Atklājumi.lv

Vīriešu auguma garums un reproduktivitāte

Seno cilvēku un cilvēku senču ķermeņa garums ticis pētīts ne vienu reizi vien. M.Dobrovoļskai, piemēram, ir pētījums par korelāciju starp uztura kompleksa izmaiņām un ķermeņa augumu. Mūsu, latviešu, antropologi pētījuši seno Latvijas iedzīvotāju augumu un bērnu daudzumu. Guntis Gerhards (Latvijas vēstures institūts) pat aizstāvēja doktora disertāciju par seno Latvijas iedzīvotāju ķermeņa garuma izmaiņām pēdējo 9 gadu tūkstošu laikā, bet Gunita Zariņa (Latvijas vēstures institūts) – par Latvijas seno iedzīvotāju demogrāfiju. Viņai arī iznāca grāmata par šo tēmu. Tomēr viņi nesalika kopā savu pētījumu rezultātus, lai izsekotu sakarības starp ķermeņa garumu un bērnu skaitu, nemaz nerunājot par to, lai noteiktu, kā vīriešu ķermeņa garums ietekmē attiecības ar sievietēm, resp. kāda - maza, vidēja vai liela - auguma vīrieši labāk patīk sievietēm.

Mūsdienu cilvēkiem dzimumdimorfisms, kura viena no pazīmēm ir atšķirība vīriešu un sieviešu ķermeņa garumā, nav tik izteikts, kā tas bija mūsu senčiem un kā tas ir vairākiem dzīvniekiem, tai skaitā pērtiķiem, piemēram, paviāniem un gorillām – to tēviņi ir garāki, masīvāki, nekā mātītes. Jāatzīmē, kā mēdz būt arī otrādi – mātītes ir lielākas par tēviņiem. Šāda parādība novērota dažādu dzīvnieku grupu pārstāvjiem, piemēram, kukaiņiem un zirnekļiem, kā arī dažās cilvēku grupās. Piemēram, Āfrikā un Okeānijā ir tautas, kuru sievietes dod priekšroku mazākā auguma vīriešiem, bet vīrieši – lielākām un tuklākām sievietēm.

Žurnālā Behavioral Ecology and Sociobiology (tīmekļa publikācija 15.11.2011.) publicēts Groningenas un Amsterdamas (Nīderlande) universitāšu pētnieku raksts, kura autori mēģinājuši pēc agrāk publicētājiem darbiem noteikt, kā tad īsti ir, kāda auguma vīriešiem dod priekšroku sievietes, kāda auguma vīriešiem ir lielākas izredzes tikt pie bērniem, tātad – kā vīriešu ķermeņa garums var ietekmēt veiksmi atstāt vairāk savu pēcnācēju.

Darbu analīze parādīja, ka agrāko pētījumu rezultāti bija ļoti dažādi. No 18 pētījumiem tikai 3 gadījumos lielāka veiksme konstatēta vīriešiem ar lielāku ķermeņa garumu. 2 darbos atzīmēts pretējais rezultāts – priekšroku ieguvuši mazāka auguma vīrieši. Visbiežāk – 8 darbos - konstatēts, ka vīriešu augumam nav nozīmes, bet 5 darbos – nelineārs sakars starp vīriešu augumu un piekrišanu no sieviešu puses dzemdēt no viņiem bērnus. Tik raibi pētījumu rezultāti izskaidrojami tieši ar to, ka pētījumos bija iesaistīti dažādu tautu pārstāvji, kā arī izmantotas dažādas metodes. Tāpēc autori savā pētījumā izmantoja datus par etniski samērā homogēnu grupu. Tie bija ASV Viskonsīnas pavalsts augstskolu 1957.gada absolventi (Wisconsin Longitudinal Study) – 10317 baltās rases vīrieši un sievietes.

Ķermeņa garuma dati bija norādīti 3578 vīriešiem no 4991. No pārējiem datiem tika izmantota informācija par mācību garumu (gados, vidēji – 3,578), ienākumiem, laulību skaitu, vecumu, kurā noslēgtas pirmās laulības, kopējo bērnu skaitu un bērnu skaitu, kas nodzīvojuši līdz pilngadībai, vīrieša vecumu laikā, kad piedzima pirmais bērns, kā arī apprecējušo bērnu skaits. Bija pieņemts, ka vīriešu reproduktīvais vecums ir līdz 64 gadiem.

Pēc statistiskās analīzes rezultātiem zinātnieki secināja, ka nav lineāras atbilstības starp vīriešu ķermeņa garumu un viņu pilngadīgo bērnu skaitu (visi rezultāti atspoguļoti grafikā). Lielākais bērnu skaits ir vidēja auguma vīriešiem, bet maza un gara auguma vīriešiem bērnu ir mazāk. Dati liecināja, ka vidēja auguma vīrieši precas agrāk, nekā maza un gara auguma vīrieši, tas, savukārt, nozīmē, ka arī pirmais bērns viņiem dzimst ātrāk.

Analizējot sakarības starp vīriešu ķermeņa garumu un citiem parametriem, minētiem raksta sākumā – izglītību un ienākumiem, zinātnieki nonākuši pie līdzīgiem secinājumiem. Kaut bērnu skaits samazinājās ar izglītības līmeņa pieaugumu un palielinājās pieaugot ienākumiem, tomēr, jebkurā gadījumā vairāk bērnu bija vidēja auguma vīriešiem.

Pēdējais parametrs – sakarības starp vīriešu augumu un viņu pieaugušo, apprecējušos bērnu skaitu. Šeit nav atrastas nekādas sakarības.

Sava pētījumā zinātnieki nonākuši pie slēdziena, ka Viskonsīnas pavalsts augstskolu 1957.gada absolventiem – vīriešiem ar vidējo ķermeņa garumu bijis vislielākais bērnu skaits, kas nozīmē, ka tieši šāda tipa vīriešiem bija maksimālā reproduktīvā veiksme. Agrākos pētījumos tika salīdzinātas un analizētas pārāk atšķirīgas grupas pēc etniskā sastāva (piemēram, Āfrikas iezemieši, meksikāņi, ķīnieši) vai sociālā stāvokļa (piem., kara akadēmiju absolventi un pusaudži no nelabvēlīgām ģimenēm). Bija atzīmēts, ka agrākos pētījumos arī statistiskā analīze nav pietiekami plaša. Kopumā 10 darbos no 18 tika konstatēta nelineārā atbilstība starp vīriešu ķermeņa garumu un pēcnācēju skaitu, bet 8 darbos no šiem 10 darbiem autori saskatīja sakarības, kas bija līdzīgas viņu iegūtajiem rezultātiem. Tomēr autori piezīmē, ka viņi neņēma vērā ārlaulību bērnus. Ļoti iespējams, ka liela auguma vīrieši, kas labāk patīk sievietēm, atstāj vairāk bērnu ārpus ģimenēm, taču pētījumā tas neparādījās, jo šādas informācijas datu bāzē nebija.

Attēls: Library of Congress.

Avots:

Gert Stulp, Thomas V. Pollet, Simon Verhulst, Abraham P. Buunk. A curvilinear effect of height on reproductive success in human males // Behavioral Ecology and Sociobiology. Published online 15.11.2011. DOI: 10.1007/s00265-011-1283-2.