Atklājumi.lv

Britu senči gatavoja traukus no galvaskausiem

Jūs kādreiz esat mēģinājuši iztēloties, kā dzīvoja cilvēka senči? Kā izskatījās viņu mājokļi, kādi bija sadzīves priekšmeti? Jau sen cilvēkiem virtuves ir pilnas ar dažādiem traukiem – dzeršanai, ēšanai, vārīšanai, cepšanai. Ir pat speciāli trauki baznīcās, ko lieto dažādos rituālos. Bet kā gatavoja ēst senie cilvēki? Ir daudz interesantu pētījumu par seniem keramikas traukiem, tai skaitā arī Latvijas teritorijā. Bet kas bija pirms tam? Apēst ugunskurā ceptu gaļu varēja arī bez šķīvjiem, padzerties no avota varēja bez glāzes. Vai īpašos gadījumos viņi izmantoja tos pašos priekšmetus, kā ikdienā?

Vairākās neandertāliešu apmetnēs tika atrasti galvaskausi, kas bija gan vienkārši sašķaidīti, gan speciāli atvērti. Tātad, pirmajā gadījumā tā varēja būt nogalināšana, tai skaitā arī apēšanai, otrajā - iespējams, noticis kaut kāds rituāls. Vēlāk šie galvaskausi tika izmantoti kā dzeršanas trauki. Vai tie palika kā rituālu sastāvdaļa vai bija izmantojami ikdienā?

Vai jums pietiktu drosmes padzerties no tāda trauka? Laikam ir vajadzīgi diezgan asi instrumenti, lai to pagatavotu, un stiprs kuņģis, lai dzeramo tajā noturētu. Tikai iedomājaties, kādas darbības vajadzēja paveikt, lai izgatavotu tādu trauku: nogriezt galvu, noņemt skalpu un atbrīvot galvu no tās satura un vēl nospodrināt– visīstākā šausmu filma! Un tas varēja būt gan jūsu drauga, gan ienaidnieka galvaskauss. Jo izrādās, ka izmantoja ne tikai sagūstīto ienaidnieku, bet arī cilts biedru un pat vadoņu galvaskausus, kad kādā krīzes situācijā vajadzēja veikt rituālu, lai pievērst augstāko spēku uzmanību vai upurēt tiem labāku/ietekmīgāku cilvēku. Šāda veida upurēšana konstatēta dažādos laikos un dažādās sabiedrībās. Indijā Aghori sektas locekļi šādus rituālus veic arī mūsdienās.

Un kā „civilizētā" Eiropā? Vienā no alām Anglijas dienvidos atrastas liecības par cilvēku eksistēšanu šajā apvidū pēdēja leduslaikmeta beigās aptuveni pirms 15000 gadiem. Atrastie galvaskausi tika izpētīti. Tie liecina par līdzīgu praksi: zinātnieki domā, ka tas bijis īpašs lietošanas veids – dzīrēs izmantot traukus no galvaskausiem.

Gofas alas apkārtnē Čedaras aizā, Anglijā Somersetas grāfistē katru gadu tūkstošiem tūristu staigā ekskursijās gar klintīm un ēd vietējo sieru. Tieši šeit izrakumu laikā 1920.gados, kā arī 1987. un 1992. gadā arheologi atraduši seno cilvēku kaulus, tai skaitā arī 41 fragmentu no vismaz 5 cilvēku galvaskausiem. Pirms diviem gadiem, veicot radioaktīvā oglekļa izotopa C14 analīzi, noteikts atradumu vecums – 14700 gadu. Tas bija laiks (pirms 15000-12000 gadiem), kad eksistēja Madlēnas kultūra, nosaukta pēc atradumu vietas Francijā. Madlēnas kultūrai raksturīgi priekšmeti, tai skaitā simboliskas nozīmes objekti un mākslas paraugi, atklāti visā senajā Eiropā, tā konstatēta arī Britu salās Kresvelkrigsā Devonširas grāfistē.

