Atklājumi.lv

Iegūts jauns, precizēts Gruzijas arhantropu Homo georgicus datējums

Žurnāla PNAS š.g. 6.jūnija numurā starptautiskā zinātnieku grupa publicēja rakstu par Dmanisā atrasto mūsdienu cilvēka iespējamā priekšteča Homo georgicus jaunajiem datējumiem. Tagad ticams datējums ir 1,77 milj. gadu, kas noteikti, izmantojot argona-argona metodi (pēc 40Ar/39Ar izotopiem), paleontoloģijas datus un paleomagnētisko metodi.

Pirmie atradumi Dmanisā Gruzijā tika uzieti vēl 1991.gadā. Šos ļoti senos Homo ģints pārstāvjus nosauca par Homo georgicus. Bija noteikts vecums - 1,85 milj. gadu, bet īsto vietu cilvēka ciltskokā sākumā bija grūti atrast. Par šiem atradumiem 1990.gados publicēja diezgan daudz rakstu ar dažādiem viedokļiem. Daži zinātnieki uzskatīja, ka Dmanisas pārstāvji, iespējams, vēl nav Homo, tie varētu būt kāda australopitēku daļa. Citi izteica domu, ka šie hominīni varētu būt radniecīgi prasmīgajam cilvēkam Homo habilis. Bija arī citi viedokļi. Līdz mūsdienām zināmi 5 galvaskausi un vairāki skeleta kauli. Viens no Gruzijas zinātniekiem, prof.D.Lordkipanidze, Gruzijas Nacionālā vēstures muzeja direktors, 2007.gadā bija atbraucis arī uz Rīgu. Reval Hotel Latvija viņš nolasīja lekciju un atklāja nelielu fotoizstādi, veltītu šiem atradumiem.

Agrajā pleistocēnā Homo pārstāvji migrējuši no Āfrikas uz Eirāziju. Dmanisas cilvēki ir senākie Homo erectus pārstāvji Kaukāza dienvidos, kas apstiprina domu par migrācijām no Āfrikas austrumu virzienā. Neskatoties uz nelielām smadzenēm (600-780 cm2) un primitīviem darba rīkiem, šie cilvēki uzdrošinājās migrēt uz ļoti tālām vietām.

Agrāk zināmie atradumi bija uzieti jaunākos slāņos (strata B), bet pēdējo gadu izrakumi parādīja, ka senākos slāņos (strata A), 85 m attālumā no pirmās izrakumu vietas, arī ir darba rīki kopā ar dzīvnieku kauliem. Ar argona analīzi noteikts šo priekšmetu vecums – 1,85-1,78 milj. gadu. Tā kā darba rīki atrasti senākā slāņa apakšējā horizontā, tad to vecums ir tuvāk 1,85 milj. gadu.

Jaunajā izrakumu teritorijas daļā M5 atrasti 122 darba rīki, lielākā daļa – senākajos slāņos – slānī A, kura biezums ir 1,5 m. Starp atrastajiem rīkiem ir cērtes, nukleji, atskaldot iegūti asmeņi, bet retušētu darba rīku nav. Pēc materiāla un vairākām apstrādes pazīmēm A un B slāņu rīki atšķiras.

Autori domā, ka 80 tūkstošu gadu laikā šī vieta tika apmeklēta vairakkārt. Viņi uzskata, ka, spriežot pēc datējuma, senākie cilvēki Dmanisā parādījās vienā laikā ar Āfrikas homo erectus, bet iespējams, pat agrāk. Āfrikas atradumu vecums ir 1,78 milj. gadu un mazāk, izņemot Kobiforas atradumu KNM-ER 2598. Atradumi Dmanisā noteikti ir senāki par Ķīnas, Javas un Flores salas atradumiem, nemaz nerunājot par Rietumeiropu. Autori izsaka pieņēmumu, ka senākie Homo pārstāvji varēja no Āfrikas migrēt uz Kaukāzu pirms 1,85 milj. gadu. Šeit viņi turpināja attīstīties un sasniedza Homo ergaster līmeni, bet Āfrikā tajā laikā eksistēja Homo habilis. Dažas Homo ergaster grupas atgriezās uz Āfriku, tāpēc tās tur vēlāk bija sastopamas, kopā ar Homo habilis populācijām.

Protams, katram gribas izcelt tieši savus pētījumus, piešķirt tiem lielāku nozīmi, tomēr autori ignorē vairāku Āfrikas atradumu datējumus. Piemēram, minētā Homo erectus atraduma KNM-ER 2598 vecums ir 1,89 milj. gadu, vēl viens galvaskausa KNM-ER 3733, kas ir atrasts 1975.gadā, vecums pārsniedz 1,8 milj. gadu. Tāpēc lasot šo rakstu rodas jautājums: vai šī raksta autori šaubas par Āfrikas atradumu datējumu? Pagaidīsim, gan jau drīz paradīsies jaunie dati, jaunie raksti.

Attēlā: Profesors Dāvids Lordkipanidze ar vienu no Dmanisi galvaskausiem. Publicitātes foto.

Avoti un literatūra:

Reid Ferring, Oriol Oms, Jordi Agustí, Francesco Bernad, Medea Nioradze, Teona Shelia, Martha Tappen, Abesalom Vekua, David Zhvania, and David Lordkipanidze. Earliest human occupations at Dmanisi (Georgian Caucasus) dated to 1.85–1.78 Ma.  PNAS June 6, 2011. http://www.pnas.org/content/early/2011/05/31/1106638108

www.antropogenez.ru - Так в Африке или в Евразии возник Homo erectus?