Atklājumi.lv

Denisa alas 11. slāņa aproce liek mainīt priekšstatus par agrā paleolīta tehnoloģijām

Atradumi Denisa alā Altajā, ievedot modernā Homo sapiens senču lokā jaunu pasugu - Homo altaiensis -, kardināli izmainīja mūsu priekšstatus par cilvēka evolūciju. Turklāt izmaiņas bija jāievieš arī tehnoloģiju vēsturē - ar vēlā paleolīta sākumu (50 - 30 tūks. g. pirms mūsdienām) datētajā 11. slānī, līdz ar denisoviešu kauliem, uzgāja unikālu akmens rokassprādzi, kuras izgatavošanā pielietotās metodes, kā uzskatīja līdz šim, ieviesās tikai neolītā, aptuveni 20 000 gadu vēlāk.

Skatīt Paleoantropoloģisko atradumu vietas lielākā kartē

Rakstu par Denisa alā atrasto aproci krievu arheologi A. Derevjanko, M. Šuņkova un P. Volkova 2008. gadā publicēja Krievijas zinātņu akadēmijas Arheoloģijas un etnogrāfijas institūta Sibīrijas nodaļas izdevumā "Археология, этнография и антропология Евразии". Maksa Planka institūta (Vācija) ģenētiķis Svante Pēbo tobrīd vēl nebija atšifrējis tikko atrastās pirksta falangas, t.s. X-sievietes mitohondriālo genomu un par Altaja cilvēka eksistenci ne zinātnieki, ne pasaule neko nenojauta.

Aproci, jeb, precīzāk, divus tās gabalus, vienu no otra 75 cm attālumā, atrada alas centrālajā daļā, pie ieejas austrumu galerijā, 11. slāņa pašā augšējā daļā. Izmantojot ogles no 11. un 10. slāņa robežjoslas, kuras radioaktīvā oglekļa analīžu veikšanai nosūtīja uz Arizonas universtitāti, ieguva datējumu 29,200 ± 360 gadi pirms mūsdienām.

Aproces platums ir 27 mm, biezums 9 mm, bet aplēstais diametrs - ap 70 milimetri. Tā ir izgatavota no tumši zaļās krāsas hloritolīta (minerāla, ko sauc arī par ziepjakmeni), kas maina savu krāsu atkarībā no apgaismojuma. Denisa alai tuvākās zināmās hloritolīta atradnes ir 250 km attālumā. Aproces vidū ir izurbts bikonisks (urbšana veikta no abām pusēm), platākajā daļā 8 mm liels caurums. Uz rotaslietas ir redzamas nolietojuma pēdas, kas liecina, ka tā tikusi ilgstoši izmantota.

Kāpēc gan šī aproce ir tik svarīga? Seno cilvēku māksla, tai skaitā alu zīmējumi un sīkplastikas darbi - skulptūriņas ir viņu garīgās attīstības pierādījums. Taču nozīme ir ne tikai pašam priekšmetam, bet arī tā kvalitātei, kas ir tieši saistīta ar apstrādes metodēm. Tās var daudz ko pastāstīt par seno cilvēku prasmi un ar to saistītajām prāta spējām un sabiedrības organizāciju. Denisa alas izrakumos ir savākta plaša rotaslietu un simbolisko priekšmetu kolekcija, kuru gan krievu, gan rietumu zinātnieki uzskata par nozīmīgāko starp Ziemeļu un Centrālāzijas paleolīta materiāliem. Tajā ir gan adata ar izurbtu acs caurumu, gan piekariņi no dzīvnieku zobiem un falangām, mamuta ilkņa gredzens, gliemežvāki, pusdārgakmeņi, gan krelles no fosilizētām strausu olu čaumalām un citi priekšmeti. Un tomēr tieši zaļganajai ziepjakmens aprocei šajā kolekcijā ir īpaša vieta.

Zinātnieki īpaši izceļ tieši šīs aproces apstrādes metodi, kas priekš vēlā paleolīta bija vienkārši apbrīnojama. Ņemot vērā, ka pēc ģenētiskām analīzēm Denisa alas cilvēki vairāk radniecīgi neandertāliešiem, nevis mūsdienu cilvēkiem, viņu prasme akmens apstrādē zinātniekus šokēja. Rokassprādze izgatavota pēc tehnoloģijas, kas pārējā pasaulē kļuva zināma tikai neolītā. Tā ir ne tikai labi noslīpēta, bet tajā ir izurbts piekarcaurums. Trasoloģiskās un tehnoloģiskās izpētes rezultātā pētnieki konstatēja, ka sagataves oļa pārvēršanai par rotaslietu tikusi pielietota slīpēšana ar dažādiem abrazīviem materiāliem, slīpēšana ar ādu un tam laikam unikāla metode – liela ātruma urbšana ar stacionāru urbi un izvīlēšana ar mūsdienu rašvīlei līdzīgu instrumentu.

Vērtējot aproces nozīmi jaunāko atklājumu kontekstā, jāatzīst, ka tā kļuvusi vēl jo mīklaināka un līdz ar to - interesantāka. Vairāki arheologi un ģenētiķi ir izteikuši pieļāvumu, ka Denisa alas 11. slāņa rašanās laikā, īpaši šī perioda II pusē, kas atbilst laika posmam pirms 40 līdz 30 tūkstošiem gadu, vai nu tieši pašā alā vai tās tuvākajā apkārtnē vienlaikus varēja dzīvot kā neandertālieši un denisovieši, tā arī arhaiski mūsdienu tipa cilvēki jeb kromanjonieši. Par šādu iespējamību liek domāt ne tikai 11. slānī atrasto kaulu analīze, bet arī senlietu izgatavošanā pamanītā pakāpeniskā pāreja no mustjē uz vēlā paleolīta tehnikām, meistariem saglabājot savā arsenālā daļu no senākajiem rīku apstrādes paņēmieniem.

Vai nevarētu pieļaut, ka dažādo Homo grupu sajaukšanās rezultātā varēja izveidoties kāds jauns, īpašām prāta spējām apveltīts cilvēka tips, kura populācijā uzplauka gan garīgā kultūra, gan materiālu apstrādes tehnoloģijas? Kāpēc to attīstība aprāvās, lai atkal atsāktos tikai pēc ledus laikmeta beigām vēlā paleolīta noslēgumā un mezolītā, īstu uzplaukumu piedzīvojot neolītā - to, iespējams, varēsim noskaidrot kaut kad nākotnē, palielinoties Denisa alā un citos šī laikmeta pieminekļos iegūtam atradumu skaitam.

Augšējais attēls: KZA AEI Sibīrijas nodaļas publicitātes foto.

Avoti un literatūra:

А.П. Деревянко, М.В. Шуньков, П.В. Волков. Палеолитический браслет из Денисовой пещеры. Археология, этнография и антропология Евразии. 2008. - № 2. - С. 13-25.

М. Кошмарчук. Находки в Денисовой пещере могут перевернуть историю. http://www.avante.su