Londonas Dabas vēstures muzeja paleontoloģe Silvija Bello (Silvia Bello) pievēršas detalizētai Gofas alas trīs galvaskausu pētīšanai. Kopā ar kolēģiem viņa nopublicēja rakstu akadēmiskajā izdevumā PLoS ONE par to, ka šie galvaskausi bijuši pielāgoti izmantošanai kā trauki dzeršanai vai kaut kādu produktu glabāšanai. Asas malas tika rūpīgi apstrādātas. Sitienu pēdas tieši pa pieres kaulu pārsteidzoši sakrīt ar mūsdienu akmens apstrādes paņēmieniem, veidojot sejas daļu. Griezienu pēdas, konstatētas uz 3 apakšžokļiem, kas atrasti kopā ar galvaskausiem, liecina par rūpīgu tālāku apstrādi ar asiem darbarīkiem.

Autori izpētījuši vairākus dažādos laikos apstrādātus galvaskausu vākus, salīdzinājuši tos ar mūsdienu gadījumiem no Aghori sektas rituāliem un 5. gadsimtā p.m.ē. dzīvojošā sengrieķu vēsturnieka Hērodota aprakstiem par Dienvidkrievijas stepēs kopš 8. gs. mītošiem skitiem, kuri esot lietojuši ienaidnieku galvaskausus dzeršanas trauku vietā. Trauki no galvaskausiem bija atrasti arī 7000 gadu vecā agrīno zemkopju apmetnē Herksheimā Vācijā, kā arī vēl divās Madlēnas kultūras apmetnēs Francijā. Arī vikingiem bija šādas tradīcijas. Galvaskauss no Gofas alas, raksta autori, ir senākais šāda veida paraugs un vienīgais Britu salās.

Kādiem nolūkiem cilvēki no Gofas alas izgatavoja tik šaušalīgus biķerus? Silvija Bello un viņas kolēģi domā, ka, iespējams, tie bija paredzēti kādai ceremonijai, tātad rituālu praksē, bet bojājumi uz tādiem kauliem, kā apakšžokļi, var liecināt arī par kanibālismu, kaut arī tas varēja būt kāds rituāls. Šīs zinātnieku grupas interpretācijai piekrīt arī Bruno Boulestin, Bordo universitātes arheologs no Francijas. Viņš saka, ka argumenti par kanibālismu un galvaskausu izmantošanu trauku vietā ir „absolūti pārliecinoši". Tomēr Bruno Boulestin domā, ka, galvaskausi drīzāk piederēja draugiem vai kādiem radiem, nevis ienaidniekiem. Protams, "deviņās no desmit" sabiedrībām, pēc vēsturiskiem vai etnogrāfiskiem dokumentiem, galvaskausi bija trofejas un šādā veidā varēja demonstrēt ienaidnieku pazemojumu. Tieši tāpēc galvaskausi bija pārveidoti par traukiem, no kuriem dzēra īpašus dzērienus. B. Boulestin domā, ka atsevišķos gadījumos galvaskausu trauki varētu būt bijuši izmantoti arī "smadzeņu servēšanai", taču šķiet, ka uz Gofas alas "traukiem" šo iespēju attiecināt būtu pagrūti, ņemot vērā, ka galvaskausa velves malas, kā norāda pētījuma autori, bijušas apstrādātas ar āmuram un laktai analogiem rīkiem.

Pierādījumi par kanibālismu un galvaskausu trauku izmantošanu rituālos neapšaubāmi ir padarījuši Gofas alu par unikālu augšējā paleolīta pieminekli Eiropas vēsturē.

Avoti un literatūra:

Silvia M. Bello, Simon A. Parfitt, Chris B. Stringer. Earliest Directly-Dated Human Skull-Cups. PLoS ONE. (www.plosone.org)

Michael Balter. Ancient Britons Used Skulls as Cups. Science. 16 February 2011

Etiķetes:{tortags,665,1}{/groups}