Atklājumi.lv

Neandertāliešu apdzīvotais areāls, iespējams, paplašinās līdz Ziemeļurāliem

Žurnālā Science publicēts raksts par kopēju Krievijas, Francijas un Norvēģijas zinātnieku pētījumu Bizovajas apmetnē Ziemeļurālos. Krievu zinātnieki no Krievijas Humanitārā zinātniskā fonda veikuši izrakumus, Norvēģijas zinātnieki pētījuši pieminekļa ģeoloģiju, lai precizētu datējumu, bet Francijas grupa – faunu, kā arī veica trasoloģijas un akmens priekšmetu izgatavošanā izmantoto tehnoloģiju pētījumus.

Pirmie atradumi šajā apmetnē tika uzieti vēl 1962.gadā, bet jau 1963.gadā šeit notika izrakumi. Arheologus jau tad pārsteidza savādais inventāra komplekss. Vēl nebija zināms, ka vidēja paleolīta kultūras var būt arī jaunākas par 40 000 gadiem.

Pašlaik izrakumu platība ir 550 m2, bet ir ko rakt vēl vairākus gadus. Pagaidām uzieti vairāk nekā 300 artefaktu un vairāki tūkstoši dzīvnieku kaulu. Izskatās, ka cilvēki šeit nedzīvoja, tikai apstrādāja medījumu. Šajā vietā bija tāds kā dabas slazds, kurā regulāri gājuši bojā mamuti. Konstatēti 21 mamuta kauli, kā arī matainā degunradža, muskusvērša, brūnā lāča, vilka, polārlapsas, ziemeļbrieža un zirga kauli. Tolaik arī zirgi bija medību objekti.

Dzīvojamā apmetne nevarēja būt tālāk par 10 km, joprojām notiek tās meklējumi. Ja tā bija Pečoras krastā, iespējams, ir noskalota un nekad netiks atrasta. Tātad pagaidām cilvēku kauli nav atrasti, tikai darba rīki, klasificēti kā piederoši vidējam neolītam - Mustjē tehnoloģijai, bet kādi cilvēki tos gatavoja – sarežģīts jautājums. Ir aizdomas, ka apmetnē varēja sastapties gan neandertālieši, gan mūsdienu tipa cilvēki. Pētījumi, pēc Krievijas grupas pārstāvja, "Science" raksta līdzautora P.Pavlova teiktā intervijā izvestija.ru, parādīja, ka šie cilvēki ne tikai dzīvojuši blakus, bet noteikti kontaktējuši savā starpā.

Viņi labi zināja, kā pareizi sadalīt nomedīta dzīvnieka ķermeni. Tam bija domāti dažādi darba rīki. Daži bija diezgan primitīvi, darināti uz vietas "uz ātru roku," bet bija arī tādi, kas tikuši izgatavoti ļoti rūpīgi no materiāla, kas atnests no tālākām vietām.

Tolaik Ziemeļurālos bija daudz aukstāk nekā mūsdienās, bet uguns, apģērbs un gaļas pārtika nodrošināja labu dzīvi.

Šie pētījumi parādīja, ka vidējā paleolītā cilvēki tiešām varēja dzīvot tik tālu uz ziemeļiem – par 1000 km tālāk, nekā bija pieņemts uzskatīt. Un tas ir pierādījums tam, ka pirms 34-31 tūkst. gadu neandertālieši tiešām vēl eksistēja, pie tam – blakus ar Homo sapiens sapiens. Bet tas, savukārt, nozīmē, ka viņi varēja arī krustoties savā starpā.

Pēc L.Slimaka, projekta dalībnieka no Tulūzas universitātes Francijā, vērtējuma, darba rīki no Bizovajas pārstāv visai augsti attīstītu tehnoloģiju, kas liecina par labu izdzīvošanas spēju nelabvēlīgos dabas apstākļos. Cilvēki ar tik perfektiem darba rīkiem nevarēja izzust tāpat vien. Un tas ir vēl viens fakts, kas runā par labu tam, ka neandertālieši sajaukušies ar mūsdienu tipa cilvēkiem.

Augšējā attēlā: Bizovaja apmetnē atrasts nazis.

Avoti un literatūra:
Ludovic Slimak, John Inge Svendsen, Jan Mangerud, Hugues Plisson, Herbjørn Presthus Heggen, Alexis Brugère, and Pavel Yurievich Pavlov. Late Mousterian persistence near the Arctic Circle// Science. 2011, May 13. V.332 no. 6031. P.841-845.
rnd.cnews.ru/liberal_arts/news/line/index_science.shtml?2011/05/13/439979
nauka.izvestia.ru/evolution/article106241.html
www.inauka.ru/evolution/article106241/print.html