgojusies staigāšanai uz divām kājām.

Augšējais attēls: portalciencia.net.

Avots:

Carol V. Ward, William H. Kimbel, Donald C. Johanson. Complete Fourth Metatarsal and Arches in the Foot of Australopithecus afarensis//Science 331, 750 (2011) DOI: 10.1126/science.1201463

Etiķetes:{tortags,613,1}{/groups}