Atklājumi.lv

Ģenētiķi: neandertālieši sajaukušies ar modernajiem cilvēkiem

Viens no intriģējošākajiem aizvēstures jautājumiem ir par neandertāliešu likteni - kur tie palika? Izmira, gāja bojā sīvās cīņās ar kromaņjoniešiem vai, varbūt, izšķīda lielajā jaunpienācēju pulkā. Tieši šādu versiju piedāvā Jaunmeksikas universitātes (ASV) zinātnieki, kuri 17. aprīlī notikušajā Amerikāņu fiziskās antropoloģijas asociācijas ikgadējā sanāksmē iepazīstināja kolēģus ar savu jaunāko pētījumu rezultātiem.

Neandertālieši no vēstures skatuves pazūd drīz pēc tam, kad viņu apdzīvotajās teritorijās ienāk mūsdienu cilvēku senči. Hronoloģiski tas notiek ap 30 000 gadu senā pagātnē. Par izzušanas iemesliem līdz šim izvirzītas visdažādākās hipotēzes. Sākot no stindzinošiem aprakstiem par homo sapiens kanibāliem, kuri savus radiniekus apēduši, un, beidzot ar zaudējumu cīņā par pieejamajiem vides resursiem. Atsevišķi antropologi, balstoties uz dažādās vietās atrastiem skeletiem ar jaukta tipa pazīmēm, jau vairākkārt bija izvirzījuši domu par neandertāliešu sajaukšanos ar kromaņjoniešiem. Piemēram, Eriks Trinkaus no Vašingtonas universitātes 2006. gadā ASV Zinātņu akadēmijas Rakstu krājumā publicēja rakstu par agrīno moderno cilvēku fosīliju atradumu Rumānijā, tās raksturojot kā mozaīku, sastāvošu no arhaiskām, neandertāliešiem raksturīgām un mūsdienīgām formām. Tomēr šādi uzskati neguva plašāku atsaucību, jo tos neatbalstīja neandertāliešu genoma pētnieki, īpaši jau Maksa Planka Evolucionārās antropoloģijas institūta ģenētiķu grupa profesora Svantes Pēbo vadībā. Taču tagad iegūti arī molekulārās bioloģijas dati, kas apstiprina neandertāliešu asimilāciju homo sapiens populācijā - amerikāņu ģenētiķi noskaidrojuši, ka abas grupas vēstures gaitā divas reizes sajaukušās. Liecības par to atrodamas daudzu mūsdienu cilvēku DNS.

Zinātnieki, Džefrija Longa vadībā, analizēja 1983 indivīdu genomus, kas bija iegūti no 99 populācijām Āfrikā, Eiropā, Āzijā, Okeānijā un Amerikā. Grupas locekle, doktorantūras studente +Sāra Džoisa izpētīja 614 mikrosatelītu (neliels gēna posms, 1-6 bāžu pārus garš) pozīcijas, kuras genomā var izmantot atsevišķu personu radniecības noteikšanai (piemēram paternitātes testos). Tad, lai izskaidrotu mikrosatelītos konstatētās, standarta modeļiem neatbilstošās ģenētiskās variācijas, viņa izveidoja jaunu evolucionārā koka rekonstrukciju. Izrādījās, ka novērojumam atbilstošāko skaidrojumu var iegūt, ja pieņem, ka vēsturē bijuši divi posmi, kad cilvēki sajaukušies ar arhaiskākām homo sugām, kā piemēram homo neanderthalensis vai h.heidelbergensis.

"Atklājums mūs pārsteidza," saka Longs. Iepriekšējos, sajaukšanos noliedzošos pētījumus, kas pamatoti ar neandertālieša genoma izpētē iegūtiem datiem, viņš skaidro ar to, ka analizēti tika atsevišķi fragmenti, nevis viss veselums. Man šajā sakarā gribētos jautāt - vai tas ir gals konstrukcijām (tai skaitā pieņēmumam par modernā cilvēka un neandertālieša pēdējo kopīgo senci pirms 600 000 gadiem), kas veidotas tikai uz mitohondriālās DNS sekvenču analīzes pamata? Ja arī ne gals, tad pārcelšana no ticamo uz paticamo argumentu plaukta tām sagaidāma pavisam noteikti. Vismaz daļa paleoantropologu to jau izdarījuši, vēl pirms Longa grupas atklājuma.

Zinātnieki lēš, ka pirmā homo grupu sajaukšanās notikusi Vidusjūras reģiona austrumu daļā aptuveni pirms 60 000 gadiem, bet otrā, pirms apmēram 45 000 gadu norisinājusies Austrumāzijā. Abas norises notikušas jau pēc tam, kad Homo sapiens senči devušies prom no Āfrikas, stāsta Longs. Analizējot pētījumā iekļautos gēnu paraugus no mūsdienu afrikāņu populācijām, Longa grupa neatrada sajaukšanās pēdas.

Pirmās sajaukšanās rezultātā radusies populācija, uzskata pētnieki, migrēja uz Eiropu, Āziju un Ziemeļameriku. Savukārt otrā sajaukšanās, kad Homo sapiens genoms papildinājās ar arhaisko Āzijas pirmiedzīvotāju DNS, ietekmēja Okeānijas iedzīvotāju ģenētisko variāciju un antropoloģisko tipu veidošanos.

Longa grupas pētījums antropologu sanāksmē izraisīja ievērojamu interesi. Piemēram, Linda Vaidžilante (Vigilant) no Planka institūta teica, ka šādi varētu izskaidrot Okeānijas iedzīvotāju genomā konstatētās "nelielās novirzes".

Domājams, ka daudz plašāku rezonansi Jaunmeksikas ģenētiķu pētījums gūs pēc tā publicēšanas kādā akadēmiskā izdevumā, kas pēc grupas dalībnieces Keitas Henlijas teiktā esot gaidāma vistuvākajā laikā. Savukārt pirmo nopietno hipotēzes izvērtējumu sniegs Longa grupas datu salīdzinājums ar neandertālieša pilno genomu, ko šogad plāno publiskot Maksa Planka Evolucionārās antropoloģijas institūta zinātnieki.

Augšējā attēlā: Cīrihes (Šveice) universitātes Antropoloģijas institūtā veikta neandertāliešu meitenes rekonstrukcija.

Avots:

www.nature.com