Atklājumi.lv

Ko ēda Boisa parantropi?

Žurnāla PNAS elektroniskajā versijā publicēts darbs par Paranthropus boisei, agrāk zināma kā Zinjanthropus boisei un Australopithecus boisei, diētu. Lai to varētu noteikt, zinātnieku grupa Tūra Kērlinga vadībā izpētīja 24 šo hominīdu zobus, kas piederēja 22 indivīdiem.

Paranthropus boisei 1959.gadā Olduvajā, Tanzānijā atrada M.Līkija. Tam bija iedots neoficiāls nosaukums „Riekstkodis" ("Nutcracker Man"), jo atradumam bija ļoti lieli zobi. Ja ir lieli zobi, tad ir gan lieli žokļi, gan spēcīgi žokļu muskuļi, kā arī galvaskausa "sekste" (kaula izaugums) šo muskuļu stiprināšanai. Šādai galvaskausa uzbūvei parasti atbilst spēcīga kakla un plecu muskulatūra. Pēc "Riekstkoža" Austrumāfrikā ir atrastas vairāku citu P.boisei fosīlijas, kas datētas ar ļoti lielu laika intervālu – pirms 2,5 - 1 milj. gadu.

Jau sen bija zināms, ka šāda tipa hominīdi, tāpat kā gorillas, pārtika no augu barības. Pētnieki gribēja precizēt, kādi tieši bija šie augi, jo populārs viedoklis pauž domu, ka tik lieli zobi vajadzīgi rupjas, cietas barības košļāšanai.

Tieši tāpēc pētījumam bija izvēlēti zobi, jo to ķīmiskais sastāvs ir labs rādītājs uz barības avotiem.

Augiem ir raksturīgi 2 fotosintēzes tipi – С3 un С4, kas atšķiras ar oglekļa 12С un 13С  izotopu attiecībām. Kokiem un krūmiem raksturīga С3 tipa fotosintēze ar lielāku 12С izotopa uzkrāšanos. Savannas lakstaugos notiek С4 tipa fotosintēze, kurā rezultātā krājās 13С  izotops. Šie izotopi krājās dzīvnieku zobos – gan zāļēdāju, gan plēsēju, kuri ēd šos zālēdājus, zobos. Ja ir zināms, kāds ir oglekļa izotopu sastāvs, var secināt par barības sastāvu.

Pētījuma rezultātā tika konstatēts, ka no 61 līdz 91% oglekļa izotopu Austrumāfrikas Boisa (1) parantropa zobos nonāca no lakstaugiem, nevis no koku lapām vai augļiem. Tik liels šī izotopa procents nav raksturīgs ne citiem seniem hominīdiem, ne mūsdienu pērtiķiem. Vienīgā suga, kurai varēja būt līdzīgs oglekļa izotopa daudzums, ir izmirusi gigantiskā gelada Theropithecus oswaldi, kuras ķermeņa svars varēja sasniegt 100 kg.

Tomēr lakstaugi ir ne tikai pati zāle, bet arī zāļu sēklas. Varbūt šīs sēklas varēja būt pamatbarība, jo zobu lielums un emaljas biezums bija piemēroti cietai barībai? Boisa parantropu un citu agrīno hominīdu zobu nodilumu izpēte parādīja, ka nodiluma pēdas uz molāriem neliecina par rupju barību, bet ir saistītas ar nepārtrauktu barības košļāšanu, kuras sastāvā varēja būt kādas abrazīvās daļiņas un pat smiltis, kas varēja nonākt mutē kopā ar zāli un sevišķi – zāles saknēm. Abrazīvās daļiņas – fitolīti (sīkas cietas krama granulas) lielā daudzumā ir vairāku lakstaugu stiebros un lapās, piemēram, grīšļos.

Līdzīgs zobu nodilumu tips ir gracilajiem australopitekiem A. afarensis, A. africanus un arī agrīnajam A. anamensis. Iespējams, viņu barības „mehāniskās īpašības" bija līdzīgas.

Tūrs Kērlings pārbaudīja arī skābekļa izotopu sastāvu paraugos, jo tā varēja konstatēt, no kādiem avotiem Boisa parantropi dzēruši. Parasti dzīvniekiem, kas dzīvo sausās vietās, kaulos un zobos uzkrājas vairāk skābekļa smagā izotopa 18O, nekā dzīvniekiem, kas uzturas ezeru vai upju krastos. Analīzes parādīja, ka Boisa parantropam šī smagā izotopa ir tikpat maz, kā nīlzirgam. Tas nozīmē, ka šie parantropi dzīvojuši ūdenstilpņu krastos. Tas saskan ar P.boisei un citu Austrumāfrikas australopitēku atradumu vietām ezeru krastos.

Tātad, Boisa parantrops dzīvojis ezeru un upju krastos un milzīgos daudzumos ēda grīšļus. Tas nav kaut kas jauns, bet apstiprina agrākos pieņēmumus.

Pirms dažiem gadiem analoģisks pētījums bijis par Dienvidāfrikas parantropu sugu - Paranthropus robustus. Šī masīvā parantropa barības sastāvā lakstaugu turpretī bija ne vairāk kā 30%. Vairāki antropologi uzskata, ka minētās divas parantropu sugas cēlušās no dažādiem senčiem, nav tuvi radi un viņu pazīmes veidojās neatkarīgi.

Var pieļaut, ka ja jau Boisa parantropam bija tik spēcīgi zobi un žokļi liela augu daudzuma košļāšanai, tad, iespējams, arī viss barības trakts bijis gana spēcīgs.

Salīdzinājumam: gorillas ir lielākie mūsdienu cilvēkpērtiķi ar milzīgiem žokļiem, kas pēc ķermeņa izmēriem ir salīdzināmi ar Boisa parantropiem (kalnu gorillas tēviņi dabā var sasniegt 2 m augumā un 200 kg svarā). Gorillas, neskatoties uz tik iespaidīgiem izmēriem, arī pārtiek tikai no augu valsts produktiem. Viņu barības sastāvā ir 80% lakstaugu un tikai ap 20% augļu. Tomēr atšķirībā no Boisa parantropiem gorillām nepatīk uzturēties ūdens tuvumā. Šie dzīvnieki pat nedzer, viņiem pietiek ar to ūdens daudzumu, kas ir augos.

Augšējā attēlā: P. boisei zinātniska rekonstrukcija. Avots: http://en.wikipedia.org/wiki/File:Paranthropus_boisei.JPG

Piezīmes:

(1) Čārzs Boiss (Charles Boise) bija Līkiju 1959.g. ekspedīcijas sponsors un jaunatklātā hominīdu suga tika nosaukta par godu viņam.

Avoti un literatūra:

Thure E. Cerling et al. Diet of Paranthropus boisei in the early Pleistocene of East Africa. Proceedings of the National Academy of Sciences. May 2, 2011

Die große Enzyklopädie der Säugetiere. 2004. Herausgegeben von David Macdonald. Könemann. 930 S.

Фридман Э. Приматы. М. 1979.