Atklājumi.lv

Arhantropa žoklis no Malabalanikas alas Serbijā

Arhantropi ir senāko cilvēku grupa, kurā ietilpst vairākas sugas. Senākie pārstāvji — Āfrikā, nedaudz jaunākie — Āzijā, tai skaitā — Homo erectus variācijas. Parādījušies pirms 2,5 milj. gadu un dažādos reģionos pastāvējuši, līdz izplatījās mūsdienu tipa cilvēki.

Tieši šīs grupas pārstāvis bija pirmais atrastais senākais cilvēks. 1887.gadā Javas salā Indonēzijā to atklāja kara ārsts Eižens Dibuā un nosauca par pitekantropu, bet tagad šo cilvēku sistemātiskais nosaukums ir Homo erectus. Pitekantropi izzuda laikā, kad viņu teritorijas sāka iekarot mūsdienu tipa cilvēki.

Raksturīgākā pitekantropu pazīme ir ļoti masīvi uzacu valnīši un izstiepts galvaskauss ar zemu velvi.

Ar šo grupu ir saistīta izplatīta kļūda — visus senākos cilvēkus saukt par pitekantropiem.

Arī Eiropā ar laiku uzieti vairāki senāko cilvēku atradumi. Pēdējos gados bieži parādās raksti par atradumiem Balkānos. Vienam tādam atradumam veltīts raksts Journal of Human Evolution pēdējā numurā.

Mazā Balanika Serbijā ir neliela 8 x 25 x 2,8 m karsta procesā radusies ala, kas atrodas Nišavas upes krastā 332 m virs jūras līmeņa un tikai 7 m no ieejas Lielajā Balanikas alā. Šai vietai ir raksturīgi aktīvi karsta alu veidošanas procesi, kuri noris gruntsūdeņiem izskalojot dažādus padziļinājumus pamatiežos.

Apakšžokļa gabals ar 3 zobiem, apzīmēts kā BH-1, atrasts slānī 3b 1,5 m dziļumā. Analīzes veiktas Belgradas universitātes Radiodiagnostikas centrā (Centre for Radiological Diagnostics, University of Belgrade), salīdzinot urāna un torija daudzumu un proporcijas paraugos. Par tā laika bagāto faunu (vilki, lapsas, staltbrieži, lāči, lūši un vairāki citi) liecina dzīvnieku kauli un zobi.

Paraugs datēts apmēram ar 113 tūkst. gadiem (kalibr. dati). Vecums ir līdzīgs Krapinas agrīno neandertāliešu vecumam. Šajā vietā atrasti arī 102 akmens rīki (Šarantes Mustjē kultūra). Akmens darba rīki un dzīvnieku kauli konstatēti slāņos 2a-2d. Ģeoarheoloģiskie, arheoloģiskie un dzīvnieku kaulu izpētes dati liecina, kas tas bijis augšējā pleistocēna sākums. Zemāko slāņu (3c-3a) izpēte parādīja, ka to veidošanās laikā šeit bija meži ar nosacīti mēreniem un mitriem vides apstākļiem, bet augšējie slāņi satur informāciju par stepei raksturīgu ekosistēmu.

Atrastais žokļa gabals ir 67 mm garš, tas piederēja jaunam pieaugušam cilvēkam, bet dzimumu noteikt neizdevās.

Žokļa analīzes parādīja, ka atrastais indivīds nemaz nav neandertālietis, bet agrīnais arhantrops (senāko cilvēku pārstāvis). Visvairāk tas līdzinās Sangiranas 1b (Javā), Atapuerkas Gran Valley ATD6-96 (Spānijā) un Ternifīnas 2 (Alžīrijā) atradumiem. Nedaudz mazāk līdzības ir ar atradumiem D-211 Dmanisā (Gruzijā), KNM-ER 992 Kenijā un pat ar sinantropiem (Ķīnā) u.c.

Tas liecina par to, ka neandertāliešu laikā Eiropā turpināja eksistēt arī cita tipa cilvēki, vairākas grupas saglabāja daudz senākas pazīmes. Piemēram, interesanti atradumi Caprano Apenīnu pussalā datēti ar 385-430 tūkst. gadu, daudz jaunākie – no Banjolas (66±7 tūkst. gadu). Morfoloģiski šie atradumi atbilst arhantropiem, tātad, senākiem cilvēkiem. Mūsdienās vairāki atradumi, izmantojot modernas metodes, datēti no jauna. Tā, piemēram, Vertešselešas atradumi Ungārijā agrāk bija datēti ar 300-400 tūkst. gadu, tagad – 185-210 tūkst. gadu. Atradumiem Bilcingslebenā arī ir dažādi datējumi – no 300 līdz 412 tūkst. gadu. Jebkurā gadījumā priekš arhantropiem tas ir ļoti maz.

Avoti un literatūra:

Roksandic M., Mihailovic D., Mercier N., Dimitrijevic V., Morley M.W., Rakocevic Z., Mihailovic B., Guibert P. et Babb J. A human mandible (BH-1) from the Pleistocene deposits of Mala Balanica cave (Sicevo Gorge, Nis, Serbia) // Journal of Human Evolution, 2011, V.61, pp.186-196.

www.antropogenez.ru{/reg}